Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi nāca klajā ar vēstījumu Federālajai sapulcei jaunajā, pēcpandēmijas pasaulē – lai arī cīņa ar Covid-19 vēl turpinās, nu jau var pārliecinoši runāt pat ne tikai par gaismu tuneļa galā, bet gan par neredzētā pārbaudījuma pārliecinošu pārvarēšanu. Ar to prezidents sāka savu uzrunu, turklāt atzīmēja, ka jau pašā koronavīrusa pandēmijas sākumā, kad daudzi situāciju valstī un pasaulē vērtēja kā absolūti nenoteiktu, viņam līdz ar satraukumu bija arī cieša pārliecība – valsts pārvarēs visus pārbaudījumus. Par Krievijas prezidenta vēstījumu RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.
Šajās atmiņās nebija jūtama nekāda pašpārliecība vai pašslavināšana – gluži pretēji, Putins vēlējās uzsvērt, ka tic cilvēku spēkiem jebkādās, pat smagākajās un nesaprotamākajās situācijās. Kad esam vienoti, mēs esam neuzvarami – tā tas patiešām ir. Visā savā vēsturē krievu tauta ir uzvarējusi, pārvarējusi pārbaudījumus, pateicoties savai vienotībai, atgādināja Putins un atzīmēja, ka arī tagad "pilsoņi, sabiedrība, valsts rīkojās atbildīgi un solidāri, saliedējušies, mēs spējām iet soli priekšā notikumiem". Priekšplānā iznāca ģimene, draudzība, savstarpējs atbalsts, žēlsirdība, saliedētība – saiknes, par kurām dažkārt labprāt paņirgājas "progresīvie" individuālisti. Šīs garīgās un tikumiskās vērtības, ko daudzās valstīs jau piemirst, paziņoja Putins, Krievijas tautu padarījušas stiprāku, "un šīs vērtības mēs vienmēr aizstāvēsim".
Aizstāvēsim ne vārdos, bet darbos, proti, ar jauniem sociālā atbalsta paņēmieniem ģimenēm un bērniem, par ko savā vēstījumā pastāstīja valsts vadītājs. Atbalsts vajadzīgs ne tikai tāpēc, ka krīze sāpīgi skārusi pašus nabadzīgākos, - nē, tas ir stratēģiskais kurss ar mērķi saglabāt un vairot tautu. Tā, uzsvēra Putins, ir valsts augstākā nacionālā prioritāte. Koronakrīze tikai padziļinājusi galveno Krievijas problēmu – demogrāfiju. Prezidents atklāti konstatēja, ka šajā jomā situācija ir ārkārtēja. Viņš nāca klajā ar virkni pasākumu, kam vajadzētu valstij ļaut no jauna panākt iedzīvotāju skaita stabilu pieaugumu. Turklāt sarežģītā uzdevuma atrisināšanai valdībai vajadzēs jau līdz 1. jūlijam sagatavot vienotu sistēmu ģimeņu ar bērniem atbalsta pasākumiem. Galvenais uzdevums – minimizēt nabadzības risku tādām ģimenēm, jo citādi nelīdzēs nekādi dzimstības celšanas stimulēšanas pasākumi.
Ko Putins ierosināja veikt vispirms? Pirmkārt, palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas nonākušas sarežģītā situācijā, proti, viņu ienākumi nesasniedz divus iztikas minimumus, jau esošās izmaksas bērniem vecumā līdz 7 gadiem papildināt ar izmaksām bērniem 8-16 gadu vecumā nepilnās ģimenēs. Tas attieksies uz miljoniem tādu ģimeņu, kurās bērnu audzina viens no vecākiem vai vecāki ir šķīrušies.
Otrkārt, būs strādājošo jauno māmiņu pozitīva diskriminācija: tagad slimības labu līdz 7 gadus veca bērna kopšanai apmaksās 100% apmērā no algas neatkarīgi no darba stāža.
Treškārt, pirmo reizi iesviests ikmēneša pabalsts grūtniecēm smagā materiālā situācijā. Topošajām māmiņām ir jājūt gan morālais un medicīniskais, gan arī materiālais valsts pabalsts.
