Lietuviešu instruktoru organizētās Ukrainas Bruņoto spēku (UBS) apmācības rezultāti nav īsti saskatāmi, toties 23. janvārī uz Ukrainu komandējumā devusies jau piektā speciālistu grupa, ko veido nacionālās aizsardzības brīvprātīgo spēki, Mācību doktrīnas štābs, GKS aviobāze un inženieru bataljons. Misiju vada majors Ritis Raudonis, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Lietuvas Aizsardzības ministrija it kā tuvina ukraiņu armiju NATO standartiem, palīdz reformēt militāro izglītību. Turklāt Lietuva finansē Ukrainas virsnieku mācības Baltijas aizsardzības koledžā.
2021. gada janvārī UBS pārgāja pie NATO militāro pakāpju sistēmas. Alianse piešķīra Ukrainai partnera statusu ar paplašinātām iespējām 2020. gada jūnijā. Tas palielināja UBS piekļuvi alianses programmām un militārajiem manevriem. Ukrainas Aizsardzības ministrija nosprauda mērķi: panākt Ukrainas armijas atbilstību NATO prasībām, kareivji sāka apgūt angļu valodu. Tomēr vēl nemaz nav zināms, kurš no viņiem var vairāk iemācīt otram militārajā nozarē.
Global Firepower militārā spēka vispasaules reitingā 2021. gadā Ukraina ar saviem "novecojušajiem" standartiem ieņem 25. vietu, Lietuva – tikai 85. Tāda starpība neliecina par labu "skolotājiem". Gada laikā Kijeva militārām vajadzībām iztērēs 9,6 miljardus dolāru, Lietuva – 880 miljonus. UBS ierindā ir 255 tūkstoši "durkļu", Lietuvas armijā – tikai 18 500 kareivji.
Ukrainai ir kara lidmašīnas un tanki, ar ko Lietuva palepoties nevar. Pie tam, ja svarīgāki ir nevis konkrēti kvantitatīvie rādītāji, bet kaut kādi abstrakti NATO standarti, to vērtību aizvadīto divu gadu desmitu laikā nekādi nav izdevies pierādīt alianses operācijās Afganistānā, Irākā, Sīrijā, Lībijā un citos "karstajos punktos". Starp citu, uz Irāku komandējumā devušies trīs speciālisti no Lietuvas, un valsts plānotā dalība alianses starptautiskajās operācijās 2021. gadā Afganistānā, Irākā, Bahreinā, CĀR, Mali, Kosovā ir ļoti pieticīga – 170 kareivji. NATO uzdevumus kopumā pilda apmēram 20 tūkstoši militāro speciālistu no dažādām valstīm, ieskaitot Lietuvu un Ukrainu.
Satraucoša tendence
"Ukrainas militāriskā portāla" dati liecina, ka aizvien biežāk nogāžas bezpilota lidaparāti, iziet no ierindas auto, ko UBS saņēmuši no Savienotajām Valstīm. Neapmācīto ukraiņu karavīru dēļ visvairāk cieš droni Raven, ko atrod pašpasludināto DTR un LTR teritorijā. Piecu gadu laikā Ukraina "piebeigusi" 50% kara automašīnu Humvee, ko saņēma no ASV – lietotas, tomēr cīņasspējīgas. Pie lūzumiem, nekvalitatīva remonta un mašīnu zuduma noved tā pati UBS zemā kvalifikācija.
Ukraiņu vienību apmācības saskaņā ar alianses standartiem pārsvarā paredz nevis tekošu angļu valodu, bet gan bruņojuma un ekipējuma nomaiņu. Citādi pat noderīgākās jaunās zināšanas un iemaņas nav iespējams likt lietā, īstenot kaujas apstākļos. Atsevišķs bruņojums, kas nonāk Ukrainā no ASV un citām NATO valstīm – granātmetēji Javelin, lielkalibra snaipera šautenes Barrett (12,7 mm), jau pieminētie Humvee un Raven neko lielu nespēj palīdzēt, un lietuviešu instruktoru pūles ir veltas. Iespējams, apmācību mērķis ir panākt UBS lojalitāti Rietumu kuratoriem, kas ir daudz svarīgāka nekā cīņasspēja. Drīzāk jau alianse ieies Ukrainā, nekā Ukraina pielāgosies NATO standartiem. Šajā fonā Kijevas skaļie izteikumi par pilntiesīgu dalību 2030. gadā izskatās kā sena apdziedāšanās.
