Stāsta, ka vajagot notēmēt uz Mēnesi – pat ja netrāpīsi, paliksi starp zvaigznēm. Savienotās Valstis kaļ pat vērienīgākus plānus – izcirst ceļu uz Marsu un tālāk. Jaunajā kosmosa programmā iegulda miljardus, ne īpaši rūpējoties par starptautisko tiesību ievērošanu. Par to, vai amerikāņi vēlas privatizēt Zemes pavadoni, portālā RIA Novosti stāstīja Sofja Meļņičuka.
Kosmiskie termiņi
Aģentūra Reuters, atsaucoties uz informētiem avotiem, stāstīja, ka Donalda Trampa administrācija iecerēja nostiprināt Savienoto Valstu tiesības uz derīgo izrakteņu ieguvi uz Mēness.
Runa ir par kaut kādiem "Artemīdas protokoliem" – starptautisku līgumu, daļu no NASA plāniem Mēness apgūšanai nākamajiem desmit gadiem. Zemes pavadoni sadalīs vairākās "drošības zonās", kurās iekārtos bāzes. Izstrādās tiesiskās normas kompānijām, kas iegūs resursus uz Mēness.
To plānots apspriest ar sabiedrotajiem. Partneru vidū – Kanāda, Japāna un Eiropas valstis, kā arī Apvienotie Arābu Emirāti.
Krievijas sarakstā nav. Informatori stāsta, ka tas saistīts ar "Maskavas naidīgajām darbībām" – Krievijas satelītu manevriem Zemes orbītā.
"Kooperācija ar SKS nav nokārtojusies vairāku iemeslu dēļ," atzīmēja Kosmiskās politikas institūta vadītājs Ivans Moisejevs. Viens no tiem ir tas, ka Krievija, pēc amerikāņu domām, noteikusi pārlieku augstas cenas ekipāžu un kravu nogādei, izmantojot monopolista stāvokli pēc tam, kad šatli pārstāja lidot.
Plāns "Artemīda"
Informācija par programmu, kas nosaukta sengrieķu Mēness dievietes vārdā, parādījās jau pērn. Kā zināms, Artemīda ir Apollona māsa, kam par godu savukārt nosaukta ASV pirmā pilotējamo lidojumu uz Mēnesi programma, kas īstenojās 60. un 70. gados.
Центральный блок ракеты Space Launch System космической программы "Артемида" в производственном центре NASA в Новом Орлеане готовится к отправке для тестирования
© AP Photo / Gerald Herbert
Tagad uz Mēness plānots būvēt staciju un sūtīt turp astronautus (uz Mēness izkāps pirmā sieviete). Pie tam tas ir tikai starpposms ceļā uz Marsu.
Patiešām, amerikāņiem raksturīga apskaužama apņēmība. Pagājušā gada martā NASA Nacionālās kosmiskās padomes sapulcē viceprezidents Maiks Penss uzsvēra, ka ASV atsāk bruņošanās sacensības, gluži kā 60. gados. NASA vadītājs Džims Braidenstains savukārt piezīmēja, ka 1,6 miljardi dolāru, ko Tramps papildus pieprasījis resora budžetam, cita starpā tiks atvēlēti arī programmai "Artemīda".
ASV Ģeoloģiskais dienests sadarbībā ar NASA un Mēness un planētu institūtu laidis klajā pirmo detalizēto Zemes pavadoņa virsmas ģeoloģisko karti. Darbs pie tās ilga vairākus gadu desmitus, kartes pamatā likti "Apollona" laikā saņemtā informācija un jaunie dati no kosmiskajām stacijām. NASA bijušais astronauts Džims Railijs augstu novērtēja projektu un labumu, ko tas dos gaidāmajām Mēness misijām.
Īpašums nav domāts visiem
2020. gada aprīļa sākumā Tramps parakstīja dekrētu, kas dāvā tiesības komerciālajām organizācijām piedalīties programmās cilvēku nosūtīšanai uz Mēnesi.
Dokumentā atzīmēts, ka iepriekš kompānijas nevarēja par to izšķirties, nebija starptautiska juridiska pamata. Šķēršļus rada 1979. gadā noslēgtais Līgums par Mēnesi un 1967. gadā parakstītais Līgums par kosmosu. Pirmo Savienotās Valstis nav ne parakstījušas, ne ratificējušas, bet otrais patiešām rada grūtības.
