Jauno bruņojumu izstrādā ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu projektu pārvalde (DARPA) un koncerns "Lockheed Martin", kam gada sākumā šiem nolūkiem piešķīra 59 miljonus dolāru. Šāviņa izmēģinājumi ieplānoti jau nākamgad. Kas zināms par slepeno projektu "Operational Fires"? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Mobilie draudi
Par projekta tuvāko Krievijas analogu eksperti uzskata operatīvi taktisko raķešu kompleksu "Iskander". Tomēr amerikāņi apgalvo, ka viņu projekts ir daudz labāks un nāvējošāks. Zināms, ka jaunais bruņojums būs mobils – starta iekārtas montēs uz riteņu vilcēja šasijas. Raķetes darbības rādiuss – 1,6 tūkstoši kilometru. Hiperskaņas bloks C-HGB (The Common Hypersonic Glide Body) spēj sasniegt par skaņu pieckārt lielāku ātrumu, kā arī manevrēt kursā un mainīt augstumu. Valda uzskats, ka šo lādiņu ir neiespējami pārtvert.
Raķešu kompleksu iespējams ātri pārvietot uz atšķirīgām starta pozīcijām. DARPA atzīmēja, ka "programmas OpFires mērķis ir izstrādāt un demonstrēt novatorisku sauszemes bāzes sistēmu, kas ļauj hiperskaņas ierocim pārvarēt modernu pretinieka pretgaisa aizsardzības sistēmu, ātri un precīzi vērst triecienu pa svarīgiem mērķiem".
"Lockheed Martin" speciālisti jau strādā pie lādiņa jaunās tēmēšanas sistēmas, kas ļauj satriekt neliela izmēra un mobilus objektus.
Kompleksa vajadzībām tiks izstrādāta raķete ar paaugstinātām īpašībām uz principa boost — glide ("paātrinājums un plānošana") pamata. Pirmā pakāpe atbild par paātrinājumu līdz hiperskaņas ātrumam un atmosfēras blīvo slāņu pārvarēšanu. Pēc tam darbu sāk otrā pakāpe, kam tiek projektēts jauns cietās degvielas dzinējs ar maināmu vilkmi. Pagaidām plānots, ka lādiņi OpFires nonāks bruņotajos spēkos bez kodolgalviņām, tomēr nav izslēgts, ka ar laiku tām "pieskrūvēs" taktiskos kodolieročus.
Projektam OpFires vajadzētu dot ASV sauszemes spēkiem ātra trieciena iespēju pa mērķiem lielā attālumā. Patlaban amerikāņu sauszmes bāzes OTRK ar lielāko darbības rādiusu ir MGM-140 ATACMS (270 kilometri). tas nepārprotami nav pietiekams konfrontācijā ar Maskavu Eiropā – "Iskanderi" pārliecinoši strādā arī 500 km attālumā. Turklāt Krievijas armija jau saņem hiperskaņas trieciena kompleksus. Amerikāņu speciālisti jau vairākkārt atzinuši, ka šo tehnoloģiju ziņā Vašingtona ir nopietni atpalikusi ne tikai no Maskavas, bet arī no Pekinas. To plānots kompensēt 2020. gadu pirmajā pusē – domājams, OpFires pieņems bruņojumā pēc 2023. gadā.
Jūrai un sauszemei
Vēl viens ambiciozs sauszemes bāzes hiperskaņas raķešu projekts no "Lockheed Martin" ir Long Range Hypersonic Weapon. Tā ir universāla vidēja darbības rādiusa cietās degvielas ballistiskā raķete AUR ar kaujas bloku C-HGB — tādu pašu, kāds izmantots programmā Operational Fires. Šaut plānots no desmit metrus gariem transporta un starta konteineriem uz vilcējiem "Oshkosh". Zināms, ka komplekss tiks aprīkots ar ASV armijai ierastu raķešu spēku un artilērijas vadības sistēmu, kas atvieglos tās ieviešanu ekspluatācijā un integrāciju esošajā arsenālā.
LHRW ātrums pārsniedz 5 Mahus. Informācija par darbības rādiusu nav atklāta, eksperti runā par 3-4 tūkstošiem kilometru. Iespējams, amerikāņi, ko vairs nesaista līguma INF saistības, rada raķeti dislokācijai Eiropā. No turienes tā sasniegs gandrīz jebkuru militāro mērķi Krievijas Eiropas daļā. ASV ir plāni arī attiecībā uz Ķīnu. Tās savaldīšanai amerikāņi vēlas izstrādāt raķetes AUR jūras bāzes variantu.
