ASV izdevums New York Times ziņo, ka Pentagons tādu lēmumu pieņēmis pēc karadarbības eskalācijas Ukrainas dienvidaustrumos un "Maskavas militārās aktivitātes pieauguma reģionā". Situāciju mēģināja noskaidrot Nikolajs Protopopovs portālā RIA Novosti.
Kijeva un leļļu meistari
Ukrainas dienvidaustrumos gruzdošais militāri politiskais ugunskurs teju uzliesmos ar jaunu spēku. Malku tajā atkal met Kijeva, spītīgi ignorējot Minskas protokolus. Doņeckas un Luganskas parstāvji jau vairākas nedēļas regulari informē par desmitiem pamiera pārkāpumu – UBS aizvien biežāk organizē artilērijas un mīnmetēju apšaudes pa apdzīvotām vietām. Ir upuri civiliedzīvotāju vidū.
Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas vadītājs Deniss Pušiļins uzskata, ka diezin vai izdosies izvairīties no kara.
"Spriežot pēc Kijevas darbībām, izredzes ir ļoti mazas, - viņš konstatēja telekanāla "Rossija 24" ēterā. – DTR, tāpat kā LTR vēl aizvien visiem spēkiem cenšās panākt, lai konflikts tiktu atrisināts ar politiskām metodēm. Diemžēl Kijeva ir noskaņota citādi... Meli, manipulācijas – tas ir viss, ko redzam no Ukrainas puses. Tādos apstākļos politiska noregulējuma izredzes ir niecīgi mazas, iespējams, to pat nav."
Provokāciju vējš no Kijevas pūš ne tikai uz dienvidaustrumu, bet arī rietumu pusi. Nesen Pentagona oficiālais pārstāvis Džons Kirbijs atzīmēja, ka Vašingtonai esot zināms par "Krievijas militāro gatavošanos Ukrainas robežu tuvumā".
Kremlis uzsver: Krievijas armija nav piedalījusies un nepiedalās karadarbībā Ukrainā. Valsts prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs atgādināja, ka konflikts Donbasā ir Ukrainas iekšējā krīze. Un neviens pasaulē nevēlas, lai uzliesmotu pilsoņu karšu UBS provokatīvo darbību rezultātā.
Analītiskā kluba "Valdai" militārais eksperts Artjoms Kurejevs ir pārliecināts, ka Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis nespēj pieņemt patstāvīgus lēmumus un danco pēc ASV stabules.
"Ja pavēlēs uzbrukt Krimai vai Donbasā, Kijeva to darīs, nedomājot par kaitējumu Ukrainai, - Kurejevs teica sarunā ar RIA Novosti. – Turklāt gan Zeļenskim, gan Baidenam tagad vajadzīgi lieli militārie panākumi. Donbass tam ir lieliska vieta. Jautājums ir tikai par neatzīto republiku bruņoto spēku spējām atsist uzbrukumu un Maskavas gatavību tos atbalstīt. Tomēr Vašingtona jebkurā gadijumā ir izdevīgā stāvoklī. Atsists UBS uzbrukums ļaus atkal dēmonizēt Kreviju un panākt jaunas sankcijas, tostarp arī ar "Ziemeļu straumi 2" saistītas."
"Tiks paši galā"
Ukraina un ASV turpina audzēt kaislības – Krievijas spēku absolūti likumīgu pārvietošanos valsts teritorijā viņi pārvērš par gatavošanos karadarbībai un iebrukumam kaimiņvalstī. Tā viņi pūlas aizbildināt gan Kijevas pastiprināto militāro atbalstu, ko sniedz Vašingtona, gan pat amerikāņu spēku iespējamo pārvietošanu uz Ukrainu.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins sarunā ar Ukrainas AM vadītāju Andreju Taranu nosodīja "Krievijas provokāciju eskalāciju". Pentagons apstiprināja, ka ir gatavs palīdzēt Kijevas valdībai nodrošināt "efektīvāku aizsardzību pret Krievijas agresiju". Vašingtona atgādināja, ka laikā kopš 2015. gada Ukrainai piešķirti vairāk nekā divi miljardi dolāru dažāda bruņojuma iepirkšanai un militāro speciālistu apmācībām. Amerikāņi sola atbalstīt Kijevu arī nākotnē, bet "Krievijas agresijas eskalācijas gadījumā Savienotās Valstis nepametīs Ukrainu vienu".