Līgums aizliedz valstīm piesavināties kosmiskos objektus. Savukart Trampa dekrētā teikts: "Kosmoss juridiski un fiziski ir unikāls cilvēka darbības apgabals, un ASV neuzskata to par kopēju īpašumu."
Pēc Ekonomikas augstskolas Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieka Dmitrija Suslova domām, tas nozīmē, ka ASV vēl joprojām pretendē uz Mēnesi. "De facto ASV ir gatavas iegūt īpašumā daļu Mēness virsmas, taču tas rupji pārkāpj 1967. gada dokumentu, - viņš paskaidroja sarunā ar RIA Novosti. – Runa ir pat to, lai vienotos ar sabiedrotajiem par Mēness teritorijas ieņemšanu ierašanās kārtībā un komerciālu projektu veikšanu tur."
Tas pats attiecas arī uz aizliegumu izvērst kara bāzes kosmosā. "Dekrētā pieminētas "drošības zonas" aizsardzībai no konkurentiem. Pēc būtības, tā ir kara bāze," konstatēja eksperts.
"Trampa lēmums apgūt Mēnesi ne saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet gan pēc principa "kurš pirmais pamodies, tam pieder čības" novedīs pie Krievijas un ASV attiecību tālākas pasliktināšanās," ir pārliecināts Suslovs.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pagaidām tikai atzīmējis: ja runa tomēr ir par kosmosa privatizāciju, tas ir nepieņemami. "Protams, vajadzīgs juridiskais vērtējums," viņš piebilda. Ziņas par to, ka tiek gatavots līgums par derīgo izrakteņu iegūšanu uz Zemes pavadoņa, prezidenta preses sekretārs atteicās komentēt.
Jauna realitāte
Patiesībā tā, domājams, ir priekšvēlēšanu reklāma, uzskata Krievijas zinātņu akadēmijas ASV un Kanādas institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Batjuks. "Trampam nav nekā daudz, ar ko palielīties uz Zemes, tāpēc nākas novērst uzmanību ar kosmiskiem projektiem," viņš teica.
Pie tam ir ļoti nerentabli kaut ko iegūt uz Mēness. "Kravu piegāde maksā fantastisku naudu, un jebkāda ieguve rūpnieciskā mērogā pašreizējos apstākļos peļņu nevienam nenesīs," akcentēja eksperts.
Tomēr politologs Dmitrijs Drobņickis uzskata, ka tehniskais progress jau ļauj pāriet pie biznesa kosmosā. "Man šķiet, ka mēs tuvojamies pasaulei, kurā viss, no kā var gūt labumu, būs strīdu objekts, gluži kā Arktika. Pagājušā gadsimta līgumi zaudē spēku. Sākas jauns kosmosa apgūšanas posms. Agrāk ar to nodarbojas prestiža labad, tagad darbs pārgājis praktiskā plaknē. Un priekšplānā izvirzās komerciālās un militārās intereses," viņš sprieda.
Potenciālos konkurentus uz pārrunām neaicinās, turpināja eksperts, tātad nav vērts ASV soļus vērtēt kā izlēcienu pret Krieviju vai otru kosmisko lielvalsti – Ķīnu.
"Tas vienkārši nozīmē, ka tiek atzīts: šīs valstis iebilst pret ASV pieeju kosmosa apgūšanai un izvēlas citu kursu," precizēja Drobņickis. Pēc viņa domām, ir svarīgi, ka dokumentam piešķirts nosaukums "accords": anglosakšu un amerikāņu diplomātiskajā tradīcijā tas nozīmē, ka vienošanās domāta tikai savējiem.
ASV plānus līdzīgi komentēja arī "Roskosmos" vadītājs Dmitrijs Rogozins. To scenāriju viņš salīdzināja ar Irāku: "Iebrukuma princips ir viens un tas pats, vienalga, vai tas būtu Mēness vai Irāka: tiek iniciēta "piekritēju koalīcijas" (variants – "interesentu koalīcijas") veidošana, pēc tam, garām ANO un par NATO, ja tur kāds šaubās, - uz priekšu pretī nospraustajam mērķim," viņš paziņoja.
Lai nu būtu, kā būdams, par Trampa administrācijas lēmuma reālajām sekām varēs spriest, kad būs zināmas līguma nianses un tā dalībnieki sāks konkrētas darbības. Pagaidām valstīm, kas nav aicinātas apspriest pirmo kosmisko vienošanos, atliek tikai gatavoties jaunām sacensībām, šoreiz – uz Mēnesi.