Tā nav tukša lielīšanās. Pēdējos gados Krievijai tas izdevies: valsts Bruņotie spēki spēj dot pretsparu jebkuram pretiniekam, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Atliek vien atsaukt atmiņā, kādā stāvoklī bija Krievijas armija tikai pirms 20-25 gadiem.
Hroniska nabadzība, militārās rūpniecības kompleksa ķēdīšu sabrukums, mūsdienīga bruņojuma trūkums. Krievu karavīra tēls sabiedrības acīs stabili asociējās ar tieviņu 18 gadus vecu obligātā karadienesta puisi, ieģērbtu pārāk lielā formastērpā, mūžīgi izsalkušu, beztiesisku un nomāktu. Tikai retais gribēja dienēt tādā karaspēkā. Pēc federālo spēku lielajiem zaudējumiem pirmās Čečenijas kampaņas laikā mēģinājumi "nosačkot" no armijas jauniešiem kļuva par tādu kā nacionālo sporta veidu. Virsnieki, mēnešiem ilgi nesaņemot atalgojumu bariem atvaļinājās un devās biznesā, milicijā vai pat bandītos.
Pat šajos Bruņotajiem spēkiem un valstij tik smagajos laikos armija dzīvoja un guva uzvaras. Vispirms bija Slatinas aerodroms Kosovā britu tanku kolonnas deguna priekšā, pēc tam patrieca bandītus Ziemeļkaukāzā, tad sagāva gruzīnu armiju, apmācītu un bruņotu pēc NATO standartiem. Jā, dažkārt bija kļūdas, dažkārt pat asiņainas, tomēr uzvarēja. Krievu kareivis, tik atšķirīgs no rietumvalstu armiju muskuļainajiem "rembo", atkal un atkal demonstrēja spītu un varonību. Dažkārt – par spīti visam. Taču pēc piecu dienu kara 2008. gada augustā augstajos kabinetos apjēdza, ka ar cīņas sparu vienu XXI gadsimtā nepietiks. Sākās plašas reformas, aizsardzības komplekss beidzot dabūja nopietnu naudu, uzlabojās dienesta apstākļi. Krievijas jauno armiju pasaule pirmo reizi ieraudzīja 2014. gada februāra nogalē. Slaidi puiši "digitālajā" kamuflāžā un balaklavās parādījās Krimā gluži kā no mākoņiem un dažu dienu laikā pārņēma kontroli pussalā ar 27 tūkstošu kvadrātkilometru platību. Krievijas bruņotie spēki vairs neatgādināja armijas veikalu apzagušu klaidoņu baru kā 90. gados.
"Pieklājīgajiem cilvēkiem" bija ekipējums, ko AM pirms tam tikai retumis rādīja žurnālistiem. Moduļu bruņuvestes, amunīcija ar MOLLE stiprinājumiem, reida mugursomas, individuālie sakaru līdzekļi, elkoņu un ceļu aizsargi. Un vēl pavisam nesen neiedomājams modernizēto kalašņikovu aprīkojums.
Pēc tam nāca Sīrija. "Rietumu partneriem" milzum nepatīkamu pārsteigumu sagādāja fakts, ka krieviem izdevās ļoti īsā laikā izvērst iespaidīgu militāro kontingentu ārvalstīs. Izrādījās, Krievijai ir mūsdienīga aviācija, precīzie šāviņi, teicami apmācīti, bruņoti un ekipēti Speciālo operāciju spēki. Pēdējo sešu gadu laikā Sīrijā pabijis gandrīz viss GKS sastāvs un lielākā daļa armijas ģenerāļu. Pieredze, ko krievu virsnieki guvuši Tuvajos Austrumos ir fantastiski vērtīga. Krievijas BS iemācījušies karot jaunā stilā, nesākot apšaudi nelielā attālumā. Pateicoties viņiem, izdevies tas, ko nespēja ne ASV, ne viņu sabiedrotie – sagraut "Islāma valsti" un atbrīvot no teroristiem lielāko daļu valsts.
"Pieklājīgo cilvēku" profesionālismu un iemaņas augstu novērtēja arī Kalnu Karabahā. Man pašam gadījās redzēt, cik neliekuļoti un aizkustinoši vietējie pateicās Krievijas miernešiem, kuri apsargāja armēņu seno Dadivankas klosteri Kelbadžaras rajonā. Visi tur saprata un saprot, kam var pateikties par asinsizliešanas apturēšanu. Krievijas AM dažu dienu laikā pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas pamanījās izvērst reģionā ķēdi labi apgādātu novērotāju posteņu. Tagad Krievijas karavīri ne tikai seko uguns pārtraukšanas režīmam, bet arī piegādā Karabahai humāno palīdzību un būvmateriālus, palīdz būvēt sagrautās mājas, neitralizē mīnas un nesprāgušos lādiņus.
