RĪGA, 29. aprīlis — Sputnik. Krievijas un ASV attiecībās pēdējā laikā iestājusies akūta krīze: vienas pēc otrām nāk amerikāņu sankcijas, izraida diplomātus, Krievija spiesta spert atbildes soļus, bet Vašingtona atkal un atkal sola "sodīt" Maskavu. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoram Dmitrijam Kiseļovam pastāstīja, kāda, pēc Krievijas domām, ir izeja no pašreizējās situācijas, vai uz to gatavi amerikāņu politiķi. Viņš paskaidroja, kāpēc tagadējais stāvoklis divpusējās attiecībās ir sliktāks par "aukstā kara" laikiem, kā Krievija reaģēs, ja Amerika mēģinās pārkāpt "sarkanās līnijas", pauda viedokli par to, kāpēc nevar "izvēlēties televizoru vai ledusskapi".
- Attiecības ar Ameriku vienkārši neder ne velnam. Es pats tik sliktas neatceros. Jau ir sliktāk pat nekā "aukstais karš". Vēstnieki sēž savās valstīs. Kas būs tālāk? Kāds ir attīstības variants?
- Ja tas būtu atkarīgs vienīgi no mums, droši vien, mēs atgrieztos pie normālām attiecībām, un ar pirmo, manuprāt, acīmredzamo un ne īpaši sarežģīto soli atkāptos no visiem tiem pasākumiem, kas ieviesti Krievijas diplomātu darba ierobežošanai ASV – atbildei uz to mēs ierobežojām ASV diplomātu darbu Krievijā. Mēs to piedāvājām Baidena administrācijai tūlīt, tiklīdz tā nodeva zvērestu un saņēma pilnvaras. Es to pieminēju Blinkenam. Neuzmācīgi. Vienkārši teicu, ka acīmredzams solis, lai mēs varētu normāli strādāt, būtu atteikties no visa tā, ko sāka Baraks Obama, kad pāris nedēļas pirms aiziešanas no prezidenta posteņa, aizcērtot durvis, izgāžot dusmas, arestēja Krievijas īpašumu, pārkāpjot visas Vīnes konvencijas, padzina Krievijas diplomātus.
Pēc tam sākās ķēdes reakcija. Starp citu, mēs ilgi cietām – mēs taču gaidījām līdz 2017. gada vasarai, pirms reaģēt, jo Trampa administrācija lūdza nereaģēt uz aizejošās Obamas administrācijas ekscesiem, kas pameta Balto namu. Taču arī Trampa administrācijai neizdevās ievirzīt situāciju normālā gultnē, tāpēc mēs bijām spiesti atbildēt vairāk vai mazāk simetriski. Taču arī tad amerikāņi nenomierinājās.
Mēs redzam, ka arī Baidena administrācija turpina šļukt lejup pa šo nogāzi. Lai arī Putina un Baidena sarunā drīz pēc inaugurācijas, manā sarunā ar valsts sekretāru Blinkenu mūsu amerikāņu sarunbiedri teica, ka nopietni izvērtē attiecības ar Krieviju, un cer – pēc šīs sarunas daudz kas kļūs skaidrs. Taču sarunas rezultātā parādījās jaunas sankcijas, uz kurām bijām spiesti atbildēt vairs ne tikai simetriski, bet gan tā, kā jau daudzkārt brīdinājām – ka galu galā mēs rīkosimies asimetriski. Cita starpā tas skāra arī būtisko starpību ASV diplomātiskajās misijās Krievijā strādājošo diplomātu un citu darbinieku skaita ziņā, kas pārsniedz mūsu diplomātu skaitu ASV. Mēs par to runājām, tagad neiedziļināšos.
