RĪGA, 27. maijs – Sputnik. Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa paziņoja, ka viņas rīcībā esot informācija par noziegumiem, ko Krievija it kā esot pastrādājusi Eiropas Savienības teritorijā. Politiķas atklāsmes izskanēja ES valstu līderu samitā Briselē, vēsta Sputnik Meedia.
Kallasa norādīja, ka "noziegumus, ko Krievija pastrādājusi ES dalībvalstu teritorijā nevar atstāt bez atbildes". Nekādus pierādījumus Krievijas "noziedzīgajai darbībai" igauņu politiķe neminēja.
Igaunijas premjerminsitre atzīmēja, ka Maskavas un Briseles attiecību uzlabošanās atkarīga no Krievijas: "Tai jāpārtrauc agresija pret Ukrainu un Gruziju."
"Eiropas Savienībai jābūt saliedētai un nesatricināmai attiecībās ar Krieviju," aicināja Kallasa.
Iepriekš ar paziņojumu par dialoga veidošanu ar Maskavu nāca klajā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņasprāt, šajā jautājumā jāņem vērā, ka Krievija ir bijusi un paliek ES lielākais kaimiņš, ar ko sakārtotas attiecības tirdzniecības un investīciju jomā.
"Krievija ir arī svarīgs starptautiskais spēles dalībnieks konfrontācijā ar globālajiem izaicinājumiem un reģionālo jautājumu risināšanā," piezīmēja EK vadītāja.
Politiķe piezīmēja, ka pagaidām nav noteiktības jautājumā par principiem, uz kā Brisele veidos savu pozīciju attiecībās ar Krieviju.
Urzula fon der Leiena norādīja, ka par kaut ko konkrētu varētu runāt jūnijā, un informēja: tagad Eiropas diplomātijas vadītājam Žozepam Borelam uzdots sagatavot atbilstošu pārskatu – uz tā pamata tiks izstrādāti ES un Krievijas tālāko attiecību principi.
Savukārt Maskava par visām Briseles iniciatīvām jau sen spriež pēc darbiem, ne vārdiem. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atgādināja, ka visi Rietumu mēģinājumi "spēlēt vienos vārtos" lemti neveiksmei.
"Ar sankcijām un draudiem Krieviju neizbiedēsi. Uz jebkurām provokācijām un nedraudzīgiem soļiem reaģēsim arī turpmāk – ja neipieciešams, stingri, taču proporcionāli," konstatēja diplomāts intervijā izdevumam "Argumenti i fakti".
Viņš uzsvēra, ka Krievija vēl aizvien vēlas uzlabot attiecības ar ES, tomēr dialogs jāveido savstarpējas vieņas un pragmatisma garā, ievērojot vispāratzītās starptautisko tiesību normas.