Pats vienkāršākais un lētākais ir nomainīt ideoloģiju, uzplečus un pakāpes. Bruņojuma nomaiņa un simtiem tūkstošu karavīru apmācība ir ļoti sarežģīts, dārgs un ilgs process. Piemēram, Polija, kas jau 20 gadus ir aliansē, vēl nav spējusi pilnībā atbrīvoties no padomju kara tehnikas. "Polijas flote iet pa burbuli" – tāds bija virsraksts poļu avīzē. "Tehnoloģiskās nepilnvērtības" problēma pilnā mērā attiecas arī uz Lietuvas Bruņotajiem spēkiem (kas gatavo skolotājus UBS). Viļņas militāri politiskās ambīcijas, vēlme kļūt par NATO galveno centru Baltijas reģionā un "skolotāju" UBS nepārprotami neatbilst tās potenciālam.
Skarbā realitāte
Lietuvas militārie izdevumi pārsniedz 2% IKP gadā, un valsts plāno tos palielināt līdz 2,5%. Viļņa cenšas neatpalikt no vecākajiem partneriem, ieiet alianses pirmajā desmitā aizsardzības izdevumu ziņā. Valsts bruņotie spēki ir Ziemeļatlantijas alianses struktūras daļa, tomēr armijai un flotei nav mūsdienīgas kara tehnikas. Lietuva ir "poligona republika", placdarms iespējamai agresijai pret Krievijas Federāciju un eksperimentu vieta vietējo iedzīvotāju zombēšanai ar neesošiem draudiem.
Ārvalstu spēku nepārtrauktā un faktiski beztermiņa uzturēšanās Lietuvā turpinās kopš 2017. gada. Lietuvā ir dislocēts lielākais alianses militāro objektu skaits reģionā. Neviens kaimiņš nav apdraudējis Baltijas valstis ne pirms NATO starptautisko bataljonu parādīšanās, ne pēc tam, tomēr to klātbūtne netieši apliecina, cik bezspēcīgi ir nacionālie bruņotie spēki, cik lielā mērā valsts atkarīga no sabiedrotajiem miera un kara jautājumos.
Nebeidzamo "rotāciju" gaitā Lietuvas pierobežas (ar Baltkrieviju) rajonos amerikāņu Abrams un franču Leclerc jūtas kā mājās. Pie tam pašu armija nav neviena tanka un uzticamākie bruņutransportieri (BTR-60, BRDM-2) un kara transporta helikopteri (Mi-8) ir mantoti no padomju laikiem.
Amerikāņu Black Hawk sola atlidot tikai 2024. gadā. ASV iepirktās vieglās taktiskās automašīnas JLTV nav paredzētas aizsardzībai vai uzbrukumam, tās nespēj principiāli ietekmēt armijas cīņasspēju.
Republikas Jūras kara spēki saformēti, iegādājoties norakstītus britu tralerus (4 vienības) un patruļas kuterus (4 vienības), kam nav raķešu bruņojuma. Ar savu klātbūtni XXI gadsimtā tie dara kaunu NATO.
No mūsdienīgiem izstrādājumiem Viļņa atļāvusies tikai Norvēģijas ražoto vidēja darbības rādiusa PGA sistēmu NASAMS par 110 miljoniem eiro. Tās prioritāte – ārvalstu kara bāzes. Jāpiebilst, ka NASAMS ir ierobežotu iespēju komplekss un spēj neitralizēt objektus līdz 60 km attālumā.
Lietuva iestājās Ziemeļatlantijas aliansē 2004. gadā, ilgi pirms Krimas atgriešanās Krievijā, un uzreiz sākās militarizācija un republikas suverenitātes utilizācija. 2006. gadā ar Dāniju noslēgtā vienošanās paredz, ka toreiz vienīgā lietuviešu brigāde "Dzelzs vilks" iekļaujas dāņu divīzijas sastāvā (izrādījās padota ārzemēm).
Pāris gadus vēlāk brigādi nodeva vācu divīzijai, bet dāņu divīziju pastiprināja ar lietuviešu jauno brigādi "Žemaitija". Acīmredzot, vāji bruņotā un no ārvalstu komandieru lēmumiem atkarīgā armija tikai nosacīti dēvējama par nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, un drošību lietuviešu tautai negarantē. Vašingtonas un Briseles lēmumu ķīlnieka statuss neko labu nesola.
Amerikāņu Iniciatīva Eiropas drošībai (European Reassurance Initiative) saņēmusi budžetu daudzu miljardu apmērā, tomēr Baltijas valstu stratēģisko drošību nosaka nevis NATO spēku skaits Lietuvas, Latvijas un Igaunijas teritorijā, bet gan labas kaimiņu attiecības ar miermīlīgo Krieviju. KF militārā doktrīna paredz kodolieroču pielietojuma tiesības, ja vērojama agresija pret Krieviju, pat ar konvencionālo bruņojumu, ja apdraudēta valsts pastāvēšana. Viļņai nāktos to ņemt vērā, audzējot militāro budžetu un sekmējot Ukrainas tuvošanos NATO.