Oficiālā darba kārtība: "demokrātijas un progresa pretinieku" uzvedības apspriešana. Par tādiem dalībvalstis uzskata Krieviju un Baltkrieviju. Sankciju kompleksā pret Minsku ietilpst ierobežojoši pasākumi, kas skar Baltkrievijas kālija eksportu uz Eiropu (tā ir ceturtdaļa no Eiropas lauksaimniecībā lietotas izejvielas, kur un no kā to pirkt nākotnē — nezināms), portālā RIA Novosti pastāstīja Jeļena Karajeva.
Krievijas uzvedību modīgā Eiropas "partijas komiteja" apsprieda pa punktiem, lai šausminātu Eiropas sabiedrību, kas pēdējos septiņus gadus ne dienu nav nodzīvojusi bez "draudiem no Austrumiem".
Aprakstot situāciju "Rietumu partneru" piedāvātajos militārajos terminos, šāda veida uzvedību var nosaukt par "uzmanības novēršana uz nenozīmīgu mērķi": ja arī ES kaut kas patiešām apdraud, draudi nāk no dienvidiem, ne no austrumiem.
Tie ir tik svarīgi, ka neviens nevēlas tos apspriest. Jo baidās.
Lieta tāda, ka pēdējo gadu nelegālā migrācija ir savā veidā Bikforda aukla, kas var aizdegties kuru katru brīdi.
Spriediet paši: Turcija tur savā teritorijā trīs miljonus potenciālo bēgļu, kuri vēlas nokļūt Eiropā. Tikai no Ankaras vēlmes atkarīgs, vai vienošanās ar Briseli vispār tiks ievērota.
Lai arī saine starp bezpeļņas organizācijām, kas glābj nelegāļus Vidusjūras akvatorijā, un tiem, kuri palīdz potenciālajiem patvēruma pieprasītājiem (un iespējamiem Eiropas sociālo labumu saņēmējiem) laivās pamest Ziemeļāfrikas piekrasti, juridiski ir pierādīta, ES valstu tiesībaizsardzības institūcijas nedara gandrīz neko, lai notiesātu aizdomās turamos cilvēku tirdzniecībā.
Tiklīdz itāliešu prokuratūrai izdevies "parakņāties" mazliet dziļāk, nekā ļāvusi prese, noskaidrojās, ka tiem, kuri no Ziemeļāfrikas sūta ar nelegāļiem pilnas piepūšamās laivas, ir izveidotas stipras un siltas attiecības ar tiem, kuri uzņem bēgļus nez par kādu naudu nofraktētos kuģos. Piedevām viņiem pieejami visi telekomunikāciju tehnoloģiju sasniegumi.
Arī Eiropols raksta par to savā (kārtējā) pārskatā.
Tajā pašā ziņojumā ir arī skaitļi.
Vidēji viens nelegālais migrants, kurš vēlas sasniegt "Eiropas paradīzi", papildina organizētās noziedzības budžetu par septiņiem tūkstošiem eiro.
Galvenie maršruti:
- austrumu - caur Grieķiju uz Balkāniem un tālāk ar rumāņu, bulgāru un horvātu tālbraucēju palīdzību uz Vāciju un Franciju;
- rietumu - caur spāņu ostām un tālāk atkal ar tālbraucēju un/vai līdzjūtīgo palīdzību uz Franciju;
- vidējais (un populārākais) - caur Itālijas ostām; un atkal maršruta galapunkts ir Francija (retāk – Vācija).
Saņemtie dati liecina, ka ik gadus tā vai citādi Francijā nonāk vismaz 350-400 tūkstoši cilvēku (salīdzinājumam – tāds ir Nicas iedzīvotāju skaits). Pieņemot, ka valstī paliek tikai puse vai trešdaļa nelegāļu, teorētiski tam būtu no vienas puses jāpamudina valdība risināt problēm, no otras – jāved pie prāta sabiedrība.
Franču pilsētu ielas vairs nepieder frančiem. Pat dienas laikā staigāt pa tām vairs nav droši. Pat tajos kvartālos, kuri uzskatāmi par dārgiem, sievietēm var viegli noraut ķēdīti vai rokassprādzi.
Apstāšanās ar atvērto logu pie luksofora sarkanā signāla var beigties ar pulksteņa, naudas vai kredītkartes nolaupīšanu.
Braucot ar metro, pastāv risks zaudēt viedtālruni.
Šie sīkie, kā tos sauc policijas atskaitēs, "likumpārkāpumi" praktiski nekad nenonāk presē vai informācijas portālu ziņu lentēs, jo Piektās republikas žurnālisti ir pārliecināti, ka šādi ziņojumi "spēj uzkurināt naidu pret vājiem un neaizsargātiem".
Toties taisno dusmu uguns regulāri tiek vērsta pret tiem, kuri uzdrošinās atklāti runāt par notiekošo.
