RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Krievijas hipotētiskā iebrukuma Baltijā panākumi būs atkarīgi no tā, vai reģions tiks ieņemts "nepilnu simt stundu" laikā, pirms NATO paspēs sniegt adekvātu atbildi, raksta analītiķis Sebastjans Roblins materiālā žurnālam National Interest.
Roblinam ir Džordžtaunas universitātes maģistra grāds konfliktoloģijas jomā. Viņš regulāri publicē drošības un kara vēstures jautājumiem veltītus rakstus.
Autors paskaidroja, ka tāds scenārijs, ko viņš pats uzskata par mazticamu, paredz pārgājienu caur Suvalku koridoru – četrdesmit jūdzes platu pierobežas iecirkni starp Poliju un Lietuvu. Pēc viņa domām, šī "plaisa" var kļūt par NATO Ahileja papēdi bruņotā konfliktā ar Maskavu.
"Krievija mēģinās iebrukt Baltijā tikai gadījumā, ja sajutīs NATO iespēju un apņēmības trūkumu," apgalvoja Roblins.
Viņš uzskata, ka Krievija var uzbrukt Suvalku koridoram no vairākiem virzieniem, lai pāršķeltu Ziemeļatlantijas alianses spēku kolonnas, kas tiks nosūtītas Baltijas valstu atbalstam.
"Maskava izdarīs likmi uz to, ka Rietumeiropas valstis negribēs riskēt ar kodolkaru, lai atbrīvotu jau iekarotās Baltijas valstis," uzsvēra autors.
Publicists secināja, ka Suvalku koridora aizsardzības stiprināšana, dislocējot tur papildu NATO spēkus, var samazināt iznīcinošana kara risku ar Krieviju.
Atzīmēsim, ka ekspertu vērtējumi par to, cik ilgā laikā Krievijas spēki varētu ieņemt Baltijas valstis, atšķiras. 2016. gadā ASV pētījumu centrs RAND ziņoja, ka Krievijas karavīri, ja vien būs vēlēšanās, var ieiet Latvijas galvaspilsētā jau pēc 36 valstīm.
Krievija jau vairākkārt uzsvērusi, ka nav ieinteresēta vairot spriedzi pie savām robežām, neplāno un nav sākusi agresīvas darbības nevienā reģionā, arī Baltijā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš atzīmēja, ka NATO vadībai tas ir ļoti labi zināms, tomēr alianse, aizbildinoties ar izdomāto Krievijas agresiju, joprojām savelk spēkus pie Krievijas rietumu robežām.