2019. gada augustā koncerns "Lockheed Martin" noslēdza līgumu 347 miljonu dolāru vērtībā par LHRW izstrādi un izmēģinājumu parauga radīšanu. Vienlaikus Pentagons noslēdza līgumu ar kompāniju "Dynetics Technical Solutions" par 352 miljoniem par C-HGB planējošā hiperskaņas lādiņa pirmo sērijveida komplektu. Izmēģinājumi ieplānoti šogad. LHRW pirmo bateriju nodos izmēģinājumu dežūrai ne ātrāk kā 2023. gadā.
Frontes aviācijai
Atbildot uz gaisa bāzes hiperskaņas raķetes "Kinzhal" parādīšanos Krievijas rīcībā, ASV sākās virkne programmu analoģiska ieroča radīšanai GKS lidmašīnām. 2019. gada martā Pentagons noslēdza līgumu ar koncernu "Raytheon" par 63 miljoniem dolāru par TBG (Tactical Glide Boost) — taktisko hiperskaņas raķeti "gaiss-zeme" ar planējošo kaujas bloku, kas sasniegtu līdz 5 Mahu ātrumu un trāpītu mērķī līdz 920 kilometru attālumā.
DARPA pastāstīja, ka programmai TBG ir trīs galvenie uzdevumi. Pirmais – apstiprināt, ka lidaparāts ar vēlamajām īpašībām ir principiāli iespējams. Nepieciešams teorētiski pamatot projektu, kas atbilst pasūtītāja prasībām. Otrais – perspektīvā bruņojuma efektivitātes analīze plānotajos pielietošanas apstākļos. Trešais – nodrošināt inovācijas pieejamību. Ne tehnoloģiju demonstrācijas variants, ne nākamie sērijveida izstrādājumi nevar būt dārgi un sarežģīti ekspluatējami.
Speciālisti uzskata, ka raķete projekta TBG ietvaros būs pietiekami kompakta, tāpēc to būs iespējams piekārt pie frontes aviācijas lidmašīnas. Ar hiperskaņas bruņojumu plānots ekipēt visus amerikāņu iznīcinatājus-bumbvedējus. Ja izstrādātājiem tomēr neizdosies saglabāt nelielos gabarītus, TBG varēs pielietot tikai stratēģiskie bumbvedēji. Raķetes izmēģinājumi plānoti šogad, armija to saņems ne ātrāk kā 2025. gadā.
Neveiksmīgs starts
Valda uzskats, ka ar programmu konkurē "Lockheed Martin" un "Raytheon" kopprojekts — HAWC (Hypersonic Air-breathing Weapon Concept). Runa ir par gaisa bāzes hiperskaņas raķeti, kuras ātrums var sasniegt 9 Mahus. Izstrādājums ir stingri slepens. Zināms tikai tas, ka raķete paredzēta stratēģiskajiem bumbvedējiem, lai arī tiek izvērtēta iespēja apgādāt ar to piektās paaudzes iznīcinātājus F-35. Tiesa, programma saskārusies ar negaidītām grūtībām – pērnā gada 25. decembrī pirmais izmēģinājums noslēdzās ar neveiksmi.
Vēl viens perspektīvā bruņojuma projekts Gaisa spēku vajadzībām ir AGM-183A ARRW (Air-launched Rapid Response Weapon). Izstrādātāji no "Lockheed Martin" stāsta, ka gaisa bāzes hiperskaņas spārnotā raķete varēšot sasniegt pat 17 Mahu ātrumu. Tā paredzēta virszemes objektu un kuģu likvidācijai. Darbības rādiuss – līdz 800 kilometri. ARRW sērijveida ražošanas sākums ieplānots 2022. gadā.
Visi šie projekti liecina par vienu: Vašingtona ļoti cenšas panākt Maskavu un Pekinu hiperskaņas ieroču ziņā un šiem nolūkiem naudu nežēlo. Tomēr laikā, kad sāksies pirmo raķešu sērijveida ražošana ASV, Krievijā jau tiks ekspluatēti kompleksi "Avangard", "Kinzhal", pretkuģu raķetes "Cirkon" un vēl šis tas. Bez tam 2022. gadā plānots sākt ražot perspektīvās zenītraķešu sistēmas S-500, kas varēs pārtvert arī hiperskaņas mērķus.