Galu galā alianses aktivitāte vājina sabiedroto un partneru drošību Eiropā un padara bezjēdzīgus īpaši aktīvo militārā bloka locekļu militāros izdevumus 2% apmērā no IKP, konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Krievija konsekventi, savlaicīgi un efektīvi reaģē uz NATO provokatīvo aktivitāti. 31. maijā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu atgādināja "Rietumu kolēģiem", ka viņu soļi grauj drošības sistēmu pasaulē un piespiež Krieviju adekvāti atbildēt – līdz 2021. gada beigām Rietumu kara apgabalā parādīsies aptuveni 20 jaunas armijas vienības un daļas. Šīs brigādes un pulki saņems mūsdienīgāko bruņojumu, lai nodrošinātu kvalitatīvu (militāro) pārākumu pār iespējamo pretinieku. Atgādināšu, ko laikā kopš 2016. gada Rietumu stratēģiskajā virzienā jau izvērstas vairākas Krievijas Bruņoto spēku armijas, brigādes un atsevišķi pulki.
31. maijā Krievijas Drošības Padomes sekretārs Nikolajs Patruševs pacentās galīgi kliedēt kolektīvo Rietumu militāri politiskās ilūzijas par iespēju sarunāties ar Krieviju no spēka pozīcijas. Intervijā "Rossijskaja gazeta" viņš paziņoja, ka Maskava pieļauj militāru atbildi uz suverenitātes un teritoriālās vienotības apdraudējumu, un uzsvēra: simetriski un asimetriski pasākumi nedraudzīgu darbību pārtraukšanai un novēršanai ir leģitīmi un pilnā mērā atbilst KF Nacionālās drošības stratēģijas jaunajai redakcijai.
Sergeja Šoigu un Nikolaja Patruševa paziņojumu stingro toni "partneri" ir pelnījuši. Aizvadīto sešu gadu laikā ASV Gaisa kara spēku stratēģisko bumbvedēju lidojumu intensitāte pieaugusi 14 reizes. NATO kuģi ar vadāmajām raķetēm aizvien biežāk apmeklē Baltijas jūru, no 2016. gada astoņpadsmit reizes ieradušies domājamajos spārnoto raķešu palaišanas rajonos. Saglabājas NATO Jūras spēku aktivitāte Kaļiņingradas apgabala tuvumā. No Pentagona operācijām Irākā, Dienvidslāvijā, Lībijā, Sīrijā labi izpētīta amerikāņu masveida triecienu taktika ar spārnotajām raķetēm.
Galvenā trieciena smailē
Ziemeļatlantijas alianse izvērš vērā ņemamus spēkus un līdzekļus Krievijas robežu tiešā tuvumā – PRA pozīcijas Polijā un Rumānijā, ASV armijas korpuss Polijā, daudznacionālie bataljoni (faktiski – pulki) Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Ārvalstu spēku klātbūtne un augstā aktivitāte ir unikāli – pretēji objektīvajiem apstākļiem un Krievijas-NATO Pamataktam. Tāpēc Krievijas BS jaunās brigādes un pulki nenozīmē militarizāciju, tā ir piespiedu atbilde. Iepriekš tikai dažu gadu laikā Dienvidu kara apgabala nostiprināšanas nolūkiem īsā laikā tika saformētas 13 divīzijas un brigādes, kā arī 22 pulki.
Savukārt Rietumu kara apgabalā spēku un līdzekļu, kā arī mūsdienīgā bruņojuma apjoma pieaugums uzstādīs rekordu 2021. gadā. Ņemot vērā draudus, ko rada ASV un NATO raķešnesēji, jūras un sauszemes raķešu kompleksi, iespējams prognozēt Baltijas flotes kuģus sastāva un ešelonētās PGA-PRA tālāku attīstību, jaunu iznīcinātāju aviācijas pulku (Su-57) parādīšanos un raķešu spēku vienību (OTRK "Iskander M" parādīšanos apgabala bruņotajos spēkos.
