Reālu draudu nav, bet amerikāņu kodoltermiskās bumbas B61 arsenālos Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā ir, iznāk, ka Vašingtona var kuru katru brīdi "hirosimizēt" Eiropu ar sadomātu ieganstu. Gluži kā nepamatotās agresijas izpausmēs Irākā, Dienvidslāvija, Lībijā un Sīrijā, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
No 18. līdz 25. oktobrim NATO organizē mācības "Steadfast Noon 2021" Dienvideiropas teritorijā. Tajās piedalās 14 alianses dalībvalstis, iesaistīti desmitiem iznīcinātāju un bumbvedēju, kas spēj uzņemt un pielietot kodolieročus, kā arī tālās radiolokācijas un degvielas uzpildes lidmašīnas.
Manevri it kā nav saistīti ar notikumiem pasaulē un ļaujot "nodrošināt NATO kodolsavaldīšanas līdzekļu drošību un efektivitāti". Pārsvarā runa ir par ASV kodoltermiskajām bumbām B61-12.
Acīmredzot, mierīgo eiropiešu drošība zem lidmašīnas spārna ir otrā plāna problēma. Hipotētiskajā kodolkonflikta situācijā Eiropā principiāls lēmums par kodollādiņu pielietošanu tiks pieņemts nevis ES valstu referendumā, bet Vašingtonā. Iespējams, jau ir pieņemts un gaida "aktivāciju".
Iepriekš ASV Gaisa spēku poligonos noslēdzās modernizēto taktisko kodolbumbu B61-12 integrācija ar jauno iznīcinātāju F-35A un veco F-16C.
Eiropā ir liels skaits "dubulta pielietojuma" iznīcinātāju un bumbvedēju, un amerikāņu bāzēs Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā ir apmēram 200 B61 tipa kodolbumbas ar kopējo jaudu 18 megatonnu apmērā.
Tas ir ekvivalents 900 kodolsprādzieniem Hirosimā, kur 1945. gada vasarā ASV pirmo reizi pielietoja bumbu ar 20 kilotonnu jaudu, bet Japāna zaudēja apmēram 200 tūkstošus cilvēku. Vai Vašingtonas sabiedrotajiem Eiropā zināms, ka viena B61-12 nozīmē apmēram divas Hirosimas?
Minēsim tikai faktus. Modernizētā bumba B61-12 ar programmējamu jaudu paredzēta amerikāņu novecojušo kodollādiņu nomaiņai Eiropā. Tā saņēmusi tēmēšanas sistēmu un maināmas jaudas šāviņu – līdz 50 kilotonnas. Tagad tas ir planējošs lādiņš, spējīgs aizlidot līdz mērķim 30 km attālumā no nomešanas vietas.
Kodoltermiskā B61-12 sola nevis drošību, bet gan "precīza" pielietojuma riska pieaugumu un baismīgu nāvi miljoniem eiropiešu, kuri neviļus nonāks ASV "aizsardzībā". Vēl lielāks skaits cilvēku ES var iet bojā, ja kaut viena tāda bumba nokritīs Krievijā. Atsauksim atmiņā Krievijas Kara doktrīnu par kodolieroču atbildes pielietojumu.
Sērijveida pašnāvnieki
NATO mācības "Steadfast Noon" Eiropas valstīs notiek ik gadus. Militārā pielietojuma plānu nianses ir slepenas, taču mācību ieceri, proti, kodolkara scenāriju un dalībnieku sastāvu noslēpt ir grūti. Līdztekus amerikāņu aviācijai šādos manevros parasti tiek izmantoti vācu, holandiešu, beļģu un itāļu iznīcinātāji.
Oficiālie dati liecina, ka mācības "Steadfast Noon 2021" notiek Dienvideiropas gaisa telpā. Faktiski tiek izspēlēta amerikāņu kodoltermisko bumbu B61 saņemšana un transportēšana, kā arī nosacīti – pielietošana. Treniņu lidojumi notiek bez bumbām, tomēr kodollādiņus aviobāzēs Itālijas ziemeļus un Vācijā gatavo pielietošanai (programmē), ielādē lidmašīnu tilpnēs. Aģentūra DPA informēja, ka Bīheles bāzē glabājas līdz 20 amerikāņu kodolbumbas B61.
Protams, manevru gaitā nav izslēgtas tehnogēnas katastrofas, zibens spērieni, ugunsgrēki, džihādistu terorakti un citas nepatikšanas, taču svarīgāka "Eiropai ir uzticama un vienota kodolalianse, ņemot vērā drošības situācijas pasliktināšanos".
