Rietumvalstis šim dokumentam piekrīt pilnībā, tomēr tas ir novecojis un spēkā esošie tiesiskie instrumenti ir nepietiekami. Par Krievijas iniciatīvas niansēm portālā RIA Novosti stāsta Ksenija Meļņikova.
Universāls risinājums
Krievijas Ārlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra sadarbībā ar citiem kompetentiem resoriem sagatavojuši universālas konvencijas projektu kibernoziedzības apkarošanai. Dokumentu ANO iesniedza ģenerālprokurora vietnieks Pjotrs Gorodovs.
"IKT noziedzīga pielietošana paver plašas iespējas citu noziedzīgas darbības formu īstenošanai, ieskaitot datoruzbrukumus kritiski svarīgas infrastruktūras objektiem, datorspiegošanu, bērnu seksuālu ekspluatāciju Internetā, terorismu, krāpšanos, personas datu nelikumīgu apgrozījumu, naudas līdzekļu atmazgāšanu," teikts projektā.
Pirms divdesmit gadiem Ungārijas galvaspilsētā tika pieņemta konvencija par datornoziegumiem. Dokumentu parakstīja ASV, Japāna, Austrālija, Izraēla, kā arī Eiropas Padomes dalībvalstis, izņemot KF.
Maskavai nepatika 32. pants par "pārrobežu piekļuvi uzglabātajiem datora datiem". Tas ļauj specdienestiem organizēt operācijas citu valstu datortīklos, neinformējot par to oficiālās varasiestādes. Krievija pamatoti norādīja, ka tas apdraud suverenitāti un kaitē drošībai. Vēlāk Eiropas Padome koriģēja dokumentu, taču Maskava viedokli nemainīja.
Daudzas valstis uzskata, ka robežas kibertelpā nav pieņemamas. Krievija ir pārliecināta: dažādu valstu valdības var noteikt pašas savu tiesisko režīmu, pie tam sadarbojoties un ievērojot savstarpējo suverenitāti.
Pie tam Budapeštas konvencija gluži vienkārši ir novecojusi. Piemēram, tajā ir runa tikai par deviņiem iespējamiem kibernoziegumiem. Bet Krievija jau izdalījusi 23 kategorijas. To starpā ir nesankcionēta piekļuve personas datiem, kaitniecisku programmu radīšana un izplatīšana, farmaceitisku līdzekļu viltošana, musināšana uz pašnāvību, bērnu pornogrāfija, musināšana uz kaitnieciskām vai bruņotām darbībām, nelikumīga ieroču apgrozība, nacisma reabilitācija, genocīda vai noziegumu pret mieru attaisnošana.
Maskava ierosina izstrādāt jaunas struktūras un mehānismus gan nacionālā (diennakts kontaktu centri), gan starptautiskā līmenī (dalībvalstu konferences). Būs nepieciešams sekretariāts un starptautiskā tehniskā komisija, ko veidotu 23 locekļi.
Nenogurstoši ierosina
Pagaidām nav zināms, vai projekts gūs atbalstu. 1998. gadā Krievija no ANO tribīnes pirmā brīdināja pasauli par riskiem kibertelpā.
2011. gadā Krievija iesniedza konvencijas "Par starptautisko informācijas drošību" projektu. Tās galvenais mērķis bija kiberterorisma un kiberkrāpniecības un konfliktu novēršana IT telpā. Neatbalstīja. Toties daudzas šī projekta nostādnes tika iekļautas dokumentos, ko pieņēma ŠSO, NVS un KDLO.
Sešus gadus vēlāk Maskava izstrādāja vēl vienu konvenciju. Atkal Rietumi iebilda. Divdesmit gadu laikā tur likumdošana pielāgota Budapeštas konvencijai, tāpēc Eiropa ir gatava runāt par tās modernizāciju, taču ne nomaiņu.
Ar Maskavas aktīvu dalību ANO sākusi darbu komiteja konvencijas izstrādei par pretdarbību IKT pielietošanai noziedzīgiem mērķiem. Nesen tā saņēma Krievijas iniciatīvas kopiju. Līdz 2023. gadam var parādīties globāla konvencija. Tātad iespējams, šī dokumenta pamatā tiks likts Krievijas projekts.
"Pasaule sastopas ar kiberpandēmiju"
Krievija ir gatava sadarbībai kiberdrošības jomā. Šis jautājums ne vienu vien reizi tika apspriests ar ASV. Jau 2013. gadā Krievijas un ASV prezidenti Vladimirs Putins un Baraks Obama vienojās par sadarbību IKT jomā. sagatavoja divpusējos mehānismus informācijas apmaiņai.
Vladimira Putina un Donalda Trampa pirmās tikšanās laikā ASV vadītājs ierosināja radīt divpusēju ekspertu grupu kiberdrošības analīzei. Taču, atgriezies Vašingtonā, viņš pārdomāja. Vēlāk sadarbība pārtrūka pavisam.
Pretestība kiberdraudiem tika apspriesta arī nesenajā samitā Ženēvā, rakstā žurnālam "Rossija v globaļnoi poļitike" (Krievija globālajā politikā) atgādināja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
"(Džo Baidena un Vladimira Putina – red.) atklātā un kopumā konstruktīvā saruna beidzās ar vienošanos sākt priekšmetisku dialogu par stratēģisko stabilitāti pēc svarīga fakta konstatācijas – kodolkarš nav pieļaujams, - kā arī sasniedzot sapratni par konsultāciju lietderību kiberdrošības jautājumos," norādīja diplomāts.
Tomēr Maskavas un Vašingtonas starpā saglabājas dziļas pretrunas, uzsvēra Perspektīvo vadības risinājumu centra vecākais eksperts Oļegs Šakirovs. "Īpaši tādos jautājumos, kā atribūcija kibertelpā, iespēja attiecināt uz kiberuzbrukumiem starptautisko humanitāro tiesību normas. To padziļina aizvien jauni IKP pielietojuma piemēri militāriem un izlūkošanas mērķiem, publiskiem apvainojumiem un draudiem," viņš paskaidroja sarunā ar RIA Novosti.
Divpusējie mehānismi informācijas apmaiņai ir saglabājušies. "Taču nav saprotams, kā tos izmanto. Tie ir konfidenciāli. Krievija jau vairākkārt ierosinājusi ASV atjaunot sadarbību. Ir arī daudzpusējs formāts, kas attīstās dažādās organizācijās, kuru vidū galvenā ir ANO. Ir grūti panākt valstu vienprātību par izturēšanos kibertelpā. Tas ir ilgs process," uzskata aģentūras sarunbiedrs.
Un tomēr ir vērts pasteigties. Maskava atklāti norāda, ka pasaule saskārusies ar īstāko kiberpandēmiju. 2019. gadā zaudējumi, ko kiberuzbrukumi nodarījuši globālajai ekonomikai, sasniedza 2,5 triljonus dolāru. Līdz 2022. gadam summa var sasniegt jau astoņus triljonus. "Sberbank" prognozē, ka kibernoziedznieku dēļ 2021. gadā Krievijas ekonomika cietīs zaudējumus sešu triljonu rubļu apmērā.