Taču, runājot par mūsu attiecību stratēģisko vīziju, es ļoti ceru, ka Vašingtona, tāpat kā mēs, apzinās atbildību par stratēģisko stabilitāti pasaulē. Ne tikai KF un ASV problēmas, ne tikai problēmas, kas būtiski apgrūtina mūsu pilsoņu dzīvi, viņu kontaktus, saziņu, biznesu un humanitāros projektus, – vēl ir arī problēmas, kas pakļauj nopietnam riskam starptautisko drošību plašākajā šī vārda nozīmē.
Tāpēc jūs zināt, kā mēs reaģējām uz ekscesiem, kuri izskanēja Džo Baidena pazīstamajā intervijā telekanālam BC. Jūs zināt, kā prezidents Putins reaģēja uz ASV prezidenta ierosinājumu organizēt tikšanos – mēs to uztvērām pozitīvi. Mēs vēlamies saprast visus šīs iniciatīvas aspektus, ko patlaban izskatām.
Atkārtošu: ja ASV pārtrauks rīkoties no suverēna pozīcijas, kā to norādīja prezidents vēstījumā Federālajai sapulcei, ja viņi apjēgs, ka bezjēdzīgi ir jebkādi mēģinājumi atjaunot vienpolāro pasauli, radīt kaut kādu konstrukciju, kurā visi būs pakļauti rietumvalstīm un visa rietumu nometne vervēs savā pusē citas valstis dažādos kontinentos pret Ķīnu un Krievijas Federāciju, ja ASV tomēr aptvers, ka ne velti ANO Statūtos ierakstīti tādi principi kā suverenitātes, teritoriālā veseluma cienīšana, neiejaukšanās iekšējās lietās un valstu suverēna līdztiesība – vienkārši izpildīs savas statūtos minētās saistības un sāks dialogu ar mums, tāpat kā ar jebkuru citu valsti uz savstarpējas cieņas, uz interešu līdzsvara pamata… Citādi mums nekas neiznāks. To prezidents precīzi norādīja vēstījumā, uzverot, ka mēs esam gatavi uz plašu vienošanos, ja tas atbilst mūsu interesēm. Un, protams, skarbi reaģēsim uz jebkādiem mēģinājumiem pārkāpt "sarkanās līnijas", ko – to jūs dzirdējāt - mēs novelkam paši.
- Vai ir reāli gaidīt, ka viņi to aptvers, atteiksies no valdnieka pozīcijas? Cerība ir laba lieta, tomēr realitāte ir citāda.
- Nekādu cerību es nepaudu. Es pastāstīju, kādos apstākļos mēs būsim gatavi sarunāties.
- Bet ja nu ne?
- Ja ne, - tā ir viņu izvēle. Tātad dzīvosim, kā jūs teicāt, "aukstā kara" vai vēl ļaunākos apstākļos. Es uzskatu, ka "aukstajā karā" spriedze, protams bija ļoti liela ne vienu vien reizi radās riskantas situācijas, krīzes situācijas. Taču bija savstarpēja cieņa, kas tagad ir deficītā. Kaut kur dažu Vašingtonas darboņu izteikumos par izskan šizofrēniskas notis. Nesen Baltā nama oficiālā pārstāve paziņoja, ka sankcijas pret Krieviju tiks turpinātas, ka sankcijas sniedz aptuveni tādu efektu, uz kādu cerējusi Vašingtona, un sankciju mērķis esot spriedzes samazināšana ASV un Krievijas attiecībās. To es pat nevaru komentēt. Ceru, visiem ir skaidrs, ka tādi izteikumi nedara godu tiem, kuri aizstāv tādu politiku Baltajā namā.
- Man ir gadījies dzirdēt viedokli, ka diplomāti slikti strādā, nevar sakārtot attiecības – mēs tikai spītējamies, mūsu pozīcija nemaz nav elastīga, tāpēc attiecības esot sliktas.