"ASV patiešām paziņoja, ka atbalstīšot Kijevu konfliktā ar Krieviju, - komentēja Artjoms Kurejevs. – Tiesa, solījums ir mazliet miglains. Jā, Ukrainai palīdzēs stiprināt armiju, nodos militāro tehniku. Taču, ja Donbasā no jauna iedegsies konflikts, vai tur parādīsies amerikāņu militārie speciālisti, armijas daļas? Tāds scenārijs jau teju nozīmē trešo pasaules karu." Eksperts netic, ka Pentagons par to izšķirsies. Vašingtona uzskata, ka UBS pēdējo septiņu gadu laikā ir kļuvuši pietiekami spēcīgi.
"Cita lieta tā, ka vainu par konflikta eskalāciju viennozīmīgi uzvels Krievijai un tas radīs jaunu stingru sankciju vilni, - viņš sprieda. – Vašingtona un Brisele nemēģinās noskaidrot, no kuras puses nācis pirmais šāviens, tur jau visu ir izlēmuši. Jautājums tikai par to, ko spēs panākt Ukrainas armija un kā reaģēs Maskava. Bet NATO spēku gatavības līmeņa celšana Eiropā ir signāls Kijevai un savdabīgs spiediens pret Maskavu."
Internetā patlaban bieži publicē ierakstus par Krievijas militārās tehnikas pārvietošanos, kas cita starpā tapuši Krimā un Rostovas algabalā. Taču visa šī "pārvietošanās" ir saistīta vienīgi ar bruņoto spēku ikdienas darbu un plānveida manevriem.
Piemēram, 2. aprīlī Melnās jūras flote sāka Krimā un Krasnodaras novadā dislocēto spēku pārbaudi. Taktisko mācību ietvaros kuģu grupas, sauszemes spēki, aviācija un PGA izspēlē uzbrukuma un aizsardzības uzdevumus.
Pats par sevi saprotams, tāda mēroga manevri prasa bruņoto spēku pastāvīgu pārvietošanos, arī pa koplietošanas ceļiem. Ar mobilajiem tālruņiem ierakstītos video – armijas kolonnas – ASV un Ukraina sauc par Krievijas militārās aktivitātes pieauguma "kārtējiem pierādījumiem".
Pašu acī – baļķis
Pie tam gan Vašingtona, gan Kijeva noklusē pašu soļus. Piemēram, netiek komentēta informācija par gaisa tilta no Eiropas uz Ukrainu aktivizāciju. Pirms dažām dienām kara transporta lidmašīnas no armijas bāzēm nogādāja Ukrainā kaut kādas kravas.
Pat tad, ja tā patiešām ir gatavošanās kārtējām kopīgām mācībām, domājamais pretinieks tajās ir norādīts: Krievija. NATO gatavojas lielākajiem manevriem 25 gadu laikā – "Defender Europe 2021". Tajos iesaistīti vairāk nekā 20 tūkstoši amerikāņu karavīru un 17 tūkstoši – no citām valstīm. Plānots izspēlēt uzbrukuma un aizsardzības operācijas Austrumeiropā, Baltijā, Balkānos, Baltijas un Melnās jūras akvatorijās.
Mācībās iesaistīs arī Ukrainu – valsti, kas nesen saņēmusi "NATO partnera ar paplašinātām iespējām" statusu. Kijevā apstiprināja arī faktu, ka mācības "Eiropas aizstāvis" ir vērstas pret Krieviju. Ukrainas pārstāvis Trīspusējā kontaktu grupā Donbasa lietās Aleksejs Arestovičs paziņoja, ka alianses mācības nepieciešamas, lai "izspēlētu karu ar Krieviju".
Militāro zinātņu doktors Konstantins Sivkovs ir pārliecināts, ka NATO manevri Eiropā ir vienīgi iegansts papildspēku pārvietošanai, un to apstiprina cīņas gatavības līmenis "potenciāli neizbēgama krīze".
"ASV un NATO veido grupējumu cīņai ar Krieviju pilna mēroga bruņotā konflikta gadījumā Ukrainas dienvidaustrumos, - viņš uzskata. – Maskēdamies ar mācībām, viņi audzē spēkus, pārsviež uz Eiropu spēkus no ASV. Donbasā patlaban ir aptuveni 600 tūkstoši mūsu pilsoņu un, saskaņā ar Konstitūciju, mūsu pienākums būs viņus aizsargāt. Šādā situācijā pilnīgi iespējama arī NATO iejaukšanās konfliktā."
Tomēr RIA Novosti aptaujātie eksperti bija vienisprātis: plaša kara risks Ukrainas dēļ, kurā būtu ierauta Krievija un Ziemeļatlantijas alianses valstis, nav liels. Pat karstākās galvas NATO aptver: tāda avantūra beigsies slikti visiem.