Jaunās vienības pārsvarā vajadzīgas NATO karstgalvju atvēsināšanai, kuri spēlē "kariņu" pie Krievijas robežām Baltijas reģionā.
Maskava uzkrājusi vērā ņemamu pieredzi Bruņoto spēku transformācijas un bruņojuma modernizācijas jomā. pēdējo piecu gadu laikā noslēgts milzīgs militārās celtniecības apjoms, "partneri" var tikai sapņot par tādiem mērogiem, ātrumu un kvalitāti. Jaunā tanku armija un Baltijas flotes armijas korpuss izveidoti 2016. gadā (tās ir vairākas divīzijas un brigādes, tanku, motorizēto strēlnieku, artilērijas, zenītraķešu daļas). Krievijā spēcīgākās – 20. armijas sastāvā 2019. gadā parādījās divi jauni pulki un tehniskā raķešu bāze. Tajā pašā laikā Baltijas floti pastiprināja atsevišķs tanku pulks. 2021. gadā Baltijas flotes armijas korpusā papildus izvērsta jauna divīzija (tanku, artilērijas un motorizēto strēlnieku pulki). Pie tam Rietumu kara apgabala spēki saspringti un nepārtraukti pilnveido savu cīņas spēju un meistarību.
Maskava ir gatava dot mācību
Maskava ir labi apguvusi mūsdienu vēstures mācības, un pati var to dot. Atgādināšu ļoti svarīgus faktus. Līdz 2000. gadam Krievija daudz ko paveica, lai vairotu uzticēšanos un drošību Eiropā: iniciēja Varšavas līguma izbeigšanu, apmēram pieckārt samazināja savus Bruņotos spēkus, no rietumu robežām līdz Maskavai nebija gandrīz nekādu militāro spēku, izņemot minimālas vienības (militārās tehnikas glabāšanas bāzes) un kara komisariātus. Vienpusējās atbruņošanās kartībā tūkstošiem Krievijas tanku rūsēja zem atklātas debess uz austrumiem no Urāliem. PSRS rīcībā bija 60 tūkstoši dažādas modifikācijas tanku, bet Krievijai 2009. gadā – tikai 20 tūkstoši. Trīs gadus vēlāk valstī bija tikai divas pastāvīgas gatavības tanku brigādes (Centrālajā un Austrumu kara apgabalā) un apmēram 20 atsevišķie tanku bataljoni (30-40 tanki katrā) pastāvīgas gatavības motorizēto strēlnieku brigādēs.
Krievijas ilgstošās un pašupurējošās vēlmes draudzēties ar Rietumiem savdabīgs rezultāts bija Ziemeļatlantijas alianses sāktā Varšavas līguma valstu ātra "apēšana", uzlidojumi Dienvidslāvijai un valsts sadalīšana 1999. gadā, Baltijas valstu uzņemšana NATO 2004. gadā – ļoti nedraudzīgs "partneru" solis. Paralēli Vašingtona un Brisele izstrādāja "pārlieku lielās" Krievijas Federācijas demontāžas plānus – gluži kā Dienvidslāvijā. Tiem, kas tagad Rietumos skaļāk nekā citi klaigā par "agresīvo Krieviju", kas stingri aizstāv savas nacionālās intereses, nāktos biežāk atsaukt atmiņā tagadējās konfrontācijas sākotnējos iemeslus.
"Trako 90. gadu" sekas ir likumsakarīgas: Krievijas prezidenta Vladimira Putina runa Minhenē (2007. gads), operācija ar mērķi piespiest ievērot mieru ASV un NATO "pielādēto" Gruziju (2008.), Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā pēc proamerikāniskā valsts apvērsuma Kijevā (2014.), Krievijas GKS kontrteroristiskā operācija Sīrijā (2015.). "Partneri" neredz vai nevēlas saskatīt pašreizējo notikumu ķēdītas un būtību. Sankcijas, ultimāti, NATO spēki pie Krievijas robežām ir neproduktīvi un bīstami – lielā mērā pašiem kolektīvajiem Rietumiem.