Panākumus gūst arī Krievijas aizsardzības ražošanas komplekss. Bruņotie spēki ik gadus saņem tūkstošiem jaunu un modernizētu militārās tehnikas paraugu. Patlaban mūsdienīgā bruņojuma proporcija BS pārsniedz 70%. 2000. gados tāda pārpilnība armijai ne sapņos nerādījās. Vēl vairāk, Krievija izvirzījusies starp līderiem vairāku militāro tehnoloģiju aspektā. Piemēram, hiperskaņa. Ekspluatācijā jau uzņemts jaunais raķešu komplekss "Avangard", noslēguma izmēģinājumus turpina pretkuģu "Cirkon" un aviācijas "Kinzhal". Salīdzinājumam: amerikāņi pirmās sērijveida hiperskaņas raķetes saņems ne ātrak kā 2023. gadā.
Interesanti, ka Krievijas BS demonstrē vērā ņemamus panākumus par ar salīdzinoši pieticīgu militāro budžetu. Piemēram, šogad nacionālās aizsardzības vajadzībām atvēlēti 3,1 trilj. rubļu (apmēram 42 miljardi dolāru pēc pašreizējā kursa) – mazāk, nekā 2021. gadā armijai iztērēs Saūda Arābija (46,6 miljardi dolāru). Tikai nez kāpēc nekas nav dzirdams par valsts lielajām uzvarām Jemenā, kur viņi jau sesto gadu arābu valstu koalīcijā nesekmīgi karo ar dumpiniekiem – husītiem. Toties virsnieku algas viņu armijā pielīdzināmas vadošo menedžeru atalgojumam daudzās Krievijas kompānijās.
Pat ASV ar viņu kolosālo militāro budžetu, gandrīz 740 miljardiem dolārum pēdējos gados nekādus nopietnos militāros panākumus nav guvuši. Amerikāņi pamet Afganistānu, kur 20 kara gadu nav spējuši pārvarēt "Taliban". Nav izdevies viņiem sagatavot vietējos karavīrus patstāvīgām cīņām ar teroristiem. Krievijas ĀM trāpīgi piezīmēja, ka šiem nolūkiem piešķirtā nauda pazudusi Afganistānas smiltīs. Salīdzinājumam: Krievijas kara instruktoru sagatavotie Centrālāfrikas Republikas armijas kareivji pārliecinoši aizsargā savu dzimteni no bandītiem un ekstrēmistiem. Pēc būtības, Krievija ar nelieliem spēkiem palīdzējusi radīt strādāt spējīgu valsti no grubešiem.
Protams, aizsardzības budžeta apmēri ietekmē jebkuras valsts armijas cīņasspēju. Tomēr tikpat svarīgi ir tas, kam šī nauda tiek atvēlēta. Amerikāņi uztur spēcīgāko Jūras kara floti pasaulē un lielākos Gaisa kara spēkus, ik gadus tērē kolosālas summas vairāk nekā 800 armijas bāzēm ārzemēs, pēc būtības sponsorē NATO bloku, ko veido 30 valstis. Viņu mērķi ir skaidri – ģeopolitiskā (vairākos gadījumos – arī militārā) kontrole pār lielāko daļu planētas. Bet Krievija nenosprauž tādu mērķi kā vispasaules hegemonija. Tā vēlas aizsargāt savas robežas un nosargāt valsts intereses Eirāzijā. Un tādām vajadzībām nebūt nav vajadzīgs tāds milzīgs militārais budžets.
Krievija tērē aizsardzībai gandriz 20 reizes mazāk nekā ASV, tomēr ierindojusies otrajā vietā starp militārā ziņā spēcīgākajām lielvalstīm daudzu analītisko aģentūru reitingos. Zināmā mērā par to var pateikties Krievijas kodoltriādei – šobrīt tā ir pati spēcīgākā pasaulē un garantē, ka neviens Krievijai atklāti neuzbruks.
Arī konvencionālā bruņojuma jomā Maskavai atradīsies, ar ko "izsist zobus" iespējamam pretiniekam, tomēr gribētos cerēt, ka tiktāl nenonāks.