Citādā koordināšu sistēmā pat vislabākās raķetes var izrādīties "nepareizas", nepacelties gaisā, netrāpīt mērķi vai uzsprāgt "par 10 procentiem", konstatēja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja veco teicienu par "lietām", kas traucē "sliktam dejotājam".
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašiņans intervijā izdevumam 1in.am novērtēja nesenās karadarbības rezultātus Kalnu Karabahā. Viņš apšaubīja Krievijas ieroču drošību un cīņasspēju. Pēc viņa vārdiem, operatīvi taktiskā kompleksa "Iskander" raķetes neesot sprāgušas nemaz vai sprāgušas "par 10 procentiem" (viņš gan neprecizēja, ko ar to domājis). Pie tam politiķis pauda nodomu īstenot būtiskas armijas reformas – gan no struktūras, gan bruņojuma viedokļa.
Armēnijas Aizsardzības ministrija atteicās komentēt premjera divdomīgos izteikumus par "Iskander". Iespējams, viņš nebija pietiekami labi informēts, vai maldināts. Krevijas raķešu kompleksu taktiski tehniskās īpašības un reputācija ir tik augsti, ka amatieru uzslavas tam nav vajadzīgas. Ne velti Krievija kontrolē trešo daļu pasaules ieroču tirgus. Krievijas bruņojuma eksporta apjoms 2020. gadā sasniedza 13 miljardus dolāru. Šie cipari un fakti liecina par aizsardzības produkcijas kvalitāti, ko lielākā daļa valstu iepērk par savu naudu un maksā pilnu cenu.
Prasmīgās rokās OTRK "Iskander" sekmīgi likvidē mērķus Kaukāza kalnos un jūrā (mācībās), kaujas apstākļos – Sīrijas teritorijā un Āfrikas ziemeļos. Desmitiem valstu gribētu iegādāties tādu bruņojumu, bet tikai nedaudziem ir iespēja saņemt eksporta modifikāciju "Iskander E". Armēnijai paveicās, jo pasaulē nav kvaziballistisko manevrējošo raķešu ar tādu darbības rādiusu un precizitātes rādītāju, kas turklāt nav notveramas pretinieka PGA.
Kvaziballistiskie māži
Mūsdienīgās tehnoloģijas iespējas Krievija nedāvā pa labi un pa kreisi. Šajā fonā Pašiņana intervija nāca kā zibens no skaidrām debesīm. Komplekss "Iskander M" uzņemts bruņojumā Krievijas armijā 2006. gadā. Tas atzīts par labāko pasaulē savā klasē, un novērtējums "80. gadu bruņojums" izskatās aizvainojoši.
Armēnijas premjerministra atklātie pārmetumi Krievijas OTRK ļauj izdarīt vairākus pieņēmumus un slēdzienus. Nekompetence vai dezinformācija, iespējams, nav pats sliktākais scenārijs (izskatās pārlieku vienkārši). Iespējams, Krievijas bruņojuma publiskā diskreditācija ir "stratēģiskās izvēles jautājums", kaut kādas Armēnijas armijas strukturālo un kvalitatīvo reformu programmas elements. Tādā gadījumā rodas jautājums. Kādus ieročus plāno iegādāties Erevāna pārskatāmā perspektīvā, saskaņā ar kādiem standartiem nostiprināt aizsardzības spējas? Par galvenais – ar kādu galamērķi sākas militāro būvdarbu jaunais posms?
Loģiski būtu pieļaut, ka pēc cīņām Karabahā izdarīti secinājumi, nosprausti plāni. Tomēr veca patiesība pauž: "Uzvarai vienmēr ir daudz tēvu, tikai sakāve vienmēr ir bārene." No Pašiņana intervijas izriet, ka Aizsardzības ministrijā un Ģenerālštābā turpinās vērienīgs analītiskais darbs, lai "pierādītu, uzzinātu, saskatītu visu patiesību par karu", turklāt ierosināts vairāk nekā tūkstotis krimināllietu. Grūti izprast, kā šeit ir vairāk – patiesības meklējumu vai stratēģijas korekcijas vai "vainīgo iecelšanas" turpmākām represijām un galveno sakāves "tēvu" bēgšanai no atbildības.
