RĪGA, 18. oktobris – Sputnik. Igaunijas Aizsardzības spēku centrālajā poligonā Tapā noslēgušās mācības "Bold Panzer", kurās piedalījās gandrīz divi tūkstoši Igaunijas, Lielbritānijas un Francijas karavīru, vēsta Sputnik Meedia, atsaucoties uz armijas preses dienestu.
NATO kaujas grupas komandieris apakšpulkvedis Saimons Vorts paziņoja, ka integrācija ar 1. kājnieku brigādi ir prioritārais manevru uzdevums. "Mēs sākām tā izpildi tūlīt pēc rotācijas noslēguma Tapas garnizonā," viņš pastāstīja.
Apakšpulkvedis atklāja, ka pirms pārvietošanas uz Igauniju vienība apguvusi sešas nedēļas ilgu intensīvu sagatavošanas kursu Vācijā.
"Šie centieni sevi attaisnoja – pateicoties tiem, šonedēļ mēs varējām pielāgoties vietējai ainavai. Mūsu mērķis ir pilna integrācija ar 1. kājnieku brigādi, kā arī esam gatavi sadarboties ar franču kolēģiem darbā pie Igaunijas kolektīvās aizsardzības," paziņoja NATO kaujas grupas komandieris.
Mācību organizators majors Dmitrijs Kondratenko bija gandarīts ar aizritējušo manevru starpposmu rezultātiem. Pēc viņa vārdiem, NATO kaujas grupa ir viens no Igaunijas teritoriālās aizsardzības komponentiem, kas, tāpat kā citi bataljoni un rotas, ir 1. kājnieku brigādes elements. Mācības "Bold Pancer" likušas stingrus pamatus sadarbības tālākajai attīstībai.
"Tēlaini izsakoties, sabiedrotie apmērcējuši kājas igauņu purvos: viņi ir guvuši praktiskās iemaņas un zināšanas darbā pārpurvotā apvidū un mežos," stāstīja Kontradenko.
Viņš atzinīgi novērtēja sabiedroto spējas pildīt brigādes pavēles un manevrēt, padarot ainavas īpatnības par priekšrocībām.
Mācībās piedalījās Viras kājnieku bataljona, Štāba un sakaru bataljona, Sardzes bataljona un 1. kājnieku brigādes štāba un sakaru rotas karavīri.
Manevros bija iesaistīta arī aviācija, ziņoja armijas preses dienests. Sauszemes spēkus atbalstīja Igaunijas GKS helikopteri R44 Robinson, itāļu un portugāļu iznīcinātāji Eurofighter un F-16 atbildēja par pārspēku gaisā.
Iepriekš Sputnik Meedia vēstīja, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgie manevri "Rietumi 2021" izraisīja virkni paziņojumu no Baltijas valstu politiķu un karavīru puses.
Piemēram, Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Martins Herems paziņoja, ka Krievijas un Baltkrievijas kopīgo mācību "Rietumi 2021" mērķi it kā kardināli atšķiroties no NATO manevriem. Igaunijas kareivji mācībās vienīgi uzlabo savas iemaņas, nevis draud kādam ar dūrēm, apgalvoja Igaunijas armijas komandieris.
Herems atzina, ka Krievija organizē mācības "Rietumi 2021" tālu no viņa valsts robežām un neslēpj datus par to dalībnieku skaitu, tomēr aicināja neuzticēties Maskavas vārdiem, jo tā esot "nedraudzīga valsts". Kur tieši saskatāma Krievijas "nedraudzīgā" attieksme pret Igauniju, Herems neprecizēja.
NATO pastāvīgi pastiprina savu kontingentu skaitu pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar "iespējamiem" Krievijas draudiem.
Lēmums par sabiedroto kaujas grupu dislokāciju Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā, sakarā ar "izmaiņām drošības situācijā" pieņēma NATO samitā Varšavā 2016. gada jūnijā.
Baltijas valstis aktīvi slēdz ar ASV aizsardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju", kā arī izvieto savās teritorijās NATO militāros kontingentus.
Krievija ir norūpējusies par militārā kontingenta savilkšanu pie savām robežām, pie tam Maskava uzsver, ka neplāno nekādus uzbrukumus ne Baltijas valstīm, ne citiem Ziemeļatlantijas alianses locekļiem.