Sensacionālo ziņu mums atnesis plaši pazīstams izmeklētājs – jau pirms pusgadsimta viņš sarīkoja "Votergeitu" prezidentam Niksonam – Bobs Vudvords. Savā nesen klajā nākušajā grāmatā "Risks" ("Peril") 78 gadus vecais žurnālistikas patriarhs citēja ASV Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāja Marka Millija teikto – ģenerālis atklāja, ka pēc 6. janvāra notikumiem ļoti baidījies, ka tik Tramps pirms aiziešanas nesarīkotu kādu trādirīdi, un mainījis lēmumu algoritmu par kodoltriecienu. Par ASV prezidentu grūto ikdienu portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
Protams, tēma ir sprādzienbīstama, tāpēc Millijs situāciju apraksta izvairīgi, Ezopa stilā. Tomēr nav grūti saprast, ko viņš izdarīja. Saskaņā ar likumu ASV prezidents dod pavēli palaist kodolraķetes pēc konsultācijām ar militārpersonām, vispirms – ar Štābu priekšnieku apvienotās komitejas priekšsēdētāju. Militārpersonām ir tīri konsultatīvas tiesības. Bet Millijs pabrīdināja virsniekus: par jebkurām Trampa pavēlēm šajā jomā vispirms ziņot viņam, bet viņš jau izlemšot, ko darīt tālāk.
Vēl vairāk. Nebrīdinājis Trampu. Ģenerālis Millijs piezvanīja savam kolēģim Ķīnā – Centrālās militārās padomes Apvienotā štāba priekšniekam Lī Czočenam, un lūdza neuztraukties, ja nu pēkšņi kas gadītos. Burtiski: "Ģenerāli Li, es jums pazvanīšu, ja mēs sadomāsim uzbrukt. Tas nebūs pārsteigums."
Tagad republikāņi un demokrāti vētraini strīdas – vai tāds zvans ir valsts nodevība, vai nav.
Pačukstēsim priekšā: vispār jau ir. Tomēr ASV valsts pārvaldes sistēmā pašā augstākajā līmenī viss ir tādā putrā, ka demokrāti bļauj "jūs neko nesaprotat, tas ir citādi!", un daudzi viņiem pat tic.
Vai pēc Baidena stāšanās postenī situācija ir mainījusies? Nekā tamlīdzīga! Burtiski nupat ASV virspavēlnieku uzaicināja ierasties Kongresā un atbildēt uz dažiem jautājumiem par Afganistānu. Taču Baidenam bija cits kas darāms, un viņa vietā ar kongresmeņiem skaidrojās valsts sekretārs Blinkens, kam nav ne mazākās jausmas par situāciju.
"Bet kurš pie mums vispār atbild par visu? Kas pieņem lēmumus?" viņam pavaicāja senators Rišs. Viņš atgādināja Blinkenam, kā iepriekš prezidentam atslēdza ēteru burtiski pusvārdā, pašā sarunas karstumā ar ierēdņiem par ugunsgrēkiem Kalifornijā. "Viņš taču ir kā marionete, - konstatēja senators. – Viņš ne vārda nevar pateikt, kāds Baltajā namā viņu uzreiz atslēdza."
Būtu tīrais sīkums, ja tas viss notiktu kaut kādā banānu valstiņā ar pārsim kareivjiem. Patiešām, būtu smieklīgi, ja tās ģenerālštāba priekšnieks pazvanītu čomam no pretinieku ģenerālštāba un teiktu: "Nu, tu, vecīt, tur nesatraucies, ja kas. Es tev uzgriezīšu, pirms mēs sāksim šaut."
Bet Savienotās Valstis taču ir absolūts pasaules čempions konvencionālo, kodola, bioloģisko un ķīmisko ieroču krājumu ziņā. Dīvaina paskata vecīgs džentlmenis, kuru ik pa brīdim atslēdz no ētera, komandē par pašu spēcīgāko pasaulē uzskatītu armiju.
Pie tam ASV kara mašīnā sācies interesantas transformācijas process. Daži analītiķi uzskata, ka ASV bēgšana no Afganistānas un pēkšņā atteikšanās sniegt militāru atbalstu Saūda Arābijai nemaz nav nejauši. Tas ir punkts bezjēdzīgajā un visiem apnikušajā "karā ar starptautisko terorismu", kas pārvērties par kaut kādiem aborigēnu dančiem, un mēģinājums īstenot daudz vērienīgāku starptautiskas agresijas programmu.
Saskaņā ar korporācijas Rand datiem, Pentagonā jau 2014. gadā sāka apspriest noslēpumainu plānu "Trešā atjaunošana" (The Third Offset). Tas paredzēja, ka ASV galvenais militārais pretinieks būs spēku ziņā apmērai līdzīgas lielvalstis – Ķīna un Krievija. Uzvarai pār tām vajadzēja nodrošināt Amerikai hegemoniju jaunajā daudzpolārajāļ pasaulē.
Visus sīkumus, tādus kā Afganistānu un Irāku bija plānots mest pie malas un pievērsties cīņai pret superlielvalstīm. Šiem nolūkiem armijai bija jākļūst supertehnoloģiskai. Roboti, mākslīgais intelekts, kosmiskās tehnoloģijas, kiberspēki – jūs jau saprotat.