Nacionālajai drošībai veltītajā intervijā pēc reveransa "KDLO saistības formulētas Armēnijas starptautiski atzītajās robežās" attiecības ar organizāciju tālāk nav minētas vairs ne ar zilbi. Bet KDLO ir vienīgais Armēnijas drošais balsts pēckara turbulences un nestabilā miera apstākļos. Bieži minētie vārdi "Revolūcija" un "Konstitūcija" paši par sevi neko nenoregulēs un valsts drošību negarantēs. Armija ir jebkuras valsts stabilitātes pamats, bet runas par "būtiskām reformām"bez konkrēta darbības plāna izskatās destruktīvi. Tāpat kā paviršie spriedelējumi par Krievijas bruņojuma zemo potenciālu, mājieni par neiznīcināmo armiju nacionālajā armijā un piegādēm militāri tehniskās sadarbības sektorā.
Nenotverami un neatvairāmi
Raķešu komplekss "Iskander M" paredzēts vitāli svarīgu pretinieka objektu (armijas bāzes, komandpunkti un sakaru mezgli, raķešu kompleksi, lidmašīnas un helikopteri aerodromos) likvidācijai līdz 500 km attālumā ar īpašu precizitāti (Armēnijas rīcībā ir eksporta OTRK "Iskander E" ar darbības rādiusu līdz 300 km). Kompleksa galvenās priekšrocības: stratēģiskā mobilitāte, slēptas dežūras un raķešu palaišanas iespejas, uzdevuma automātiskais aprēķins un ievadīšana, liela kaujas uzdevuma izpildes iespēja apšaudes un radioelektroniskās pretdarbības apstākļos.
Efektivitāte palielināta, pateicoties divu tipu raķetēm – ballistiskajām un spārnotajām. Pēc pārgājiena pirmo raķeti iespējams palaist dažu minūšu laikā, intervāls starp startiem – viena minūte. Raķetes lidojuma ātrums pārsniedz 7200 km/h (tātad lidojums aizņem 3-4 minūtes). Lidojuma sākuma un noslēguma posmos raķete 9М723K1 ar aptuveni 4 tonnu masu sasniedz ātrumu virs 2 km/sek., pārvietojas pa kvaziballistisku (neaprēķināmu) līkni un manevrē ar pārslodzi līdz 30g (tāpēc raķetes pārtveršana ar visiem esošajiem PRA un PGA līdzekļiem nav iespējama).
Katra "Iskander" starta iekārta ir mobila un autonoma. Var strādāt jebkurā vietā un laikā, pat neatkarīgi no izlūkošanas satelītiem vai aviācijas. Tēmēšanai tiek izmantota programma, inerciālā navigācijas sistēma, satelītu GLONASS signāli. Raķeti lidojumā iespējams pārvirzīt, tāpēc tā var uzbrukt arī kustīgiem mērķiem, ieskaitot pretinieka JKS kuģus. Fināla posmā aktivizēja "gudrā" optiskā paštēmēšanas ierīce, kas garantē unikālu precizitāti. Lādiņi 9M728 vai R-500 novirzās no mērķa ne vairāk kā par metru. "Iskander" precīzajām raķetēm ir neliela atstarojošā virsma, sarežģīta lidojuma trajektorija (to vadīšanai paredzētas gāzes dinamiskās un aerodinamiskās stūres). Kompleksam ir divu tipu raķetes: aeroballistiskās 9M723 – lido pa kvaziballistisku trajektoriju līdz 50 km augstumā, spārnotās 9M728 vai R-500 tuvojas mērķim nelielā augstumā.
OTRK "Iskander M" pārsniedz labākos ārvalstu operatīvi taktiskos kompleksus (LORA, Lance, ATACMS, Pluton) no precizitātes, raķešu sagatavošanas operativitātes un citu īpašību viedokļa. Tuvākais analogs – Izraēlas operatīvi taktiskais komplekss LORA ar mazāku darbības rādiusu un precizitātes rādītāju (pie tam tā raķetes pārvietojas pa prognozējamu ballistisko trajektoriju). Amerikāņi atpaliek – 2020. gadā viņi atteicās no "antikvārā" kompleksa ATACMS modernizācijas un tikai sāka izstrādāt raķeti reaktīvajām zalves uguns sistēmām M270 MLRS un HIMARS ar darbības rādiusu līdz 300 km. Autoritatīvi speciālisti Krievijā uzskata, ka "Iskander" analogi ārvalstīs parādīsies ne agrāk, kā 2025. gadā.