Uzliesmojumu pārcieš pat Izraēla – viens no vakcinācijas līderiem pasaulē. Valstī jau saņem trešo vakcīnas devu. Par to, vai tā palīdz aizsargāties no slimības, portālā RIA Novostistāsta Tatjana Mišina.
Desmitiem miljonu inficēto
226 miljoni infekcijas gadījumu pasaulē – tāda ir Džonsa Hopkinsa universitātes statistika. Augstākie slimības izplatības tempi fiksēti ASV, kur kopā reģistrēti 41,5 miljoni inficētu, diennakts laikā – apmēram 170 tūkstoši. Otrajā vietā – Indija, 33,3 miljoni, 35 tūkstoši dienā, trešajā vietā – Anglija. Irāna, Turcija, Brazīlija – visur saslimstība ir vairākkārt augstāka nekā vasaras sākumā. Līdzīga aina ir arī Eiropā.
Pie tam amerikāņi vieni no pirmajiem, jau decembrī sāka vakcināciju. Preparātu saņēmusi puse iedzīvotāju, kam tas bija pieļaujams. Kanādā un Lielbritānijā – 70%. Mazliet zemāks ir vakcinacijas līmenis ES: Francijā — 58%, Vācijā — 61%, Itālijā un Austrijā – apmēram 60%.
Augsts saslimstības līmenis ir dažās Dienvidaustrumāzijas un Austrumāzijas valstīs.
8. septembrī rekords – 22,29 tūkstoši gadījumu – fiksēts Izraēlā. Lai arī tā viena no pirmajām sāka vakcināciju. Pārsvarā tiek izmantots Pfizer preparāts. Saskaņā ar Izraēlas Veselības ministrijas datiem, 10. septembrī pirmo devu saņēmuši 89% pieaugušo, otro – 81%, trešo devu – gandrīz puse. Valstī vakcinē ari pusaudžus.
Jāpiebilst, ka patlaban Izraēlas slimnīcās ir vien apmēram 670 pacienti smagā stāvoklī. Starp saslimušajiem gandrīz nav cienījama gadagājuma cilvēku.
Gan mācību gads, gan Jaunais gads
Satraucošā statistika Izraēlas valdību nav samulsinājusi – septembrī skolas sāka darbu. Ortodoksi sāka mācību gadu jau 9. augustā. Tiesa, vecāko klašu audzēkņiem ieteica organizēt nodarbības zem atklātas debess. Labi, ka klimats to atļauj.
Pie tam apmēram 18 tūkstoši pedagogu vēl nav vakcinēti pastāstīja izglītības ministre Ifata Šaša-Bitone. Tāpēc viņiem ik pēc dažām dienām jānodod tests, citādi viņiem aizliegs strādāt. Daudzi tam nepiekrīt. Vietējie mediji rakstīja par bērnudārza audzinātāju, ko pašvaldības darbinieki bija spiesti evakuēt no telpām. Viņa ne tikai atteicās no vakcīnas un testiem, bet arī medicīnas maskas.
Tomēr Izraēla saglabā mieru. "Šis tomēr nav pirmais epidēmijas gads, daudziem pārslimojuši draugi, paziņas, - stāsta Jeruzālemes iedzīvotājs Andrejs Glocers. – Piemēram, mans draugs slimoja divreiz, un man stāstīja, ka otrā reize bijusi vieglāka. Viņaprāt, baiļu sajūta apmiglojusi arī faktu, ka vakcinētie infekciju pārcieš vieglāk. Pats Glocers saņēmis visas trīs devas, tiklīdz tas bija iespējams.
No 6. līdz 9. septembrim valstī svinēja Jauno gadu. Mediķi brīdināja: lūgšanas telpās, starp nevakcinētajiem garantē jaunu uzliesmojumu. No ceremonijas zem atklātas debess kategoriski atteicās vien ultraortodoksi – katrs desmitais valsts iedzīvotājs. Pie tam viņu vidū ir daudz vakcīnas pretinieku.
Tomēr, atzīmēja vadošais epidemiologs Hagajs Levins, smaga slimības gaita nav īpaši bieži sastopama, pat starp pārliecinātiem vakcīnas pretiniekiem.
Koronavīrusa apkarošanas nacionālās programmas vadītājs Salmans Zarka aicināja gatavoties ceturtajai vakcīnas devai un nonāca pie bēdīga slēdziena: "Tagad tā ir mūsu dzīve – epidēmijas viļņos."
Efektivitātes krišanās
"Pfizer un Moderna vakcīnas, kas tiek pielietotas Izraēlā un citās valstīs, nodrošina pietiekamu daudzumu neitralizējošo antivielu pret dzelkšņa olbaltumvielu – principiālu iebildumu pret šiem preparātiem nav," teica Maskavas valsts universitātes Virusoloģijas katedras profesors Aleksejs Agranovskis. Tiesa, vēl jāprecizē, vai ievēroti glabāšanas un transportēšanas noteikumi.
"Saslimstības uzliesmojums Izraēlā skaidrojams, pirmkārt, ar delta štamma parādīšanos, - paskaidroja Agranovskis. – Tas, atšķirībā no nulles (Uhaņas) štamma, spēj kaitēt jauniem cilvēkiem. Otrkārt, delta daļēji pārvar vakcinēto imunitāti. Viņi var slimot, lai arī vieglā formā." Pie tam to kopienu ieguldījums statistikā, kas nevakcinējas reliģisku apsvērumu dēļ, nav liels, uzskata profesors.
Pēc virusologa Pāvela Volčkova domām, valstī ir maz cilvēku, kam izstrādājusies imunitāte pēc slimības.
"Tur ir daudz vakcinēto, tomēr parēķināsim sīkāk, - ieteica Volkčkovs. – Visi nosauktie cipari ir procents no tiem, ko principā var vakcinēt. Bērnu un pusaudžu Izraēlā ir apmēram trešā daļa (vasarā sāka vakcinēt pusaudžus vecumā virs 12 gadiem). Ja atņemsim cilvēkus, kuri atteikušies no preparāta, vēl nav paspējuši vakcinēties vai nevar vakcinēties kontrindikāciju dēļ, iznāks, ka puse valsts tomēr ir bez antivielām. Par kādu populācijas imunitāti mēs varam runāt?"
Volčkovs atzīmēja, ka ikvienas vakcīnas efektivitāte ar laiku pavājinās, antivielu daudzums pamazām krītas. Taču tas, protams, nemazina imunizācijas nozīmi. Vakcīna pasargā no smagas slimības gaitas, un Izraēla to uzskatāmi demonstrē.