RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Eiropas Savienības Tiesa (EST) piespiedusi Poliju maksāt vienu miljonu eiro diennaktī par labu Eiropas Komisijai. Valsti sodīja par EST iepriekšējo lēmumu ignorēšanu. Varšavā sodu nosauca par uzurpāciju un šantāžu no Briseles puses. Eksperts brīdināja, ka šāda nostāja var novest Poliju pie piespiedu izstāšanās no ES.
"Polija nav apturējusi Augstākās tiesas disciplinārās kameras aktivitāti, tāpēc valstij piespriests naudas sods – miljons eiro dienā – par labu Eiropas Komisijai," RIA Novosti citē EST paziņojumu.
"Nepareizs" sods
Republikai piespriesto naudas sodu par atteikšanos apturēt Augstākās tiesas disciplinārās kameras darbību Polijas tieslietu ministra vietnieks Sebastians Kaleta nosauca par šantāžu un uzurpāciju no EST puses.
"EST pilnībā ignorē Polijas Konstitūciju un Konstitucionālās tiesas lēmumus. Tā pārsniedz savu kompetenci un ļaunprātīgi izmanto naudas sodu un pagaidu pasākumu piespriešanu," raksta Kaleta mikroblogu vietnē Twitter.
"Tas ir nākamais operācijas posms, kuras mērķis ir atņemt Polijai iespēju ietekmēt mūsu valsts iekārtu, tā ir uzurpācija un šantāža," piebilda ministra vietnieks.
Savukārt Polijas valdības preses sekretārs Peters Millers novērtēja Polijai piespriesto soda naudu kā EST pilnvaru pārsniegšanu.
"Eiropas Savienība ir suverēnu valstu kopums, kurā darbojas skaidri noteikumi. No tām izriet skaidra ES un dalībvalstu kompetenču sadale. Tiesiskuma organizācijas regulēšanas jautājums ir dalībvalstu ekskluzīva kompetence," teica Millers.
Viņaprāt, sodu piespriešana Polijai un šantāža ir nepareizs ceļš.
"Tas nav modelis, saskaņā ar kuru vajadzētu funkcionēt Eiropas Savienībai — suverēnu valstu savienībai," piebilda politiķis.
Bez panikas?
Savukārt Polijas parlamenta vicespīkers Rišards Terleckis aicināja nekrist panikā EST piespriesto sodu dēļ.
"Nekrītiet panikā, mēs vēl neesam samaksājuši nevienu naudas sodu. Mēs vēl neko neesam samaksājuši, tātad nekritīsim panikā," paudis Terleckis.
Uz jautājumu, kad tiks likvidēta Augstākās tiesas disciplinārā kamera, viņš atbildēja, ka "iespējams, Eiropa atteiksies no šādām idejām". Turklāt Terleckis piebilda, ka disciplinārās kameras likvidācijas projekti jau ir gatavi.
"Tas ir drusku aizkavēts, taču nevajag pārspīlēt, ir pagājušas tikai dažas nedēļas," viņš teica.
Izeja tomēr ir
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Eiropas tiesību katedras docents Nikolajs Toporņins, komentējot Polijas atteikšanos pildīt Briseles prasības, atgādināja par Eiropas Savienībā esošo piespiedu izstāšanās mehānismu.
"Jā, tāda iespēja pastāv — gadījumā, ja valsts sistemātiski pārkāpj demokrātijas standartus, atsakās no slavenajām Eiropas vērtībām, tad, protams, izslēgšanas procedūru iespējams uzsākt jau piespiedu kārtā."
Ja Eiropas Savienību neapmierinās Polijas nostāja, tā centīsies iesaldēt tās dalību, spriež eksperts.
"Praksē tas nozīmē vispirms ņemt rokā finanšu pātagu, lai poļi saprastu, ka viņiem tas izmaksās miljardiem eiro," skaidroja Toporņins.
Nesodāma kamera
Jūlijā EST pieprasīja nekavējoties apturēt Polijas Augstākās tiesas disciplinārās kameras darbu. Pēc EK domām, tā apdraud tiesnešu neatkarību un objektivitāti, jo kamerai pilnvarota pieņemt lēmumus attiecībā uz tiesnešu profesionālo darbību.
Savukārt Polijas KT apliecināja republikas konstitūcijas pārākumu pār ES likumdošanu un atteicās izpildīt EST lēmumu par disciplinārās kameras darbības apturēšanu. Polija tomēr šai prasībai piekrita. Eiropas Komisija uzskata, ka Polija neesot pilnā mērā izpildījusi tiesas spriedumu un turpina darbības, kas var apdraudēt tiesu sistēmas neatkarību. EK vērsusies Eiropas Savienības ar prasību uzlikt Varšavai finanšu sankcijas.