RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Situācija Krievijas un Eiropas Savienības attiecībās rada satraukumu – tā uzticības krīzi Maskavas un Briseles dialogā novērtēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, vēsta Sputnik Meedia.
"Eiropā no jauna tiek vilktas sadales līnijas, kas pārvietojas uz austrumiem un, pēc būtības, padziļinās kā ierakumi frontē," Lavrovs teica konferencē, kas bija veltīta Krievijas un ES attiecībām.
Diplomāts konstatēja, ka ES vadības destruktīvā politika, kas paredz hegemoniju un dominēšanu, neatbilstoša XXI gadsimta reālijām. To pašu var teikt arī par mēģinājumiem atjaunot sanitāros koridorus un dzelzs aizkarus.
"Mēs zinām, ka Eiropā daudzi apzinās, cik neproduktīvs ir konfrotntatīvais kurss attiecībās ar mūsu valsti, un ceram, ka veselais saprāts galu galā gūs virsroku un mēs varēsim ķerties pie jauna, līdzsvarota attiecību modeļa izveides, balstoties uz starptautisko tiesību principiem," piebilda Krievijas ĀM vadītājs.
"Krievija nemainīgi ir atvērta tādai līdztiesīgai un godīgai mijiedarbībai," uzsvēra Lavrovs.
Pie tam, pēc viņa vārdiem, nevajag lolot cerības uz to, ka Maskava neliksies zinis par mēģinājumiem iejaukties Krievijas iekšējās lietās vai turpināt dialogu no spēka pozīcijas.
"Tādi soļi (Rietumos – red.) tiek gatavoti, par to jau runā atklāti. Tomēr atbilde noteikti sekos," apliecināja Lavrovs.
Viņš atzīmēja, ka Krievija ir gatava konstruktīvam dialogam ne tikai ar Briseli, bet arī ar katru ES valsti atsevišķi.
"Ja jebkura ES valsts vēlas veidot sakarus ar mums, mēs no tiem nevairīsimies. Un es ceru, ka Briselei to vajadzētu ļoti labi saprast," teica Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs piebilda, ka tagadējā Eiropas politika attiecībās ar Krieviju ir noripojuši tiktāl, ka lēmumi par ierobežojumiem tiek pieņemti, pamatojoties uz pierādījumiem "highly likely" stilā, bet nevainības prezumpciju aizstājusi vainas prezumpcija.
"Kopumā notiek iejaukšanās Krievijas un mūsu sabiedroto valstu iekšējās lietās. Acīmredzot, tā (ES izpratnē) jāizskatās starptautiskajai kārtībai, kuras pamatā ir noteikumi, uz kuriem vēlas balstīties Rietumi, atkāpjoties no starptautisko tiesību universālajām normām," teica Lavrovs.
Krievijas un ES attiecības pasliktinājās pēc bruņotā valsts apvērsuma Ukrainā.
Viens no antikonstitucionālā puča rezultātiem bija referendums Krimā. Tajā pussalas iedzīvotāji pieņēma lēmumu iekļauties Krievijas sastāvā. Rietumvalstis neatzīst plebiscīta rezultātus un ieviesa pret Krieviju nelikumīgas sankcijas. Maskava atbildēja simetriski.
ASV un ES valdības cer, ka aizvien stingrākas sankcijas liks mainīt Krievijas ārpolitisko kursu un piespiedīs Maskavu atdot Krimu Kijevas kontrolē.
Krievijas valdība tādus sapņus uzskata par nepiepildāmiem un uzver: dialogs neleģitīmu restrikciju valodā ir bezjēdzīgs.
Diskusijas par pussalas piederību Maskavā uzskata par uzbrukumu Krievijas teritoriālajai vienotībai. To atgādināja Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova, komentējot kaut kādas "Krimas platformas" veidošanas iniciatīvu, ko atbalsta virkne ES valstu.
"Jebkādu valstu un organizāciju dalību tādos pasākumos, ieskaitot iniciatīvu "Krimas platforma" mēs uzskatīsim par nedraudzīgu soli pret Krieviju, kā tiešu uzbrukumu tās teritoriālajai vienotībai," paziņoja Zaharova.