Pēdējais piemērs ir vairākas prasības (arī no Francijas Advokātu palātas puses) pret Marinas Lepēnas "Nacionālo apvienību": viņas partijas priekšvēlēšanu materiālos tika norādīts, ka tikai viena nelegāla nepilngadīga migranta uzturēšana izmaksā valsts kasei apmēram 50 tūkstošus eiro. Šie skaitļi ir pilnīgi oficiāli un ņemti no Senāta komisijas ziņojuma, atspēkot tos būtu sarežģīti, un vienīgais "Nacionālās apvienības" grēks ir tas, ka tā tos publicējusi.
Prese, komentētāji un eksperti, kuri piedalās daždažādos sarunu šovos, propagandē visu labo un uzstājās pret visu slikto, apsūdzot nacionālistus (patiesībā – patriotus) ksenofobijā, bezgalīgi atbalsta "atvērto durvju" politiku. Viņi visi "neredz" nedz arvien satraucošākos Eiropola pārskatus, nedz arī speciālistu-kriminologu brīdinājumus, kuri saista (publiski, un mūsdienās Francijā tas prasa milzu drosmi) nelegālās migrācijas pieaugumu ar vardarbības līmeni sabiedrībā.
Moriss Beržē, pazīstams ārsts psihiatrs, kurš nodarbojas ar vardarbības problēmām pusaudžu un jauniešu vidū, intervijā "Le Figaro" atklāti paziņoja: "Ir jāaptur nekontrolējama nelegālā migrācija uz vairākiem gadiem, līdz jaunpienācēji samierinās ar to, ka jāievēro mītnes valsts likumi. Jā, kāds var uzskatīt šādu lēmumu par netaisnīgu, bet mums nav citas izvēles."
Nekontrolējamā nelegālā migrācija ir teju vienīgais faktors, kas izraisa spēcīgas domstarpības arī ES iekšienē.
Ir valstis, kuras pirmās uzņemas triecienu, iekārtojot "jaunos eiropiešus", kurus Brisele atstāj bez līdzekļiem un bez nopietna atbalsta, kas savukārt noved pie tā, ka nelegāļu pārvietošanās Kopienas iekšienē netiek kontrolēta. Par to pilnīgi atklāti runā Grieķijas valdība.
Arī Itālija cenšas pievērst tam uzmanību: samita priekšvakarā Roma paziņoja, ka darbā kārtībā jāiekļauj imigrācijas tēma un vismaz daļēji jāpārskata "topošo eiropiešu" uzņemšanas, uzskaites un kontroles procedūras, bet pragmatiskā Mario Dragi aicinājums neizraisīja nekādas reakcijas, izņemot to, ka viņa vārdi "tika sadzirdēti".
Vēl ir Ungārija un Polija: Budapešta un Varšava, redzot, kas notiek Parīzē, Nicā, Aviņonā un piepilsētās, kas kļuvušas par etnisko geto, pavisam netiecas - nedz "Eiropas solidaritātes" ietvaros, nedz par iespējamiem finanšu bonusiem — atkārtot šādu situāciju savās valstīs. Turklāt šādai politikai Orbānam un Moraveckim (atšķirībā no Makrona, kuram praktiski nav atbalstītāju) ir sabiedrības mandāts.
Var jau būt, ka nekontrolējamā nelegālā migrācija nesaplosīs mītnes valstis no ārpuses, tomēr pār ES joprojām karājas Damokla zobens no iekšpuses, jo nav iespējams mūžīgi nepamanīt šādu abscesu.
To nāksies izgriezt – nosaukt lietas to īstajos vārdos, proti, kad "labākas dzīves meklējumi" izrādīsies cilvēku tirdzniecība, bezpeļņas organizācijas, šie "dzīvību glābēji", pārvērtīsies par mafijas līdzdalībniekiem, bet summas, ko tērē valsts kase, vairs nebūs noslēpums un būs pieejamas katram Eiropas nodokļu maksātājam, vai nu jāturpina noklusēšanas, slēpšanas un cenzūras politika - līdz loģiskajam finālam.
Taču tad abscesam sekos sepse, visa Eiropas organisma inficēšanās, proti, sāksies pilsoņu karš. Tās pašas Parīzes vai Nicas ielās.
Par ko Makronu, starp citu, jau brīdinājušas militārpersonas. Trīs reizes.
Taču, spriežot pēc tā, ka tagad gan Francijas prezidents, gan citi līderi intelektuālā akluma, ideoloģiskās indoktrinācijas un sīkas priekšvēlēšanu konjunktūras dēļ par Eiropas vienotības ienaidnieku uzskata nevis nelegālu nekontrolējamo migrāciju, bet Krieviju, nekāda vektora maiņa nenotiks.
Tātad Brisele nolēmusi pagaidīt, līdz attīstīsies Eiropas peritonīts. Starp citu, arī tad būs vajadzīga operācija.