RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisijas lēmums nepiešķirt līdzekļus dzeloņstiepļu nožogojumiem pie austrumu robežām pārvilcis treknu krustu pāri Polijas un Baltijas valstu vadības cerībām norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas uz ES rēķina, stāsta Allans Hantsoms portālā Sputnik Meedia.
Grozieties, kā gribat
Punktu jautājumā par finansējuma piešķiršanu nocietinājumu būvei pie ES dalībvalstu austrumu robežām pielika politiķi Eiropas Padomes sēdē.
Saskaņā ar tradīciju, ES valstu valdību vadītāji pieņēma kārtējo dežūrrezolūciju, kurā nosodīja "trešo valstu mēģinājumus izmantot migrantus politiskiem mērķiem".
Tomēr EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzsvēra, ka cīņā ar nelegālajiem migrantiem, kuri iekļūst Polijā un Baltijas valstīs no Baltkrievijas robežas puses, šo valstu vadībai nav jāizmanto "dzeloņstiepļu nožogojumi". Ja tamlīdzīgi nocietinājumi tiks būvēti, tas nenotiks uz pašas ES rēķina.
"Es skaidri liku saprast, ka EK jau sen ir vienisprātis ar Eiropas Parlamentu par to, ka nauda dzeloņstiepļu nožogojuma vai sienas būvdarbiem netiks piešķirta," informēja politiķe.
Leienu aktīvi atbalstīja arī Vācijas kanclere Angela Merkele – viņa norādīja, ka Polijai un EK ir jāatrod cits risinājums grūtībās ar Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstu izcelsmes nelegālo migrantu iekļūšanu no Baltkrievijas puses.
"Es ticu, ka Urzula fon der Leiena un Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis pastrādās pie tāda risinājuma meklējumiem," viņa paziņoja.
Par baltu velti nekā nebūs
Cerības uz ES rēķina kārtīgi norobežoties no Baltkrievijas un Krievijas loloja gan poļi, gan arī Baltijas valstis, pat Igaunija, kas jau vairākus gadus būvē pati savu "gudro žogu" pie Krievijas robežas.
Oktobra sākumā divpadsmit ES valstis ierosināja iekļaut grozījumus par "fiziskiem šķēršļiem" Šengenas kodeksā, kas legalizētu nožogojumu būvi uz ES robežām. Rezolūciju "ES tiesiskās bāzes pielāgošana reālajai situācijai" parakstīja Austrija, Bulgārija, Kipra, Čehija, Dānija, Grieķija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija un Igaunija.
Šādi grozījumi dotu iespēju lūgt Briselei līdzekļus no ES fondiem nožogojuma būvdarbiem. Lieta tāda, ka, piemēram, nožogojuma izmaksas uz Igaunijas un Krievijas robežas vairākkārt pieaugušas salīdzinājuma ar sākotnējām tāmēm un patlaban pārsniedz 300 miljonus eiro.