NASA paziņoja, ka 2024. gadā lidojums uz Mēnesi nenotiks. Varbūt 2025. gadā. Taču tas vēl nav droši zināms. Ilona Maska Starship, ar ko plānots lidot, vēl aizvien regulāri uzsprāgst nosēžoties, taču šoreiz vaina ir cita. Runa ir par skafandriem. Labākajā gadījumā tie būšot gatavi 2025. gada pavasarī, stāsta Viktorija Ņikiforova portālā RIA Novosti.
No malas radās iespaids, ka šajā jomā jau nekādas problēmas nevar būt. Skafandrus ASV sekmīgi izgatavo kopš 60. gadu sākuma. Amerikāņi tajos lido uz SKS un iziet atklātā fotogrāfijā. 50 gadus vecās fotogrāfijās no Mēness mēs redzam misijas "Apollon" dalībniekus – visi ir skafandros, tādos baltos un mirdzošos, ar labi saskatāmu Amerikas karodziņu. Bet te Amerikas kosmiskā industrija jau 14 gadus cīnās ap skafandru, kas ļautu atgriezties uz Mēness. Un nekas neiznāk. Šajā laikā programmā "Artemīda" kosmiskajiem skafandriem iztērēti vairāk nekā 400 miljoni dolāru. Plānots izšķiest vēl vairāk nekā sešus simtus. Un vēl aizvien zinātniekiem nav skaidrs, ko astronauti vilks mugurā, kad lidos iekarot Mēnesi. "Plikie karaļi" – tā skumji joko NASA vadošie menedžeri.
Kas tad varētu būt vienkāršāk? Atliek ieiet Aviācijas un kosmonautikas muzejā Vašingtonā, paņemt Nila Armstronga, pirmā uz Mēness pabijušā cilvēka skafandru, paskatīties, kas tur un kā. Nu, varbūt paeksperimentēt ar jaunajiem materiāliem. Pielāgot elektroniskus gadžetus un izdomāt tiem atbilstošu aizsardzību. Tas taču patiesībā ir viss. Principi tak nav mainījušies?
Vai vēl kaut kas nav skaidrs? Var papētīt padomju skafandru, kas bija izstrādāts īpaši lidojumam uz Mēnesi. Viens no tiem, ko izsolē Sotheby's nopirka ekscentriskais miljardieris Ross Pero, izstādīts tajā pašā muzejā Vašingtonā.
Patiesībā Mēness skafandra prototipa demonstrācijā 2019. gadā bija redzams, ka vienu padomju ideju amerikāņi jau patapinājuši: viņiem iepatikās aizmugures durvis, pa kurām astronauts var ieiet savā kostīmā kā skapī. Izmantoti ar līdzīgi atsvari pleciem, kas kompensē bezsvaru.
Oficiālā versija klāsta, ka NASA kavējas ar skafandru ražošanu īpašu drošības prasību dēļ. To starpā ir astronautu aizsardzība no radiācijas, vakuuma, nelielās gravitācijas uz Mēness. Tomēr tehniskie risinājumi nav mainījušies principiāli: cīņā ar pazeminātu gravitāciju tiek izmantoti tie paši smagnējie atsvari, dzīvības nodrošināšanas sistēmas slēpjas mugursomas tipa kārbā.
Radiācija? Bet amerikāņu astronauti pēc izkāpšanas uz Mēness nodzīvoja visai ilgi, tātad jau toreizējie skafandri itin droši sargāja no pamatīgās radiācijas. Kāpēc vajag no jauna izgudrot velosipēdu?
Kā nez kāds neticams sasniegums tika izklāstīts, ka NASA Mēness skafandrs sargās astronautu no -150 līdz +120 grādiem pēc Celsija skalas. Bet apmēram tādā pašā diapazonā – no -130 līdz +160 – strādāja padomju vecīgais skafandrs "Krečet", ko izmantoja par prototipu daudz labākajam "Orlan".
Un, protams, nosaukums, kā nu ne. Jaunais skafandrs nav nekāds nieka skafandrs. Tā ir "ārpuskuģa pētījumu mobilā vienība" —patiešām, pat "Dzelzs vīrs" var klusi šņukstēt stūrīti aiz skaudības. Īpašu atbildību skafandra radītāju plecos uzveļ fakts, ka Mēness jāiekaro sievietei un krāsainajam. Šī ideja nākusi pasaulē Baltajā namā – lai kompensētu sievietēm un krāsainajiem gadsimtiem ilgo apspiešanu.
Skafandru jautājums skaidri rāda, kādas glupības notiek ar tehnoloģijām valstī, kas sevi uzskata par zinātniskā progresa līderi. Patiešām, kas noticis ar supersmagajām raķetēm, kas palaida Mēness moduļus pirms vairāk nekā pusgadsimta? Kur ir visi rasējumi, aprēķini? Kur ir ģeniālie vecie kadri, kas sekmēja amerikāņu zinātnes un tehnikas fantastisko izrāvienu? Kāpēc 60. gados uzticamus Mēness skafandrus izstrādāja 2-3 gadu laikā, bet tagad ķēpājas veselus četrpadsmit gadus?
