RĪGA, 27. decembris - Sputnik. Ar prognozēm nākamajam gadam uzstājās Saxo Bank no Dānijas. Savu analīzi eksperti nosauca par "šokējošu" (it kā kādu vēl varētu pārsteigt). Tas nozīmē, ka prognozes ir vairāk pesimistiski, nekā optimistiski. Bet, atceroties, ar ko saskārusies pasaule 2020. gadā, diez vai mēs varam paļauties uz to, ka, skatoties uz dzīvi caur rozā brillēm, mēs labāk sagatavosimies nākotnei, raksta Grigorijs Antonovs Bb.lv.
Bankas analītiķi uzskata, ka vakcinācijas pret Covid-19 sākums izraisīs nepamatotu eiforiju, kas ietekmēs investoru noskaņojumus. Tādēļ tirgos uzpūtīsies "burbuļi", kuri drīz vien pārsprāgs. Ja bankrotēs lielākie uzņēmumi, ko iepriekš uzskatīja par uzticamiem, var rasties ķēdes reakcija, un tad nevienam neliksies par maz.
Vai var avansa veidā?
2009. gada krīze tā arī sākās. Tomēr šodien, salīdzinot ar tiem laikiem, Latvijas situācija ir nedaudz labākā. Vismaz tāpēc, ka valsts pievienojās eiro zonai. Nav jāglābj sava valūta, no kuras ir paspējuši veiksmīgi atteikties.
Turklāt nākamajos septiņos gados Eiropas Savienība dāvinās Latvijai 10 miljardus eiro. Diezgan labs drošības spilvens. Taču viss var mainīties. Vēl pirms desmit gadiem neviens pat padomāt nevarēja, ka Lielbritānija izstāsies no ES. Bet pēc dažām dienām tas notiks. Ņemot vērā situāciju, gribas pateikt "cienījamie kungi no Briseles, vai var naudu saņemt avansā?"
Jauna dzīve
Līdz ar ekonomiku nopietni satricinājumi gaidāmi sabiedriskajās attiecībās. Pēc Saxo Bank domām, nelabojamās sekas sabiedrībai rādīs vispārējā pamatienākumu ieviešana.
"Covid-19 pandēmija paātrināja praktiski katru pēdējo gadu makrotendenci... Tuvojas beznosacījumu pamatienākuma laikmets, kas nozīmē jaunu dzīvi un jaunas prioritātes," raksta analītiķi.
Dod naudu
Pie mums daudziem šķiet, ka beznosacījumu pamatienākums (BP) ir tāda debesmanna. Sak, strādāt nevajag, bet naudu dod! Bet viss nav tik vienkārši. Vismaz tāpēc, ka BP nekad nelīdzināsies normālai tirgus algai, tas vienmēr būs ievērojami mazāks. Vai esat gatavi neko nedarīt un pelnīt divreiz mazāk? Kāds, protams, nebūtu atteicies. Bet nez kāpēc šķiet, ka lielākai daļai iedzīvotāju šāda pieeja nepatiks.
Starp citu, jau tagad daudziem Latvijas iedzīvotājiem būs jāizdzīvo ar bāzes ienākumiem. Rupji sakot, ar valsts nabagdāvanām. Tieši tā var nosaukt bezdarba un citus pabalstus, kas ieviesti valstī sakarā ar ārkārtējās situācijas režīmu un citiem koronavīrusa ierobežojumiem. Taču nevar saskatīt laimi mūsu pamatienākuma saņēmēju acīs. Strādāt un pelnīt pašam, droši vien ir labāk nekā paļauties uz valsts žēlastību.
Grūti paredzēt
Tagadējai krīzei, starp citu, ir arī cita interesanta īpatnība. Virkne tautsaimniecības nozaru praktiski pilnīgi izbeidza savu darbību. Piemēram, viesmīlības industrija un tūrisms. Knapi dzīva sabiedriskās ēdināšanas joma. Ļoti lielas problēmas transportam (tranzītam). Turklāt virkne citu uzņēmējdarbības nozaru zied un plaukst (piegādes pakalpojumi, konservu ražošana, interneta pakalpojumi, lauksaimniecība). Tas sekmē nevienlīdzības palielināšanos iedzīvotāju vidū, kas nebūt nenāk sabiedrībai par labu. Īpaši Latvijas sabiedrībai, kur nevienlīdzības līmenis pēc Eiropas standartiem tā jau ir milzīgs.
Ir grūti paredzēt arī pāriešanas uz attālināto darbu sekas. Šis process, kā zināms, notiek arī Latvijā. Nez kāpēc šķiet, ka mums tas nekā laba nenesīs. Saxo Bank eksperti prognozē, ka tā dēļ mūsu pilsētas kļūs arvien tukšākas, bet, kā zināms tās, pat bez koronavīrusa, nevarēja palielieties ar iedzīvotāju daudzumu.