- Jā, es arī lasu šos vērtējumus, mums tomēr ir vārda brīvība, un, manuprāt, labāk aizsargāta nekā daudzās rietumvalstīs, ieskaitot tās pašas ASV. Lasu arī opozīcijas interneta resursus, avīzes un uzskatu, ka šiem cilvēkiem droši vien ir tiesības paust savu viedokli, kas balstās uz domas: sak, ja mēs nestrīdētos ar Rietumiem, mums tagad būtu parmezāns un daudz kas cits, kā mums ļoti pietrūkst. Taču, kad kaut kādu iemeslu dēļ slēdza pārtikas produktu iepirkumus Rietumos, turklāt nepaskaidrojot, ka tas bija atbildes pasākums – vienkārši pārstāja pirkt pārtiku, sāka nodarboties ar importa aizvietošanu, produktu cenas cēlās.
Ziniet, tas ir šaurs un vienpusējs viedoklis, tikai no labklājības pozīcijas – izvēlēties starp televizoru un ledusskapi. Tāda ir valoda, kurā viņi runā.
Ja jau viņi uzskata par principiālu pieņemt ASV vērtības, atgādināšu frāzi, ko teicis, manuprāt, lielākais ASV prezidents – Džons Kenedijs: "Nedomā par to, ko tava valsts var darīt tavā labā. Domā par to, ko tu var paveikt savas valsts labā." Tā ir radikāla atšķirība no tagadējiem liberālajiem uzskatiem, kad lielākā nozīme ir tikai personiskajai labklājībai, personiskajai pašsajūtai. Tie, kas popularizē tādu filozofisku pieeju, manuprāt, ne tikai nesaprot mūsu ģenētisko kodu, viņi mēģina to visiem spēkiem sagraut. Tāpēc, ka izņemot vēlmi dzīvot labi, dzīvot sātīgi, būt pārliecinātiem par saviem bērniem, draugiem, tuviniekiem, mūsu valstī vienmēr nacionālā lepnuma jūtām bijusi tikpat liela nozīme visā, kas noticis visā mūsu tūkstošgadu vēsturē. Ja kādam šķiet, ka viņam, vai, kā tagad korekti teikt – viņai, šīm vērtībām vairs nav nozīmes, tā ir viņu izvēle. Taču es esmu pārliecināts, ka lielākā daļa mūsu tautas domā citādi.
- Vai jūs cerat uz tikšanos ar Blinkenu? Kad tāda tikšanās varētu notikt un vai vispār notiks pārskatāmā perspektīvā?
- Kad runājām pa telefonu, es viņu saskaņā ar diplomātisko etiķeti, apsveicu. Mēs sniedzām viens otram dažus situācijas vērtējumus. Pēc manām domām, saruna bija labvēlīga, mierīga, pragmatiska. Es atzīmēju: kad mūsu amerikāņu kolēģi noslēgs visu savu štatu veidošanu Valsts departamentā, mēs būsim gatavi atjaunot kontaktus tajā izpratnē, ka mēs meklēsim savstarpēji pieņemamu vienošanos daudzu problēmu aspektā, sākot no diplomātisko misiju funkcionēšanas un beidzot ar stratēģisko stabilitāti un daudzām citām lietām. ASV un Krievijas bizness ir ieinteresēts paplašināt sadarbību – to nesen pavēstīja ASV un Krievijas Tirdzniecības kamera.
Noslēdzām ar to, ka būs kaut kādi kopīgi daudzpusēji pasākumi, kuru ietvaros var aprunāties. Pagaidām no ASV nav saņemti nekādi signāli. Runājot par pasākumu kalendāru, - pēc trim nedēļām Krievija pārņems no Islandes prezidentūras stafeti Arktikas padomē. Reikjavikā plānota, manuprāt, 20.-21. maijā ministru tikšanās. Ja ASV delegāciju vadīs valsts sekretārs, es, protams, būšu gatavs sarunai, ja viņš būs ieinteresēts. Tā kā mēs uz diviem gadiem ieņemam Arktikas padomes priekšsēdētāja posteni, esmu jau paziņojis saviem kolēģiem Islandē, ka piedalīšos šajā ministru sēdē.