Visas problēmas, kas sekmīgi tika atrisinātas 1969.-1972.gg. misijas "Apollons" ietvaros, nākas risināt no jauna misijas "Artemīda" vajadzībām. Pie tam rodas iespaids, ka no Mēness iekarošanas laikiem nav palicis nekas, izņemot kino.
Tagad NASA komanda nesekmīgi strādā pie Mēness putekļu problēmas. Zinātnieki bīstas, ka putekļi, pacēlušies pēc moduļa nosēšanās, padarīs aklus gan astronautus, gan viņu aparātus. Mazas gravitācijas apstākļos tā nosēdīsies ļoti lēni. Ko darīt?
Vērsīsimies pie pirmavota. Nila Armstronga memuāri ir miglaini. "Nepilnu 100 pēdu (apmēram 30 metri) augstumā mūs sāka ieskaut caurspīdīga putekļu sega, kas mazliet apgrūtināja redzamību. Jo zemāk nolaidāmies, jo vairāk kritās redzamība." Kas tad tur īsti ir ar tiem putekļiem? Tie mazliet apgrūtināja redzamību vai vispār nekas nebija redzams? Kad tie izklīda? Zinātnieki pēta videoierakstus no Mēness, bet tajos vispār nekādi putekļi nav redzami.
Konspirologi ātri vien nonākuši pie slēdziena, ka amerikāņi vispār nekad nav pabijuši uz Mēness. Tomēr patiesībā situācija ir daudz skumjāka. Ja viņi nekur nav lidojuši, bet tagad mēģina iekarot Mēnesi, būtu vareni. Tas būtu varoņdarbs, mēs visi aplaudētu.
Taču, ja valsts rīcībā bijušas tik lieliskas tehnoloģijas, tik talantīgi zinātnieki, inženieri, konstruktori, vajadzēja krietni vien pacensties, lai pusgadsimta laikā tik ģeniāli palaistu vējā visus polimērus. Tas patiešām ir pagrimums – visas zinātnes lejupslīde, ne tikai raķešu un kosmosa nozares vien. Īsi sakot, šodien vairs nevar uzbūvēt to, ko sekmīgi radīja pirms pusgadsimta. Tā ir nepārprotama degradācija. Un to neizdosies slēpt ne ar kādiem teslām un aifoniem.
Pati no sevis uzprasās nelaba doma par kukuļošanu un budžeta zāģēšanu. Padomājiet paši! 14 gadi darba, miljards dolāru, un kur ir rezultāts? Ne īpaši novatorisks skafandrs. Ak, piedodiet – "ārpuskuģa pētījumu mobilā vienība". Un to pašu vēl vajag pilnveidot.
Starp citu, skaidrs ir arī tas, kāpēc skafandru ražošanas sākums ieplānots 2024. gada beigās vai 2025. gada sākuma. Lieta tāda, ka katrs jaunais ASV prezidents ķeras pie kosmosa iekarošanas savā stilā. 2024. gadā būs vēlēšanas. Ja varu saglabās tagadējais prezidents, tad Ilons Masks, kurš nesen piedāvāja NASA izstrādāt skafandrus, var cerēt uz agrāko finansējumu. Ja Baidens pametīs Balto namu, visi NASA un Space X plāni var aiziet pa burbuli.
Liktenīgais periods – no vēlēšanām līdz inaugurācijai – iekrīt 2024. gada beigās un 2025. gada sākumā. Pieredzējušais politiķis, valsts līgumu virtuozs Ilons Masks tādas lietas izprot. Ja nu jaunais prezidents ieplānos misiju uz Centaura Alfu? Tad skafandru atkal vajadzēs pārtaisīt, un pieprasīt šiem nolūkiem jaunu finansējumu. Bet, ja skafandrs neiznāks, tur vairs nebūs tālu nākamās vēlēšanas. Tāpat finansējumu no budžeta izsita arī Hodža Nasredins: vai nu ēzelis nosprāgs, vai šahs nomirs (zaudēs vēlēšanās).
Nē, visos šajos novērojumos nav ne mazākā ļaunā prieka. Kosmoss, šķiet, ir pēdējā nozare, ko militārisms vēl nav pārāk piegānījis. Cilvēki no visas pasaules ar patiesu interesi seko ķīniešu, krievu, amerikāņu zinātnieku darbam. Tas taču bija lieliski, kad Falcon 9 bez grūtībām atgriezās uz Zemes. Krievijas "Proton" starts arī ir varena lieta. Tas ir cilvēka fantāzijas augstākais sasniegums, kas ļāvis mums panākt neiespējamo, iziet bezgalībā.
Būs žēl, ja amerikāņu Mēness programma izrādīsies tāds pats izdomājums, aizsegs budžeta zāģēšanai kā viņu "Zvaigžņu kari". Tas būs liels solis atpakaļ – gan Amerikai, gan visai cilvēcei.