RĪGA, 28. marts — Sputnik. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. janvāri, Eiropas Savienības valstīs dzīvojuši 23 miljoni cilvēku, kam nav ES pilsonības – 5,1% bloka iedzīvotāju, vēsta Eurostat.
Turklāt 3% ES iedzīvotāju (13,5 miljoni cilvēku) nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi dzīvo.
Lielākā daļa iedzīvotāju ar citas valsts pasēm reģistrēti Luksemburgā (47% iedzīvotāju). Pie tam Luksemburga ir Eiropas "svērteņa migrācijas" galvaspilsēta – 46% tās darba spēka ierodas tur no Francijas, Vācijas un Beļģijas.
Vairāk nekā 10% ārvalstu pilsoņu dzīvo arī Maltā, Kiprā, Austrijā, Īrijā, Vācijā, Beļģijā un Spānijā. Liels ir viņu skaits Latvijā (13%) un Igaunijā (16%). Toties Polijā un Rumānijā cilvēki ar ārvalstu pasēm sastāda nepilnu 1% iedzīvotāju.
Visbiežāk ES valstīs dzīvojošajiem citu valstu pilsoņiem nav ES pilsonības, izņemot Beļģiju, Īriju, Luksemburgu, Austriju un Slovākiju.
Iedzīvotāju skaits bez ES pilsonības Latvijā un Igaunijā ir viens no lielākajiem ES – 13% un 14% atbilstoši. Augstāks šis rādītājs ir tikai Lihtenšteinā (16%), kuras pilsonību iespējams saņemt tikai pēc 30 valstī nodzīvotiem gadiem.
Eurostat neprecizēja, ka lielākā daļa Latvijā un Igaunijā dzīvojošo cilvēku bez ES pilsonības ir nepilsoņi. Tomēr tā ir. Latvijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati liecina, ka 2019. gada 1. jūlijā Latvijā dzīvoja 220 491 cilvēki ar nepilsoņa statusu. Pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas datiem, 2019. gada 1. janvārī valstī dzīvoja 72 400 nepilsoņu.
Latvija un Igaunija ir vienīgās ES valstis, kuru pilsonību pārsvarā saņem šo valstu nepilsoņi (72,1% un 64,9% atbilstoši). Pie tam tās ieņem pēdējās vietas ES naturalizācijas tempu ziņā.
Krievijas ĀM uzskata, ka stāvoklis ar krievvalodīgo iedzīvotāju tiesībām Latvijā un Igaunijā liecina par diskrimināciju.