Agrāk to uzskatīja par kaut kādu nepieklājību, bomzīgu paradumu. Tagad tā ir stilīga aizraušanās, tāpat kā zaļumu audzēšana uz palodzes, augļu un dārzeņu konservēšana un sasaldēšana, ēdiena gatavošana mājās restorāna apmeklējuma vietā. "Izdzīvot nav kauns" – ar jaunu trendu klajā nāca ietekmīgs intelektuālais izdevums. Par amerikāņu jauno stilu portālā RIA Novosti pastāstīja Viktorija Ņikiforova.
Hobija iemesli ir gaužām materiāli. Pārtika kļūst aizvien dārgāka, ēdienu cenas restorānos aug fantastiskā ātrumā, problēmas ar produktiem un sadzīves sīkumiem sākās jau pirms gada, koronavīrusa lokdaunu karstumā. Visiem taču prātā episkās kaujas par pēdējo tualetes papīra rullīti amerikāņu supermārketos?
Toreiz, koronavīrusa panikā amerikāņi nepievērsa uzmanību pārtikas produktu cenām. No 2020. gada janvāra līdz maijam produktu groza cena vidēji auga par 2,6%, pie tam vista – par 5,8%, liellopa gaļa – par 9,6%, olas – par 16%. Rekordus demonstrēja tīrīšanas līdzekļi, pamperi un bēdīgi slavenais tualetes papīrs.
Skaidrojumi bija dažādi: gaļas pārstrādes kombinātu īslaicīga slēgšana, piegādes traucējumi. Tikai pēc lokdauna beigām cenas neapstājās. Tām celties vēl lika benzīna cenu kāpums. Rezultātā no 2020. gada maija līdz 2021. gada maijam patēriņa preču cenas ASV auga vēl par 4,2%.
Svarīgs inflācijas indikators amerikāņu acīs ir lietotu automašīnu cenas. Tās gada laikā uzlidojušas par 21%. Tikai aprīlī vien vecu "tačku" cenas pieauga par 10%.
Protams, cenu kāpums vissāpīgāk skāra pašus trūcīgākos. Ar divciparu skaitļiem mērojams komunālo pakalpojumu – elektrības, gāzes, ūdens – cenu pieaugums. Sit pušu rekordus benzīns. Amerikāņi nav raduši maksāt dolāru par litru. Piedevām – tērauds, alumīnijs, kokmateriāli...
Īpaši strauji aug masveida patēriņa produktu cenas, un gals tam nav manāms. ASV Lauksaimniecības ministrija jau oficiāli apsolīja, ka sojas pārdošanas cenas no fermeriem šogad augs apmēram par 50%. Kāpj arī augu eļļu (no 16,5 līdz 19,5%), mājputnu (13-16%), olu, liellopa gaļas un dārzeņu (5-9%) cenas.
Federālās rezerves vadība sola noturēt inflāciju 2% līmenī, tikai finansistu mantrām ticības nav, skatoties, kā aug (kā amerikāņi saka – "sky-rocketing") cenu grafiku burtiski visam.
"Kur ieguldīt naudu, ja ne dolārā?" satraukti vaicā amerikāņi populārā forumā. "Varbūt pamēģināt sudrabā?" – vieni jautā. – "Es uzskatu – rīsos un sautētā gaļā," drūmi joko cits.
Amerikāņu eksperti pūlas mierināt. "Kaut kāda reāla inflācija, protams, būs, taču nedomāju, ka piepildīsies visas drūmās prognozes par finansiālo katastrofu," piesardzīgi ieteicās telekompānijas CNBC analītiķis Džims Krāmers. "Krāmers taču kļūdās ar 80% savu pareģojumu!" bija sašutuši viņa kritiķi.
Vismaz 5% inflāciju tuvākajos gados ASV prognozē pazīstami Eiropas ekonomisti.
Lai ko amerikāņu varasvīri runātu par cenu pieaugumu, lai kā pūlētos piedēvēt to koronavīrusam, cenu krīze ir mākslīga – tas ir skaidrs. Pēdējā gada laikā ASV ekonomikā tika iesūknēti triljoniem svaigi drukātu dolāru. Daļu no tiem pūlas dabūt ražotāji, it īpaši pārtikas produktu ražotāji. Pilsoņi var ekonomēt uz apģērba vai benzīna rēķina, taču pārtikas produktus viņi pirks tik un tā.
Problēmu rada tas, ka cenu kāpums kā cunami no ASV izplatās visā pasaulē. Eiropieši tāpat vaid zem augsto cenu sloga. Vilnis pakāpeniski pat tuvojas Krievijai un tāpat skar trūcīgākos – visātrāk aug masveida patēriņa produktu cenas.
Patiesībā Amerika jau ir saskārusies ar divciparu inflācijas periodiem, piemēram, 70. gados, taču tika galā. Dzīvoja pieticīgi, prezidents Niksons, gluži kā Grēta Tūnberga šodien, aicināja pilsoņus mazāk izmantot lidmašīnas un automašīnas.
Bet tagad atgriešanās pie pusgadsimtu sena dzīves līmeņa var nest nacionālo traģēdiju. Šķelšanās nabagajos un bagātajos ASV jau kāpj pāri malām. Vieni veiksmīgi iegādājas akcijas, kas demonstrē traku izaugsmi, kāda ir tikai pasaules krīzes priekšvakarā, citi apmaina produktu talonus un domā, kā apmaksāt komunālos pakalpojumus. Tālāks kritums draud ar nopietniem dumpjiem.
Pagaidām masu neapmierinātību valdība pārlej ar naudu. Nesen Kalifornijas gubernators Geivins Ņūsoms apsolīja piešķirt miljardiem dolāru kaliforniešu parādu norakstīšanai par ūdeni un elektrību. Valsts bagātākajā štatā šie rēķini sasniedz simtiem dolāru un pastāvīgi pieaug.
Pie tam štata trūcīgākie iedzīvotāji jau sen nespēj tos apmaksāt. Parādi krājas. Varasvīriem pat ienākusi prātā ekstravaganta ideja – summu rēķinos aplēst nevis atbilstoši patēriņam, bet maksātāja ienākumiem, lai bagātie kalifornieši maksātu par nabagajiem. Tomēr naudas masas jauna ieplūde neizbēgami ved pie dolāra novājināšanās un vēl paātrina inflāciju.
Vairāk nekā gadu amerikāņu mediji, interneta platformas un sociālie tīkli solīja saldu dzīvi ar Baidenu prezidenta krēslā. Tagad pilsoņiem pietiek ieskatīties ledusskapī, lai ieraudzītu, kā viņi ir piekrāpti. Četrdesmit diviem miljoniem amerikāņu regulāri trūkst iztikas. Ledusskapis itin labi var vinnēt cīņā pat pret šķietami visspēcīgajiem sociālajiem tīkliem un novest pie Trampa (vai viņa politiskā klona) uzvaras nākamajās vēlēšanās.
Tomēr pagaidām amerikāņu inflācijas eksports visā pasaulē var radīt nopietnu izaicinājumu cilvēcei. Pat nodrošinātie iedzīvotāji bagātākajās valstīs ar bažām vēro čekus lielveikala kasē. Ko tad teikt par miljardiem cilvēku, kuri izdzīvo ar pāris dolāriem dienā? Patiešām, inflācija ir jaunās paaudzes ierocis – tajā nepieteiktajā karā, ko Savienotās Valstis tagad izcīna pret visu pasauli.