Klimata pārmaiņas apdraud makaronu izstrādājumu tirgu, brīdina Francijas makaronu izstrādājumu un mannas putraimu ražotāju profesionālās asociācijas.
Eksperti norāda uz katastrofālajām sekām, ko nes lietavas Eiropā un sausums Kanādā. No svelmes cietusī Kanāda var ierobežot cieto kviešu ražošanu, kas nepieciešami makaronu izstrādājumu ražošanai. Pie tam Kanāda ir lielākais labības eksportētājs pasaulē – tā nodrošina divas trešdaļas kviešu tirdzniecības apjoma.
Francijā, tāpat kā visur Eiropā, lietavas graudaugu ziedēšanas un ražas ievākšanas laikā cietos kviešus parada nederīgus makaronu izstrādājumu izgatavošanai. Jāpiebilst, ka kviešu cenas no jūlija vidus pieaugušas par 30%, jo zemajiem ražošanas apjomiem pievienojas zems krājumu apjoms. Cenu pieaugums var paātrināties, kad Kanāda beigs ievākt ražu.
Klimata pārmaiņu un to izraisīto ekstremālo dabas parādību dēļ kviešu raža kļūst neprognozējama, mazinās ražība, tiek nodarīts kaitējums sējumiem. Šo iemeslu dēļ rodas grūtības ražotājiem Eiropā un ASV.
Savukārt Krievija klimata pārmaiņu dēļ var gūt zināmas priekšrocības. Kopš 2000. gadu sākuma Maskava palielina kviešu eksportu. Pirmais trumpis ir Melnā jūra un tās apvidus, kur kvieši aug auglīgā augsnē, un to izmaksas uz hektāru ir divkārt zemākas nekā Francijā. Šos labvēlīgos apstākļus Ukraina, Rumānija un Bulgārija. Taču Krievijai ir vēl viena teritorija, kas mūsdienās ļauj paplašināt kviešu sējumus – Sibīrija.
Līdz ar mūžīgā sasaluma kušanu Sibīrija pamazām "atlaižas", tundras un taigas robežas atkāpjas uz ziemeļiem. 2080. gadā Krievijas sējumu platības var pieaugt divkārt. Tiesa, šie jaunie lauki arī būs pakļauti aizvien nopietnākiem klimatiskajiem draudiem globālās sasilšanas dēļ. Piemēram, Sibīrija vairākus gadus cietusi no plašiem ugunsgrēkiem. Šovasar ugunsgrēki plosījās teritorijā, kas pārsniedz Portugāles platību.
Reiz PSRS ģerbonī bija atainota vārpa, valsts lauksaimniecības spēka simbols. Tagad Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmanto kviešus kā īstu diplomātisku ieroci. Tagad Krievija pievērsusies Vidusjūras baseinam, galvenajam cieto kviešu patērētājam pasaulē.
Ēģipte vien dažu gadu laikā kļuvusi atkarīga no Krievijas kviešiem – tas noveda pie diplomātiskās krīzes abu valstu attiecībās 2016. gadā. Tagad Krievijas redzeslokā ir Alžīra, pirmais franču kviešu pircējs, Maroka un Tunisija. Krievijas kvieši ir lētāki nekā Francijas produkts, bet pielīdzināmi kvalitātes ziņā. Tagad tiem jāpamato savs pārākums.
Šīs sacīkstes par kviešiem pamato, piemēram, franču centienus sūtīt tūkstošiem tonnu uz Libānu pēc sprādziena 2020. gada augustā, kas sagrāva daļu pilsētas, arī labības elevatorus. Līdztekus humānajam žestam Francija vēlējās saglabāt savu ekonomiskā partnera statusu valstī, kam Krievija piegādā aizvien lielākus graudu apjomus.
Tomēr, neskatoties uz šiem centieniem, Francija, iespējams, cietīs sakāvi cīņā par kviešiem. 2019. gadā lauksaimniecības konsaltinga kompānijas prezidents paskaidroja žurnālistiem, ka sacensības ar krieviem bija bezjēdzīgas. Pēc viņa vārdiem, fermeri ir ieinteresēti paplašināt sortimentu un pārorientēties uz dārzeņu un pākšaugiem.