Viedoklis

Krievijas virusologs: taisnība ir tiem, kuri vakcinējas

Gēnu inženierijas metodēm radītas vakcīnas baidījās pielietot pirms koronavīrusa, bet tagad bez tām galā netikt, uzskata Gamaleja institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Anatolijs Altšteins.
Sputnik
Cik daudziem vajag vakcinēties, lai pandēmija sāktu atkāpties, kāpēc vajadzīga revakcinācija, kad izdosies uzvarēt vīrusu? Uz Sputnik jautājumiem atbildēja Gamaleja institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Anatolijs Altšteins.

Par masveida vakcināciju

Krievija ir valsts, kas viena no pirmajām izstrādāja efektīvu vakcīnu. Tomēr Krievijā vakcinēts relatīvi neliels iedzīvotāju skaits, nožēloja zinātnieks.
Video
Virusologs Timakovs: patiesība par vakcīnām un koronavīrusu
"Lai arī, pateicoties Maskavas vadības pūlēm, vakcinācijas kampaņa tagad rit daudz efektīvāk (sākusies arī migrantu vakcinācija – red.), ātrāk, tomēr kopumā mēs atpaliekam, jo citas valstis vakcinējušas jau vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Mēs atrodamies 12-15% līmenī. Tiesa, aptuveni tikpat liels skaits cilvēku kopumā vakcinēts pasaulē. Vakcinācijas mērogs pasaulē ir milzīgs, izdarīti apmēram divarpus miljardi vakcīnu," pastāstīja virusologs.
Viņš atzīmēja, ka tāda masveida vakcinācija pasaulē nekad nav bijusi.

Par vakcinācijas atbalstītāju un pretinieku cīņu

"Bez šaubām, no mana viedokļa, taisnība ir tiem, kuri pieprasa vakcīnas. Tas nenozīmē, ka vajag vakcinēt 100% iedzīvotāju. Daudziem taču vakcinācija nav iespējama – bērniem līdz 12 gadu vecumam, smagi slimiem cilvekiem. Tomēr 60-65%, iespējams, pat 70% iedzīvotāju var vakcinēt. Un viņiem vajag vakcinēties," uzskata Altšteins.
Profesors norādīja, ka arī revakcinācija nav nekāds īpašs process – tā nepieciešama, lai pastiprinātu imunitāti. Sākotnēji nebija runas par to, ka revakcinācija vēlama jau pēc pusgada, jo tolaik vīruss vēl nebija sasniedzis tik agresīvu formu, paskaidroja Anatolijs Altšteins.
Viņš atzina: "Covid-19 Indijas štamms, "delta" ir "mazāk jutīgs pret vakcīnām un, lai maksimāli ietekmētu šo vīrusu, ierobežotu tā izplatību, vajag pastiprināt imunitāti. Šim nolūkam vajadzīga revakcinācija."

Par atgriešanos pie normālas dzīves

"Cilvēces vēsturē bijis ne mazums tādu briesmīgu pandēmiju – melnās bakas, mēris, holera, taču toreiz vakcīnu mums nebija. Tikai pēc 1796. gada parādījās vakcīna pret bakām. Šo vakcīnu pielietoja XIX-XX gadsimtā. Galu galā organizēja darbu tā, ka pilnībā likvidēja bakas. Tā, ka nekur uz zemes vairs nav šī vīrusa, to nav iespējams nekur atrast," pastāstīja profesors.
Pasaulē
Atgādina iesnas un "pļauj" jaunos: kas zināms par koronavīrusa "Indijas" štammu
Viņš atzīmēja, ka 1980. gadā Pasaules veselības organizācija pat izsludināja prēmiju – 50 tūkstošus dolāru ārstam, kurš atradīs bakas. To neviens nav pieprasījis.
"Pēdējā briesmīgā pandēmija vēlās pāri pasaulei 1918.-1919. gadā – tā bija "spāņu gripa". Gāja bojā desmitiem miljonu cilvēku. Vakcīnas toreiz nebija, vīruss nebija izdalīts. Pandēmija plosījās divus gadus un pakāpeniski izzuda. Domāju, viena vai divu gadu laikā izzudīs arī Covid-19 pandēmija. Tomēr tagad ir iespēja likt lietā centienus, kas agrāk cilvēcei nebija pieejami. Tās ir gēnu inženierijas vakcīnas, kas pirmo reizi tik plaši laistas apgrozījumā," stāsta virusologs.
Viņš atgādināja, ka darbs pie šīm vakcīnām sākās 80. gados, "tās bija grūti popularizēt, jo vakcīnu joma ir ļoti konservatīva". Ir grūti dot viena vakcīnu tipa vietā citu.
Pasaulē
Latvijas iedzīvotājiem radusies iespēja vakcinēties ar "Sputnik V"
"Tagad pirmo reizi pavērušās iespējas gēnu inženieriem, un viņiem izdevies izstrādāt ļoti efektīvas vakcīnas, kas tagad palīdz mums cīņā ar šo epidemiju. Eksperimentāla pieejam bija 80.-90. gados, kaut kas tika darīts nelielā mērogā. Pirmo reizi mēs varējām strādāt, izmantot gēnu inženierijas vakcīnas, kad sākās Ebola drudzis Āfrikā. Šīs vakcīnas izrādījās ļoti efektīvas, - atcerējās Altšteins. – Un mēs lepojamies ar to, ka mūsu valsts bija viena no pirmajām, kas plaši izmantoja šīs vakcīnas."

Jauna liksta?

No Indijas, valsts, kur parādījās Covid-19 jaunais aktīvais štamms, parādās ziņas par citas infekcijas – "melnās sēnītes" izplatību. Vai jāuztraucas par to, ka slimība varētu izplatīties citās valstīs?
""Melnā sēnīte" ir zemas patogenitātes sēnīte, un cilvēki ar to saslimst ļoti reti. Taču, kad cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, inficēšanās notiek biežāk. Šī sēnīšu slimība patiešām ir ļoti smaga, nāvējoša, pievienojoties koronavīrusam, tā var nogalināt cilvēku," pastāstīja zinātnieks.
Taču vienlaikus Altšteins atzīmēja, ka Krievijai un tās kaimiņvalstīm šī slimība gandrīz nedraud, jo tās izplatības perēklis ir Indija un pagaidām "melnā sēnīte" nav pārkāpusi tās robežas. Turklāt tā nav sēnīšu slimība, ar kuru medicīna nevarētu tikt galā.
Pasaulē
Tikai vakcinācija, cita veida nav: amerikāņu virusologs par uzvaru pār Covid-19
Cīņā ar koronavīrusu Krievijas vakcīna "Sputnik V" mazina "melnās sēnītes" saslimšanas risku un faktiski var izglābt cilvēkus no nāves.