Krievijas Centrālās bankas eksperti informēja, ka iespējama ekonomikas krišanās un inflācijas paātrināšanās. Par ekspertu viedokli un iespējamiem riskiem portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.
Ļauns variants
Krievijas Bankas galveno naudas un kredītu politikas virzienu projekts 2022.-2024. gadam līdztekus bāzes prognozei, ietver trīs alternatīvas: pandēmijas pastiprināšanās, globāla inflācija un finanšu krīze.
Regulators paskaidroja, ka krīzes varianta galvenais priekšnoteikums ir valstu un kompāniju globālā parāda pieaugums ar vāju finansiālo stabilitāti. Starp riska faktoriem – korporatīvā parāda "spekulatīvā segmenta" paplašināšanās, kā arī "burbuļu plīšana" tirgos.
Investori sāk masveidā pārdot riskantus aktīvus. Tas būtiski saasinās problēmas jaunattīstības valstīs, it īpaši tur, kur sakrājušies "vērā ņemami parādi ārvalstu valūtā".
Galu galā 2023. gada pirmajā ceturksnī sāksies plaša krīze, līdzīga 2008.-2009. gada krīzei ar ilgstošu nenoteiktības periodu un atgūšanos".
Šī prognoze ir alternatīva, taču arī tā ir jāņem vērā. "Sberbank" vadītājs Germans Grefs konstatēja, ka globālais risks patlaban ir acīmredzams.
Iestiguši parādos
Ekonomisti par to brīdināja jau gada sākumā. Piemēram, Starptautisko finanšu institūta (IIF) eksperti norādīja, ka valstu izdevumu plašais pieaugums cīņā ar pandēmiju novedis pie globālā parāda krasa pieauguma. Aizņemties ļāva zemas kredītu likmes.
Parādos iestrēguši visi: gan valstis, gan kompānijas, kas centās paņemt vairāk kredītu un lētāk. Korporācijas, ko mudināja neredzētais valsts atbalsts tirgū, izvērsa plašu obligāciju tirdzniecību, arī ar ļoti zemu drošības reitingu.
Taču pandēmijas krīzes apogejs jau sen ir aiz muguras, lēta nauda ekonomikai vairs nav vajadzīga. Arī inflācijas pieaugums liks sākt stingrāku finansiālo politiku. Taču parādu bumba var sprāgt, tiklīdz aizņēmumi kļūs dārgāki.
IIF uzsvēra: pandēmijas dēļ krasi pieaudzis refinansēšanas krīzes risks. Daudzas valstis un kompānijas vairs nespēj piesaistīt jaunus aizņēmumus, lai norēķinātos par agrākajiem. Turklāt SVF un Pasaules Banka antikrīzes programmām iztērējuši milzu līdzekļus, un nav saprotams, kas varēs piešķirt kredītus.
Ķīnas draudi
Krievijas Centrālā Banka uzskata, ka situācija korporatīvo parādu jomā ir īpaši bīstama, pārsvarā – Ķīnā. Jau pirms pandēmijas Starptautiskais valūtu fonds un Pasaules Banka brīdināja, ka "Ķīnas parādu scenārijs" var izraisīt depresiju pasaules ekonomikā. Starptautisko norēķinu bankas dati liecina, ka korporatīvais sektora parāds Ķīnā pārsniedz 160% no IKP. Valstī veļas defoltu vilnis.
Pirmajā pusgadā 25 Ķīnas kompānijas atteicās apmaksāt obligācijas – gandrīz par desmit miljardiem dolāru. Tas ir augstākais rādītājs visā tirgus vēsturē. Pie tam vairāk nekā puse defoltu – 5,6 miljardu dolāru apmērā – bija valsts organizācijas, vērtēja starptautiskā reitingu aģentūra Fitch.
Saskaņā ar "Shanghai DZH" aplēsēm, kuras analītiķi ņem vērā vērtspapīrus bez starptautisko aģentūru reitingiem, defoltu ir vēl vairāk: par 18 miljardiem dolāru. Pēc būtības, valsts kompāniju obligācijās izvēršas nemaksāšanas krīze. 2019. gadā šajā sektorā fiksēti tikai 10% defoltu, 2020. – 40%, šī gada pirmajā pusgadā – jau vairāk nekā puse.
Korporatīvais sektors
"Japan Research Institute" eksperti paskaidroja, ka Ķīnas valsts kompānijas gadu desmitiem saņēmušas saistību garantijas. Lielie uzņēmēji bija pilnīgi pārliecināti, ka "uzsprāgt" viņiem neļaus. Taču realitātē kļuva skaidrs, ka tā nebūt nav, atzīmēja "Daiwa Institute of Research".
Rezultātā, brīdināja "Fitch", iespējamas arī Ķīnas reģionālās vadības problēmas, kas finansēja valsts uzņēmumus. Taču valsts ekonomikas plecos jau guļ parāds gandrīz 300% no IKP apmērā.
Kredītus kompānijām palīdzēja saņemt arī "ēnu bankas" – desmit gadu laikā šis sektors Ķīnā pieaudzis līdz draudīgajiem 13 triljoniem dolāru.
Tuvāko divu gadu laikā Ķīnas uzņēmumiem nāksies dzēst vai refinansēt parādus 2,14 triljonu dolāru apmērā – par 60% vairāk nekā iepriekš šādā paša periodā. Ja kompānijām neizdosies norēķināties, Āzija kārtējo reizi iniciēs globālu ekonomisko krīzi.