NATO viendabīguma trūkums un iekšējās pretrunas rada šaubas par to, vai tamlīdzīgas karaspēles ir tehnoloģiski nevainojamas un drošas. NATO kodolpolitika paredz, ka ārkārtas situācijā NATO partnervalstis var izmantot Eiropā dislocētās amerikāņu kodolbumbas. Interesanti, kas lems par "ārkārtības" līmeni? Aizvadītajā nedēļā Pentagona vadītājs Loids Ostins, uzturoties vizītē Kijevā, izteicās par notikumiem Donbasā: "Teiksim skaidri, ka šo karu sākusi Krievija." Viņš piebilda, ka ASV stiprinās Ukrainas spējas savaldīt Krievijas tālāko "agresiju".
Iepriekš NATO secināja, ka Krievijas miernerši Piedņestrā kaitējot Moldovas suverenitātei, un pieprasīja "neiejaukties" suverēnu valstu lietās. Vašingtona neatzīst arī Krimas atgriešanos Krievijā, Abhāzijas un Dienvidosetijas valstisko patstāvību.
ASV vienpusējā kārtībā lauzušas Līgumu INF un izstrādā vidēja darbības rādiusa mobilo sauszemes raķešu sistēmu. Mācībās Baltijas valstīs amerikāņu bumbvedēji regulāri imitē kodoluzbrukumus Kaļiņingradas apgabalam un Sanktpēterburgai. Alianses kara kuģi periodiski pārkāpj Krievijas robežas un saskaras ar Krievijas JKF skarbu atbildi.
Paveras plašs lauks "ārkārtības" traktējumiem, savstarpējām apsūdzībām un iespējamai konflikta eskalācijai.
Kodolnolemtība
Iepriekš Krievija apsūdzēja Vāciju par starptautiskā Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārkāpumiem. Vācija, kuras rīcībā kodolarsenāla nav, tradicionāli piešķir karavīrus un lidmašīnas kodolieroču pielietošanas izspēlēšanai un saglabā uzticību ASV un NATO kursam pretī kodolkaram "kodoldalības" formātā.
Bažas rada arī Polijas Gaisa kara spēku iznīcinātāju F-16 dalība šāda veida pasākumos. Jāpiebilst, ka Krievijas radaros nav redzams, kādus lādiņus nes "dubultās nozīmes" iznīcinātājs, tāpēc pārsvaru gūst "kodolvainas" prezumpcija attiecībā pret visām NATO trieciena lidmašīnām pie Krievijas robežām ar visām no tā izrietošajām sekām.
Ne velti Rietumu eksperti pašlaik vērtē, ka kodolkara draudi ir augstāki nekā jebkad salīdzinājumā ar aizvadītajiem gadu desmitiem. Viņi atzīmē, ka amerikāņi "rotaļājas ar uguni, proti, ar pasaules galu". Eiropa kļūst par potenciālu kaujas lauku un "bumbiņu superlielvalstu spēlē".
Vašingtona zaudē savu starptautisko ietekmi un pūlas "aizvien niknāk īstenot ASV lielāko pretinieku neitralizācijas stratēģiju". Taču pat amerikāņu "smadzeņu centri" konstatē, ka ASV neapturamā "militārisma" periods ir beidzies, tāpēc Vašingtonai jāierobežo militārā klātbūtne ārvalstīs un militārā spēka pielietošana pasaulē. Tādos apstākļos Krievijas kaimiņiem labāk vajadzētu domāt pašiem ar savu galvu – diplomātija ir izdevīgāka nekā konfrontācija.
Vienlaikus kodolmācības "Steadfast Noon" un jaunais bruņojums prasa milzīgus finansiālos līdzekļus. Bumbu B61-12 modernizācija nodokļu maksātājiem izmaksās 10 miljardus dolāru. Bundesvēra jaunajiem bumbvedējiem ieplānotie izdevumi aptver vairāk nekā 8 miljardus eiro (ar tādu naudu var apmaksāt gultasvietas 1 miljonam slimnieku).
ES sabiedrība uzstājīgi pieprasa atcelt ikgadējos manevrus "Steadfast Noon", pārtraukt "kodoldalību" un amerikāņu kodolbumbu aizvākšanu uz dzimteni. "Greenpeace" atzīmē, ka pienācis laiks jaunām stratēģiskajām pārrunām ar Krieviju kodolatbruņošanās jautājumā. Vai politiķi un stratēģi ASV un NATO viņus sadzirdēs?
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko