Viedoklis

Gļēvai lielvalstij steigšus vajadzīgi netīro darbu darītāji

Kamēr rietumvalstu grupa bez apstāšanās laiž sašutuma putas pār lūpu, Diendivaustrumāzijas valstis kopā ar Pekinu nopietni apspriežas, kā atbalstīt Mjanmu.
Sputnik
Kāda ir Krievijas līdzība ar Ķīnu, Baltkrievijas – ar Mjanmu? Tāda, ka pie sāniem katram lielam un spēcīgam globālam konkurentam (Krievijai vai Ķīnai) Rietumi vēlas redzēt relatīvi mazu valsti, kas konkurentam sagādās visādas nepatikšanas – materiālas vai vismaz propagandiskas, stāsta analītiķis Dmitrijs Kosirevs portālā RIA Novosti. Mazajai valstij nepatikšanas draud ar pašas iziršanu un katastrofu, bet tas jau ir tīrais sīkums.
Jāpiezīmē, ka pat tādā gadījumā gļēvā lielvalsts pūlas pievērsties propagandai un cita veida idejiskai musināšanai, bet pašu darbu paveikt svešām rokām. Proti, ar izpildītāju, tāpat relatīvi nelielu un netālu no upura lomai izraudzītās valsts esošu sabiedroto palīdzību. Baltkrievijas gadījumā runa ir par mazajiem eiropiešiem, Mjanmas – par mazajiem aziātiem. Te nu atkal noskaidrojas, ka Āzija nav Eiropa. Āzijā ir daudz mazāk to, kam gribas nepatikšanas, apkalpojot superlielvalsts avantūras.
Foto
Kas notiek Mjanmā, kur varu pārņēmuši karavīri
Nākušas klajā divas svaigas epizodes no starptautiskās diplomātijas ap Mjanmu (bijušo Birmu), Ķīnai stratēģiski svarīgu partneri, caur kura teritoriju ved Ķīnas ceļi uz Indijas okeānu. Kamēr rietumvalstu grupa bez apstāšanās laiž sašutuma putas pār lūpu ("satrakojies militārais režīms slepkavo mierīgos demonstrantu, to skaits jau pārsniedzis 500"), Ķīnas un Mjanmas kaimiņi – Diendivaustrumāzijas valstis – kopā ar Pekinu nopietni apspriežas, kā palīdzēt Mjanmai.
Izskatījās tā: četri ārlietu ministri (Singapūra, Malaizija, Indonēzija, Filipīnas) viens pēc otra tikās ar kolēģi no Ķīnas Vanu I. Komandu neformāli vadīja singapūrietis, jo viņa valsts – lai cik prorietumnieciska izskatītos – jau sen skaidro, it īpaši Amerikai, ka nevajag kurināt reģionā mākslīgus ASV un Ķīnas konfliktus. Nevajag piespiest šīs valstis izvēlēties, kurā pusē nostāties, jo tās draudzējas ar abām superlielvalstīm ekonomisku un daudzu citu apsvērumu dēļ.
Tika apspriesta arī Indonēzijas iniciatīva – sūtīt uz Mjanmu delegāciju, lai noregulētu krīzi. Neviens neapstrīd: krīze ir, karavīri, acīmredzot, pārcentušies ar skarbu reakciju uz sabotāžas akcijām ielās, taču tas nozīmē, ka viņi jānosēdina pie galda ar opozīciju un jānoregulē situācija. Skaidrs, ka bez Ķīnas neiztikt – tā ir Mjanmas galvenais partneris. Ideja tiek izskatīta, un pagaidām skaidrs ir tikai viens – problēmas Āzijā spēj atrisināt paši aziāti, bez iejaukšanās.
Turklāt notikums nav unikāls – tā ir norma. Āzijas valstis jau agrāk gadiem ilgi prasīja neiesaistīt tās visādos starptautisko konfliktos. Atcerieties, kā tās pirms sešiem gadiem reaģēja uz ASV ideju vērst pret Krieviju vispārējas sankcijas.
Viedoklis
Kāpēc Krievija nenosoda militāro apvērsumu Mjanmā
Iemesls ir vienkāršs: konfrontācijā labumu gūst kāds cits, problēmas rodas reģiona valstīm. Piemēram, Mjanmas kaimiņiem. Runa pat nav par bēgļu pūļiem. Tagad Āzijā populārs ir citāds atgādinājums par to, kas notiks, ja iekšējam konfliktam Mjanmā būs ļauts degt tālāk.
Piemēram, valsts austrumos dzīvo ciltis, kas veidoja "Zelta trijstūra" elementu – audzēja magones un ražoja opiju, pēc tam – heroīnu. Tagad iemācījušies ražot sintētiskās narkotikas, ko pārsvarā saņem kaimiņi. Nesen Taizemes varasiestādes konfiscēja 80 miljonus metamfetamīna tablešu uz robežas. Un tas ir tikai viens gadījums. Skaidrs, ka visai Āzijai vajadzīga spēcīga valdība Mjanmā. Starp citu, pagaidām nav zināms, kāda pašreizējos "tautas protestos pret karavīriem" ir narkosindikātu loma, tomēr fakti noteikti parādīsies. Sindikātiem haoss ir ļoti parocīgs.
Pats par sevi saprotams, Pekina vērīgi seko notikumiem Mjanmā un dažkārt sniedz ziņas pasaulei. Noskaidrojies, ka Mjanmā demonstrācijas pret karavīriem aktīvi atbalsta Taivānas bizness, uzpeld dīvaini stāsti par viltotām Ķīnas asignācijām, nez kāpēc iesaiņotām kaut kādā Taivānas bankā.
Pats galvenais: no skaistās salas skan aicinājumu Mjanmas revolucionāriem pievienoties "piena tējas aliansei" – virtuālai (gandrīz vienīgi internetā eksistējošai) Ķīnai naidīgai organizācijai, kas musina nepilngadīgos vidējās klases pārstāvjus Āzijā nemīlēt Ķīnu un savu valstu valdības aicina demonstrēt atbilstošu attieksmi pašās negaidītākajās vietās.
Tas tik ir jaunums. Vai kādam kaut kas vispār ir zināms par Taivānas aktivitāti starptautiskajā politikā? Tomēr Donalda Trampa administrācijas laikā šī sala ar savu apšaubāmo tiesiskos statusu pasaules kartē sāka aktīvi noskaņot pret Ķīnu. Kā redzam, darbi seko vārdiem.
Viedoklis
Eiropai neļauj atbrīvoties no Krievijas savaldīšanas saistībām
Skaidrs, ka viņi tikai stiprina Dienvidaustrumāzijas valstu "neitralitātes refleksu". Bet ja Taivāna sākusi kaitēt Ķīnai, stāvoklis reģionā vēl sakaitēsies. Turklāt pandēmijas noslēgumam sekos ekonomisko zaudējumu aplēses un ar tiem saistīti iespējami politiski satricinājumi reģionā, tāpēc visi ir piesardzīgi.
Tomēr atgriezīsimies pie jautājuma par to, kāpēc Āzija nav Eiropa. Tāpēc, ka Baltkrievijas gadījumā līdzīgus dumpjus musina pārsvarā kaimiņvalstis – Polija, Lietuva utt., bet Āzijā situācijā ar Mjanmu kaimiņu reflekss ir pretējs: noslāpēt revolūcijas liesmas.
Iespējams, runa ir par eiropiešu oficiālo statusu: visi ir ierindā – NATO un ES locekļi, bet Āzijā tā nav. Varbūt runa ir par vēsturisko atmiņu – ko ASV sarīkoja Āzijā 60.-70. gados (karš Indoķīnā, kurā pārsvarā cieta vietējie iedzīvotāji). Turklāt Āzijas civilizācijas ir pāris tūkstošus vecākas nekā Eiropā, tātad cilvēki Āzijā vienkārši ir gudrāki.