"Trakāk nekā NATO": ASV veido spēcīgu militāro bloku uz austrumiem no Krievijas

Runas par Ziemeļatlantijas aliansei līdzīga militārā bloka veidošanu Āzijā sākās jau 2000. gadu beigās. 2007. gadā Japānas premjerministrs Sindzo Abe ierosināja organizēt tā saucamo Četrpusējo dialogu drošības jautājumos, kurā sākotnēji būtu iesaistītas ASV, Japāna, Austrālija un Indija.

Saskaņā ar plānu pēc tam dialogā vajadzēja iesaistīties citām Āzijas valstīm, kas robežojas ar Ķīnu. Ir skaidrs, ka tā ir amerikāņu iecere – Savienotās Valstis uzskata ĶTR par galveno ģeopolitisko pretinieku.

Japāna ir atkarīga no ASV – salās sen apmetušies amerikāņu jūras kājnieki, uzbūvētas spēcīgas bāzes. Vašingtona apgādā Japānas Pašaizsardzības spēkus ar ieročiem un tehniku.

Amerikāņu satelīts Klusā okeāna reģionā ir arī Austrālija – Vašingtonas galvenais sabiedrotais ārpus NATO. Austrālieši piedalījās karā Persijas līcī, karoja Afganistānā un Irākā. Austrālijas armijai (80 tūkstoši karavīru) ir tanki "Abrams", bruņutransportieri M113, haubices M198 un M2A2, raķešu kompleksi "Javelin" un šāutenes M4A1, no aviotehnikas – helikopteri "Chinook" un "Black Hawk".

Saskaņā ar Krievijas Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes datiem, amerikāņi cenšas paātrināt Ķīnai naidīgās koalīcijas veidošanu uz Četrpusējā drošības dialoga pamata. Pie tam Vašingtona vērsusi spēcīgu spiedienu pret Indiju. "Līdztekus Austrālijai un Japānai īpaša nozīme tiek piešķirta Indijas iekļaušanai šajā formātā, kas tradicionāli īsteno patstāvīgu ārpolitiku," pastāstīja pārvaldes priekšnieks admirālis Igors Kostjukovs.

Militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs konstatēja, ka Vašingtona centīsies iesaistīt aliansē arī citas valstis, piemēram, Filipīnas un Indonēziju.

Eksperts pieļāva, ka tādos apstākļos Šanhajas sardarbības organizācija, kurā strādā gan Krievija, gan Ķīna, gan Indija, pārvērtīsies par militāri politisku bloku un pievienos citas valsts.

Tas nopietni apgrūtinās ASV stāvokli reģionā, taču Vašingtona cer iegūt kontroli pār Āzikas un Klusā okeāna reģionu, kas – par to pārliecināts Krievijas Ģenerālštābs, perspektīvā kļūs par pasaules ekonomikas lokomotīvi un vadošo lielvalstu sāncensības arēnu.

Lai ievilktu militārajā blokā Deli, amerikāņu politiķi izmantos Indijas un Ķīnas senās pretrunas, uzskata Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantins Sokolovs.

"Tas nenotiek pēkšņi. Indija un Ķīna ir galvenās reģionā, pārējiem ir sekundāra loma. Un ASV mērķis, kā vienmēr, ir karot ar svešām rokām, netērēt savus resursus. Militārais atbalsts, sagāde, informācija – tas ir sekundārs jautājums."

Sokolovs ir pārliecināts, ka tāds militārais bloks Krievijai nesīs pašas negatīvākās sekas. "Mums vēsturiski ir draudzīgas attiecības ar Ķīnu un Indiju, - viņš norāda. – Indijas un Ķīnas konfrontācijas audzēšana nozīmē Maskavai nopietnas grūtības ārpolitikā."

Tiesa, eksperti ir vienisprātis par to, ka jaunās militārās koalīcijas veidošana reģionā ilgs ne vienu vien gadu. Iemesls ir vienkāršs – šiem plāniem ir liels skaits pretinieku.

Pēdējos gados ASV būtiski paplašinājušas militāro grupējumu Klusā okeāna reģionā. Amerikāņu kara kuģi regulāri ieiet 12 jūdžu zonā ap Paraselu salām Spratlija arhipelāgu, kuru dēļ Ķīna jau vairākus gadu desmitus strīdas ar vairākām regionā valstīm.

Manāmi biežākas ir ASV flotes mācības Klusajā okeānā Ķīnas akvatoriju tuvumā. Piemēram, jūnijā aviācijas bāzes kuģis "Ronald Reagan" iegāja Dienvidķīnas jūrā. Saskaņā ar scenāriju, aviācijas bāzes grupa rīkojās ar mērķi nodrošināt ASV reģionālos sabiedrotos.

No 2020. gada amerikāņu JKS vienlaikus izvērš reģionā veselas trīs aviācijas bāzes trieciena grupas, Andersena aviobāzē Marianas salās periodiski pārvieto stratēģiskos bumbvedējus В-52, В-1 un В-2. Dažkārt šeit dežurē līdz 15 lidmašīnas, kas spēj nest kodolieročus.

Pentagons aizvien biežāk iesaista manevros draudzīgas valstis. Piemēram, kopīgo mācību intensitāti divkāršojuši Japānas un ASV jūrnieki. 2021. gadā viņi rīkoja manevrus jau 23 reizes. Pekina, protams, protestē. Taču amerikāņi klāsta, ka viņu kuģi pārvietosies tur, kur to pieļauj starptautiskas tiesības.

Krievijas Ģenerālštābs precizēja: ASV savilkušas reģionā 400 tūkstošus kareivju lielu grupējumu. 2019. gadā amerikāņi izstrādāja veselu stratēģiju, kuras mērķis ir pārspēks uz militārās klātbūtnes un mācību darbības aktivizācijas rēķina, kā arī pateicoties bruņoto spēku apgādei ar mūsdienīgām sistēmām.

Pirms dažiem gadiem Pentagons saformēja jauna tipa vienību Klusajā okeānā – daudzdomēnu operatīvo grupu (Multi-DomainTask Force), kas paredzēta pretinieka aizsardzības uzlaušanai un svarīgāko objektu iznīcināšanai. Reģionā kopumā dislocēti vairāk nekā 200 ASV BS objekti, ieskaitot 50 armijas bāzes.

Pie tam Vašingtona plāno līdz 2024. gadam izvērst Āzijas un Klusā okeāna reģionā 1. operatīvo floti. Tā strādās Indijas okeāna austrumu daļā. Rezultātā tiks atbrīvoti 7. operatīvās flotes resursi, un tā varēs pievērsties uzdevumiem Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūrās, aktivizēt militāro darbību Ķīnas apturēšanai Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā.