Pasaulē

Poikāns: ES nav vispārējas izpratnes par Ukrainas iestāšanās perspektīvām

Dažas ES valstis pagaidām neredz iemeslu Eiropas Savienības paplašināšanai un jo vairāk Ukrainas pievienošanai, brīdināja Latvijas vēstnieks
Sputnik
RĪGA, 11. septembris — Sputnik. Daļa Eiropas Savienības dalībvalstu neredz iemeslu Ukrainas pievienošanai ES, paudis Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns intervijā izdevumam "Європейська правда".
"Es negribētu spekulēt par 10, 20 vai 30 gadiem (Ukrainas iespējamās iestāšanās ES termiņi – red. piez.). Jo patlaban mums Eiropas Savienībā nav kopīgas izpratnes par Ukrainas perspektīvu ES," viņš paziņoja.
Pasaulē
Maskava mainīs attieksmi pret Latviju: ko nozīmē Levita saņemtais Ukrainas ordenis
Viņš uzsver, ka dalība ES ir 27 dalībvalstu konsensa jautājums.
"Kamēr tā nebūs, ir grūti runāt par kaut kādiem termiņiem. Šīm 27 valstīm ir ļoti dažādi uzskati par Ukrainu, un daļa no tām pagaidām neredz pamatu Eiropas Savienības paplašināšanai," norādīja Poikāns.
Diplomāts paskaidroja, ka valstis, kuras principā neiebilst pret Savienības paplašināšanu, vēlas tajā redzēt tās valstis, kuras "jau ir gatavas iestāties".
"Nevienam nav vajadzīgas jaunas problēmas," viņš atzīmēja.
Pēc Poikāna teiktā, reformu turpināšanas un "noteikta progresa" sasniegšanas gadījumā, visticamāk, Ukraina varēs uzsākt sarunas par iestāšanos gan Briselē, gan citās ES galvaspilsētās.
Viedoklis
Ukrainas mācība pēcpadomju valstīm
"Tad Ukrainai būs visi iemesli paziņot, ka jūs vēlaties kaut ko vairāk, nekā vienkārši vienoties par asociāciju ar Eiropas Savienību," rezumēja vēstnieks.
Augustā esošā Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida negaidīti stingri novērtēja Ukrainas reformas ekonomikā un tiesu jomā, kā arī valsts perspektīvas iestāties ES. Pēc viņas teiktā Ukrainai, Moldovai un Gruzijai būs vajadzīgi aptuveni 20 gadi, lai atbilstu ES kritērijiem.
2017. gadā Eiropas diplomātijas vadītāja Federika Mogerīni ziņoja, ka pēc Brexit ES paplašināsies uz Balkānu pusi, bet eirokomisārs kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās pārrunu jautājumos Johaness Hāns informēja, ka ES paplašināšanās uz vienas vai vairāku Balkānu valstu rēķina varētu notikt pēc Eiropas Komisijas sastāva maiņas.
Patlaban Eiropas Savienības oficiālās kandidātvalstis ir Albānija (kopš 2014. gada), Ziemeļu Maķedonija (kopš 2005. gada), Melnkalne (kopš 2010. gada), Serbija (kopš 2012. gada) un Turcija (kopš 1999. gada).
Video
Mihails Hazins: Ukrainas elite nedomā par valsti
Eiropas Komisija atbalsta arī Šengenas zonas paplašināšanu, kurā iecerēts iekļaut Rumāniju un Bulgāriju. Patlaban Šengenas zonā ir 26 Eiropas valstis.
Juris Poikāns pārstāvēja Latvijas intereses Ukrainākopš 2015. gada. Viņš vairākkārt kritizēja Ukrainu: piemēram, 2019. gadā viņš paziņoja, ka ārvalstu investori iet ar līkumu apkārt Ukrainai, jo valstī plaukst korupcija un reiderisms, bet 2020. gadā, pēc vizītes Hersonas apgabalā viņš atzina, ka viņam nav sajūtas, ka Ukraina attīstās.