Kāpēc "Trešā atjaunošana"? Runa bija par to, ka pirmo reizi ASV armija pārcieta tehnoloģisku atjaunotni pēc bēdīgās sakāves Korejas karā. Otrais tehnoloģiskais izrāciens sākās pēc sakāves Vjetnamā. Trešā atjaunošanās bija ieplānota periodā pēc neizbēgamās sakāves cīņā ar terorismu.
Sākumā ideja atbalstu neguva. Tomēr 2018. gadā, jau Trampa prezidentūras laikā tika pieņemta nacionālās aizsardzības stratēģija. Par ASV galvenajiem pretiniekiem iecēla Ķīnu un Krieviju, par nākamās karadarbības galveno arēnu – Indijas un Klusā okeāna akvatoriju.
"Trešā atjaunošana" – tā, protams, nav nekāda skraidīšana pakaļ talibiem tuksnešos. Cita stratēģija, cits bruņojums, cita nauda. Trampa laikā Pentagona budžets uzlidoja virs 700 miljardiem dolāru. Baidens 2022. gadā plāno atdot militārpersonām 753 miljardus. Vairāk nekā 100 miljardi paredzēti jauno militāro tehnoloģiju flagmanim – ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldei. Vairāk nekā 10,4 miljardus dabūs kiberspēki.
Interesanti, ka šajā plānu kalnā liela loma piešķirta mākslīgajam intelektam. Google īpašnieks Ēriks Šmits, Palantir saimnieks Pīters Tils un citi digitālie oligarhi jau sen sekmīgi pārdod Pentagonam savas iestrādes.
Cits jautājums – kā tās darbojas. Tas pats mākslīgais intelekts ne vienu vien reizi pielaidis episkas kļūdas. Piemēram, 2003. gadā Irākas kara sākumā amerikāņu raķetes "Patriot", palaistas bez cilvēka klātbūtnes, kļūdaini notrieca divus iznīcinātājus: vispirms - britu, pēc tam – amerikāņu. Piloti gāja bojā.
Pavisam nesen agrīnās apziņošanas sistēma ASV bāzē Vācijā deva nepatiesu trauksmes signālu. Baltijas jūrā tobrīd ritēja Krievijas JKF mācības. Dators uztvēra raķešu mācību startus kā reālus.
Tomēr amerikāņu partneri pilnā sparā plāno izmantot mākslīgo intelektu kodolbruņojuma jomā. Pie tam tik sensitīvā jautājumā, kā lēmuma pieņemšana par raķešu palaišanu.
Aizsardzībai veltītie amerikāņu izdevumi, arī korporācija Rand jau nākuši klajā ar dučiem scenāriju, kuros aprakstīts, kā dators var kļūdīties, atpazīstot draudus un pieņemot lēmumus. Piemēram, to var samulsināt neparasta atmosfēras parādība. Datoram šķitīs, ka tās ir pretinieku raķetes, un tas palaidīs savējās. Pretinieks reaģēs ar reālu startu. Laipni lūgti apokalipsē.
Tomēr ideja kļūst aizvien populārāka. Neviļus rodas iespais, ka mākslīgais intelekts amerikāņiem vajadzīgs vienīgi kā "dūmu aizsegs". Kas devis pavēli par raķešu startu? Re, tur tas dators. Viņš vienkārši kļūdījās. Nu, tāpat kā jūk prātā datori amerikāņu filmās – no "Kosmiskās odisejas" līdz "Interstellaram". Un nav neviena atbildīgā. Nestiepsi tak datoru uz Nirnbergu.
Paskatieties, kāds paraughaoss valda amerikāņu elitē. Prezidents, kas slikti orientējas telpā. Viceprezidente, kas kaut kur pagaist svarīgos brīžos. Atklāti bezpalīdzīgs valsts sekretārs.
Karavīri? Nu, piemēram, ģenerālis Marks Millijs, aizrāvies ar ideju uzspiest amerikāņu armijai daudzveidību un multikulturālismu. Viņš atbalsta transpersonas un personas ar nenoteiktu seksuālo orientāciju. Atliek tikai paskatīties ierakstu, kas reklamē dienestu amerikāņu armijā, un ar Milliju viss būs skaidrs. Ak jā, viņš vēl ar ķīniešiem sazvanās, brīdina par raķetēm.
Demonstratīvi vārga elite. Militāri dīvainīši. "Kurš pie mums atbild par visu?!" Gribot negribot rodas doma atdot vadību mākslīgajam intelektam. Un pēc tam novelt vainu uz datoru par visiem lēmumiem, ko pieņem nezināmie oligarhi no "dziļvalsts".
Kādu troksni amerikāņu partneri cēla 90. gados, kad bijušās republikas atdalījās no PSRS. Kādas prognozes skanēja par kodolieroču izplatīšanos, zādzībām, kontrabandu. Neviena no tām nepiepildījās. Padomju civilizācija ar godu izturēja savu pēdējo eksāmenu – saglabāja kodolieročus un parūpējās par vispārēju drošību.
Amerikāņu attieksme pret savām raķetēm ir īsti pavirša. Ziņu fonā neviļus atmiņā ataust Bils Klintons, kurš pamanījās pat pazaudēt raķešu palaišanas kodus. Tos vēl ilgi pēc tam meklēja.
Ja amerikāņu elite demonstrē tādu intelektu, kur ir garantija, ka viņu mākslīgais intelekts strādās labāk? Varbūt pasaulei laiks pievērst uzmanību trakomājai, kas danco ap kodolpogu ASV? Pārņemt viņu arsenālus starptautiskā kontrolē? Starp citu, Krievija varētu palīdzēt.