Šogad vien Ukrainā notiks septiņas daudznacionālās mācības, tajās iesaistīti 11 tūkstoši ārvalstu karotāji – no mierlaika viedokļa tāda aktivitāte ir neredzēta. Kam tas ir izdevīgi un ar ko viss var beigties – par to portālā RIA Novosti stāsta Jegors Ņikitins.
Sabrukuma risks
Kopīgas mācības ar ASV (Rapid Trident 2021 un Sea Breeze 2021), Lielbritāniju (Kozak Mace 2021 un Warrior Watcher 2021), Poliju ("Trīs zobeni 2021" un Silver Saber 2021) un Rumāniju (Riverine 2021) — eksperti uzskata, ka Vladimirs Zeļenskis, parakstot likumu "Par Ukrainas prezidenta lēmuma apstiprināšanu par citu valstu bruņoto spēku vienību ielaišanu Ukrainas teritorijā 2021. gadā dalībai daudznacionālajās mācībās", ir atvēris Pandoras lādi. Perspektīvā tas var novest pie bēdīgām sekām pašai "Nezaležnajai".
"NATO spēku dislokācija Ukrainā draud – šķiet, tas ir pats briesmīgākais scenārijs – ar valsts sabrukumu, - sarunā ar RIA Novosti paskaidroja Krievijas Dabaszinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Konstantins Sokolovs. – Mēs zinām, ka kaimiņvalstīs ir teritoriālas pretenzijas pret Kijevu: gan Polijā, gan Ungārijā, kas noteikti atbalstīs savu mazākumtautību, kas kompakti dzīvo Aizkarpatos. Ja Rietumi gribēs izspēlēt šo kārti, Ukrainas teritorija pārvērtīsies par neprognozējamu haosa avotu, kas izpletīsies kaimiņu reģionos. Arī Krievijā."
Taču nesenie notikumi un izteikumi liecina, ka Kijevas amatpersonām vienkārši nepietiek laika, lai aplēstu tamlīdzīgus riskus – viņi ir pārlieku aizrāvušies ar mākslīgu histērijas eskalāciju sakarā ar iedomātajiem Krievijas draudiem un mēģinājumiem ar šo ieganstu izlūgties jebkādas dāvanas no aizokeāna aizbildņiem. Tikai viņus Ukraina un tās nacionālās intereses neko daudz neinteresē.
"Kopīgas mācības tikai demonstrē, ka pagaidām Ukraina nav aizmirsta, - uzsvēra Sokolovs. – Tās vajadzīgas, lai uzturētu Ukrainā Rietumiem izdevīgu varu. Vienkārši publiska spēle: skaidrs, ka neviens nedomā radīt kaut kādu savienību ar šo valsti. ASV varētu izšķirties vienīgi par militārās klātbūtnes nodrošināšanu Ukrainā, kā arī ieroču, munīcijas un militārās tehnikas nogādi, aizbildinoties ar manevriem. Piedevām – sagatavot dažādu nevalstisko struktūru, tādu kā bataljona "Azov" kaujiniekus. Paralēli ASV līdz ar citām NATO valstīm veido Ukrainā bāzes punktu sistēmu, ko nav grūti paplašināt līdz pilnvērtīgām armijas bāzēm (no juridiskā viedokļā tas ir nelegāli, jo neatbilst Ukrainas Konstitūcijai). Pats par sevi saprotams, Maskavu satrauc nedraudzīga militārā potenciāla audzēšana.
Pašsaglabāšanās instinkts
Militārie eksperti, ko aptaujāja RIA Novosti, bija vienisprātis par to, ka Kijevai, domājams, pietiks prāta nenovest situāciju līdz atklātam bruņotam konfliktam ar Krieviju, kura rezultāts ir skaidrs pat nezinošam cilvēkam.
"Militārais un ekonomiskais potenciāls nav salīdzināms, - konstatēja Sokolovs. – UBS vienkārši nav iespēju nodarīt Krievijai nelabojamu kaitējumu. Par šo tēmu spekulāciju ir daudz, taču patiesībā, domāju, pat trakākajiem nacionālistiem un Rietumu nopirktajiem iedarbosies pašsaglabāšanās instinkts, pirms viņi izšķirsies par tādu soli."
Arī amerikāņiem pilnvērtīga karadarbība pret Krieviju it nemaz nav vajadzīga – Pentagons ļoti labi saprot, ka iebrukums kodolvalstī, pat no tik ērta placdarma novedīs pie trešā pasaules kara, un tajā vairs nebūs ne uzvarētāju, ne zaudētāju.
"Baidens par to noteikti neizšķirsies, vismaz ne tuvākajā perspektīvā, - ir pārliecināts Kara zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Tomēr amerikāņi joprojām izmantos Ukrainu savās interesēs. Kad viņi iegulda naudu kaut kādā valstī un nesaņem peļņu, viņi to slauc līdz pēdējam. Domāju, Vašingtona saglabās konfrontācijas politiku, tomēr par tālākiem soļiem neizšķirsies. Nopietna eskalācija skars arī Eiropu, bet tā vairs nav tāda pati kā pirms pieciem gadiem. Tā vairs nav tik piekāpīga. Bet mums šajā situācijā jārīkojas stingrāk – vajadzētu vismaz precīzi novilkt sarkano līniju, ko pārkāpt nedrīkst."
Pārrunu pozīcija
Patiešām, Eiropa ir mainījusies. Daudzās bijušā Varšavas līguma valstīs un pat Baltijā iedzīvotāju attieksme pret Krieviju pakāpeniski mainās, pretēji varasvīru apgalvojumiem, kuri iztop ASV, cilvēki aizvien mazāk vēlas saskatīt Krievijā reālus draudus. Laiks iet, histērija aug, bet "briesmīgie krievu tanki" vēl aizvien nesteidz lauzties pāri robežai. Vecā plate vairs nedarbojas. To aptver arī Vašingtonā.
Putina un Baidena gaidāmā tikšanās simbolizē robežu, pie kusas ASV, kā Rietumu pasaules līderis, ir apzinājušās: politiku vajag mainīt, jo tagadējā rezultātu nedod, - paskaidroja politologs. – Acīmredzot, amerikāņi neatteiksies no mērķiem attiecībās ar Krieviju, taču, domājams, sāks flirtēt, piedāvājot atvieglojumus ekonomikā un starptautiskajā sadarbībā. Pat nelieli atvieglojumi ļaus uzelpot pašai Eiropai, kas ļoti daudz zaudējusi ASV uzspiestajā konfrontācijā ar Krieviju. Vašingtonai tagad ir svarīgi nezaudēt sabiedrotos aliansē, kas nu jau plīst pa šuvēm."
Šo versiju daļēji apstiprina arī NATO augstā militārā aktivitāte Ukrainā – ASV tradicionāli gatavo spēka pozīciju pārrunām, pūloties parādīt, ka tās spēj kuru katru brīdi sakurināt konfliktu Donbasā un viegli mainīt situāciju savā labā. Patiešām, amerikāņiem ir pietiekami plaša pieredze politisko jautājumu risināšanā ar tamlīdzīgām metodēm.