Turpināsies arī pērn uzsāktās vispārējās izmaksas bērniem, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, augustā pabalsts ietvers desmit tūkstošus rubļu katram skolēnam.
Šie pasākumi ir svarīgi ne tikai paši par sevi – principiāla ir tendence. Putins konsekventi īsteno ģimenes un bērna atbalsta politiku, ko tagad vēl stiprina pērnie Konstitūcijas grozījumi. Var droši teikt, ka nākotnē parādījies jaunas sociālā atbalsta formas bērniem un ģimenēm, jo Krievijas galvenais nacionālais mērķis tagad ir panākt, lai valstī par normu kļūtu ģimene ar trim bērniem, lai tā būtu visplašāk izplatīta valstī. Citādi neizdosies pārvarēt smago demogrāfisko stāvokli. Tas ir galvenais izaicinājums Krievijai, nevis starptautiskā situācija. Var jau arī to nosaukt par ārkārtēju, taču nekādi pavērsieni tajā neapdraud Krievijas pastāvēšanu. Valsts saprot, ar ko tai ir darīšana, tā spēj parūpēties par savu drošību un garantēt mierīgu attīstību. Ārpolitikai veltītā daļa prezidenta vēstījumā bija pavisam neliela, toties emocionāla un atklāta.
Putins paziņoja, ka egoistisks un augstprātīgs tonis sarunā ar Krieviju ir bezjēdzīgs – tā vienmēr atradis iespēju aizstāvēt savas pozīcijas un intereses, un atklāti ieteica neprovocēt, nekaitināt Krieviju:
"Dažās valstīs ieviesta ļoti nepatīkama paraža – katrā gadījumā, bet visbiežāk – pat bez jebkāda iemesla aizskart Krieviju. kaut kāds sports, jauns sporta veids – kurš kaut ko skaļāk izsauks.
Mēs izturamies lielākajā mērā savaldīgi, bez ironijas teikšu – pieticīgi. Bieži vien vispār neatbildam ne tikai uz nedraudzīgām akcijām, bet arī uz atklātu nekaunību. Mēs gribam labas attiecības ar visiem starptautiskās saziņas dalībniekiem. Taču mēs redzam, kas notiek reālajā dzīvē. Kā jau teicu, aizskar Krieviju te un tur, bez jebkādiem iemesliem. Protams, ap viņiem uzreiz, gluži kā ap Širhānu, grozās visādi sīki Tabakiji. Gluži kā Kiplingam. Gaudo, lai iztaptu savam suverēnam. Kiplings bija izcils rakstnieks.
Mēs patiešām vēlamies labas attiecības ar visiem starptautiskās saziņas dalībniekiem, starp citu, arī ar tiem, ar ko attiecības mums pēdējā laikā, maigi sakot, neveidojas, - norādīja Putins. – Mēs nevēlamies dedzināt tiltus, taču, ja kāds mūsu labos nodomus uztver kā vienaldzību vai vājību, bet pats plāno uzspridzināt šos tiltus, (viņiem) jāzina, ka Krievijas atbilde būs asimetriska, ātra un stingra."
Šis formulējums šķietami ir izsmeļošs, tomēr Puitns nolēma pat to pastiprināt. Iznāca vēl saprotamāk un stingrāk:
"Jebkuru provokāciju organizatori, kas apdraud mūsu drošības pamata intereses, nodarīto nožēlos tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši."
Pie tam Putins taču nevienam nedraud – tikai atbild uz uzbrukumiem, kuros pastāvīgi tiek iezīmētas sarkanās līnijas. Un tās vienmēr ir turpat, kur ir Krievijas nacionālās intereses. Arī par sarkanajām līnijām Putins noteica skaidri un gaiši:
"Tomēr ceru, ka nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši."
Jā, Krievija pati noteiks savas nacionālās intereses, krievu pasaules intereses – gan valstī, gan starptautiskajā arēnā. Tas var patikt, tas var nepatikt, tomēr ar to vajadzēs rēķināties. Visiem un vienmēr.