RĪGA, 14. oktobris — Sputnik. Ar mērķi saglabāt drošību ASV un visā pasaulē Vašingtonai ir jāpārskata stratēģija starptautiskajā arēnā. Par to stāsta amerikāņu izdevuma National Interest analītiķis Deivids Pains, vēsta RIA Novosti.
Viņš norādīja, ka daudzu politiķu ieskatā ASV vēl aizvien spēj būt hegemons, tomēr patiesībā tāda izturēšanās vienīgi stiprina Krievijas un Ķīnas sadarbību, bet konflikta gadījumā amerikāņi nevarēs karot divās frontēs. Šādi apsvērumi savukārt liek pārdomāt iespējas atteikties no bēdīgi slavenās vienpolārās pasaules idejas, kurā ASV ir jāatzīst par pašu spēcīgāko superlielvalsti. Tā vietā ir jāpieturas pie "stratēģiskās savaldības" koncepcijas, atzīmēja raksta autors.
Pēc viņa domām, tā veicinās situāciju, kurā neviena liela valsts nespēs dominēt Eiropā un Ziemeļaustrumāzijā.
"Tas savukārt liks ASV sabiedrotajiem uzņemties galveno slodzi rūpēs par drošību savos reģionos un paļauties uz saviem spēkiem konfrontācijā ar tādiem reģionālajiem hegemoniem kā Krievija un Ķīna," atzīmēja Pains un paskaidroja, ka amerikāņu bruņotie spēki netiks izvērsti avangardā un ASV varēs izvēlēties, kādos konfliktos piedalīties, no kādiem – izvairīties.
Žurnālists uzskata, ka amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanās ārvalstīs vājinās Maskavas un Pekinas tieksmi satuvoties. Bezjēdzīgu operāciju vietā ir jānodarbojas ar modernizāciju stratēģisko tehnoloģiju sfērā, kurā Krievija un Ķīna jau apsteigušas ASV. Turklāt lielāka uzmanība jāvelta diplomātijai, it īpaši iespējai vienoties par ietekmes sfēru sadali. Tamlīdzīga vienošanās bija parakstīta 1945. gadā, Jaltas konferences laikā, un tā izrādījās pietiekami sekmīga, piebilda materiāla autors.
Tomēr, pēc Paina domām, noslēdzot šādu līgumu, Vašingtonai ir jāsaņem lielākā ietekmes sfēra, kas iekļaus visu Rietumu puslodi, Rietumeiropu, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi. Krievijas ietekmē nonāks bijušās PSRS valstis, Serbija, Irāna, Irāka, Sīrija un Lībija. Ķīnas ietekmes sfēru veidos Ziemeļkoreja, Taivāna, Pakistāna, Afganistāna, kā arī Dienvidaustrumāzijas un Āfrikas "marksistiskās" valstis.
Tamlīdzīga vienošanās ļautu atrisināt senus strīdus un minimizēt globāla konflikta risku, noslēgumā rezumēja National Interest analītiķis.