Noskaidrojies, ka jaunākā modifikācija nav pielāgota militārajām operācijām Austrumeiropā. Kas par bēdu gadījusies mašīnai? Par to portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Pārlieku smagi
ASV Sauszemes spēku bruņojumā M1 Abrams ir jau vairāk nekā 40 gadus. Kopš 1980. gada no konveijera noripojuši vairāk nekā desmit tūkstoši tanku, ierindā ir apmēram seši tūkstoši. "Abramsi" ir karojuši Irākā, Afganistānā un Jemenā, un tīri labi parādīja savas iespējas: bruņas bija pietiekami labas, lai izturētu pretinieka prettanku līdzekļu tiešo apšaudi, ieroči – pietiekami spēcīgi, lai likvidētu jebkādus objektus.
"Abramsi" jau vairākkārt modernizēti. Pakāpeniski pastiprinātas bruņas, konstrukcijā iekļauti jauni risinājumi, pilnveidota aparatūra. Tomēr vienlaikus tanks kļuva aizvien smagāks. Jaunākā modifikācija M1A2 SEP V3, kas nonāk armijā kopš pērnā gada vasaras, sver jau gandrīz 68 tonnas – gandrīz kā Otrā pasaules kara laiku vācu smagais tanks "Tīģeris II". Pentagona eksperti uzskata, ka tas nopietni apgrūtina ekspluatāciju.
"Tanku Abrams M1A2 SEP V3 modernizācijas programma rada šaubas, - teikts ASV Ekspluatācijas izmēģinājumu un vērtējuma pārvaldes (Operational test and evaluation) nesenajā pārskatā. – Mašīnas masas būtiskais pieaugums ierobežo tās mobilitāti. M1A2 SEP V3 neiztur taktiskie tilti, tos nevar pārvadāt ne remonta un evakuācijas mašīnas, ne arī armijas smagā transportēšanas tehnika."
Jautājums par gabarītiem
Amerikāņu analītiķu ieskatā šie faktori ierobežo "Abramsu" iespējas Eiropā, it īpaši austrumu flangā. Eksperti norāda, ka vietējie tilti un ceļi nav paredzēti tik smagai tehnikai. Militāra konflikta gadījumā ar Krieviju tanku brigāžu grupām būšot ātri jāpārvar milzīgs attālums. Bruņutehnikas loģistika var kļūt par galveno šķērsli Pentagona stratēģiem.
Patlaban tankus "Abrams" svara ziņā pārspēj tikai vācu Leopard 2A7 (68,5 tonnas). Tātad divas militāri spēcīgākās NATO valstis diezin vai spēs organizēt aktīvus uzbrukumus karā ar Krieviju. Plāni stiprināt NATO dalībvalstu Austrumeiropas valstu transporta infrastruktūru izskanēja jau 2017. gadā. Ziemeļatlantijas alianses ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka esot jāpārskata ceļiem un tiltiem izvirzītās prasības.
Iepriekš rietumvalstu mediji jau ziņoja par problēmām papildspēku izvēršanas ietvaros. Piemēram, pārvietojot uz Poliju amerikāņu smago bruņutehniku, dažas militārās mašīnas ar saviem gabarītiem vienkārši nespēja iebraukt dzelzceļa stacijās: piebraucot pie perona Polijas pilsētā, teju vai tika sabojāti vairāki tanki, kas aizķērās aiz dzelzsbetona konstrukcijas balstiem.
Vienlaikus iespējamas grūtības, pārvietojot "Abramsus" no ASV. Amerikāņu kara transporta lidmašīna C-5 (tai ir lielākā kravnesība) var uzņemt tikai vienu modernizēto tanku. Jāpiebilst, ka prasības pret Krievijas tehnikas masu ir daudz augstākas: jaunais T-90M sver tikai 48 tonnas, bet perspektīvais T-14 "Armata" – apmēram 55 tonnas.
Trešā modifikācija
M1A2 SEP V3 svars pieaudzis pēc uzlabojumu un papildinājumu virknes. Papildu spēkiekārta tagad izvietota aizmugurē un segta ar bruņām, lai mašīna būtu labāk pasargāta no nelielas distances lielkalibra ložmetēju uguns, kā arī mazkalibra automātiskajiem lielgabaliem.
Modifikācija SEP parādījās pēc kara Irākā – karadarbība parādīja, ka pilsētu apbūves apstākļos bruņu tehnika ir ārkārtīgi viegli ievainojama apšaudēs no ēku augšstāva. Ļoti bīstami izrādījās arī paštaisītie spridzekļi ceļu malās.
Tāpēc M1A2 SEP V3 ir daudz biezākas priekšējās bruņas, konstrukcija ir noturīgāka pret mīnas sprādzienu. Izraēlas aktīvās aizsardzības komplekss Trophy spēj notriekt jebkādus zemskaņas lādiņus, kas tuvojas mašīnai. Tomēr svars ir pieaudzis.
Agrāko versiju munīcijas komplektā nebija fugasa lādiņu. Valdīja uzskats, ka tos aizvietos kartečas un daudzfunkcionālie lādiņi, tomēr tas neapstiprinājās. Rezultātā V3 saņēma jaunus lādiņus M1147, kas aprīkoti ar programmējamu detonatoru.
Vēsturiskā pieredze
Decembrī ASV Aizsardzības ministrija ziņoja, ka noslēgts līgums ar koncernu General Dynamics Land Systems" 4,62 miljardu dolāru vērtībā par tanku Abrams modernizāciju līdz M1A2 SEP V3 līmenim. Darbu plānots paveikt līdz 2028. gadam. Acīmredzot, ģenerāļus nemulsina analītiķu brīdinājumi. Iespējams, viņi plāno risināt liekā svara problēmu, izstrādājot speciālus transporta līdzekļus.
Kā zināms, ceļi Krievijā ne vienu vien reizi sagādājuši galvassāpes ārzemju iebrucējiem. 1941. gada rudenī dubļi, šķīdonis un padomju ceļu infrastruktūras īpatnības nopietni nobremzēja vērmahta tanku kustību uz Maskavu. Vēlāk Hitlera karavadoņi visas savas sakāves aizbildināja ar sliktajiem ceļiem.
"No rīta braucam visai ātri, pēc tam atkal sākas mokas ar ceļiem, - grāmatā "Uzvaru ēnā" atcerējās vācu lauka ķirurgs Hanss Killians. – Ceļi ir pilnīgi izšķīduši, piedevām artilērija pamatīgi apšaudīja uzbrukuma maršrutu. Lādiņu izrautās bedres, kuru dziļums nevienam nav zināms, līdz malām pilda netīra putra. Jābrauc palēnām un visu laiku jāuzmanās, lai neiegāztos tādā bedrē."
Pentagona priekšniekiem vajadzētu paturēt prātā agrāko iekarotāju neveiksmīgo pieredzi. Padomju Savienības vairs nav, tomēr Krievija vēl aizvien ir pati lielākā valsts pasaulē ar neprognozējamu klimatu.