Iegansts uzbrukumam – kodolprogramma, kas turpinās pēc "kodoldarījuma" izjukšanas. Amerikāņi plāno spiedienā pret Teherānu iesaistīt arī Telavivu. Par to, kā tas ietekmēs situāciju Tuvajos Austrumos, portālā RIA Novosti centās noskaidrot Galija Ibragimova.
Trampa īpašā kaisme
"Donalds Tramps var pavēlēt sākt uzbrukumu Irānai, tāpēc Izraēlas Aizsardzības armijai jābūt modrai. Izraēlas valdībai ir svarīgi apzināties, cik sarežģīts ir periods līdz Džo Baidena inaugurācijai. Aizejošais ASV līderis ne vienu reizi vien ir apspriedis jautājumu, kā likvidēt urāna bagātināšanas rūpnīcu Natanzā," pastāstīja interneta izdevums Axios, atsaucoties uz informācijas avotiem Izraēlā.
Ziņu portāla sarunbiedri uzskata, ka preventīvu triecienu Teherānai Tramps iecerējis pēc IAEA kārtējās atskaites par Irānas kodolprogrammas attīstību. Tajā teikts, ka pēc Islāma Republikas atteikšanās pildīt Kopīgā visaptverošā rīcības plāna noteikumus valstī pieauguši bagātināta (ieroču) urāna krājumi. Prezidents bija ārkārtīgi sašutis, tomēr Maiks Penss un Maiks Pompeo pierunāja viņu neiekarst, vēstīja avīze The New York Times, atsaucoties uz amerikāņu ierēdņu vārdiem. Trampam paskaidroja: uzbrukums Irānai izprovocēs nevajadzīgu vardarbības eskalāciju.
Apstiprinātu datu par amerikāņu plāniem nav, tomēr Izraēlā atzina, ka saņemtas norādes gatavoties iespējamai konfrontācijai. "Iespējams, atbilde nebūs tieša, bet gan ar Irānas attālināto spēku starpniecību Sīrijā, Gazas sektorā vai Libānā," viņi paskaidroja portālam Axios.
Kamēr politiķi apsprieda informāciju par iespējamo karu, Irānā tika nogalināts fiziķis Mohsens Fahrizade. Rietumu specdienesti uzskatīja viņu par "Irānas kodolbumbas tēvu". Valdīja uzskats, ka fiziķis vada Irānas kodolprogrammu. Teherāna apsūdzēja slepkavībā Izraēlu un apsolīja atriebties. Binjāmins Netanjahu šos paziņojumus ignorēja.
Pirmskara klapatas
Informācijas noplūde par to, ka iespējams uzbrukums Irānai, paliktu nemanīta, ja ne notikumi pirms tās. Nesen ASV pārvietoja uz Tuvajiem Austrumiem stratēģiskos bumbvedējus B-52H Stratofortress. ASV Bruņoto spēku centrālais štābs (CENTCOM) informēja, ka kara lidmašīnas ieradušās reģionā "ar mērķi apturēt agresiju un atbalstīt sabiedrotos".
Vašingtona nepaskaidroja, cik bumbvedēji nosūtīti uz reģionu un kādā valstī tie dislocēti. Izskanēja versijas, ka patlaban iznīcinātāji atrodas aviobāzē Djego Garsijā, britu salā Indijas okeānā, tāpat kā pērn.
Toreiz tur bija dislocēti seši bumbvedēji kara gadījumam ar Irānu. Iegansts bruņotajai konfrontācijai bija: amerikāņu organizētā Irānas armijas elitārās vienības – Islāma revolūcijas sargu korpusa – komandiera Kasema Suleimani slepkavība. Teherāna apsolīja atriebties.
Visu gadu amerikāņu objekti reģionā saskārās ar uzbrukumiem. Tomēr atklāta sadursme nesākās. Vēl vairāk, amerikāņi ierobežoja klātbūtni un sāka izvest karavīrus. Par to uztraucās Irānas kaimiņvalstis. Tās atzina, ka ASV veidoja savdabīgu buferi pret draudiem un savaldīja Teherānu.
Pārrunas – slepenas un atklātas
Irānas augošā autoritāte Tuvajos Austrumos sagādā aizvien lielākas raizes Izraēlai. Pēc ASV un Irānas spriedzes eskalācijas ziemā Telaviva sacēla trauksmi. Valsts premjerministrs Binjāmins Netanjahu pieļāva, ka Teherāna plāno atriebties ne tikai amerikāņiem, bet arī ebreju valstij. Viņš brīdināja, ka plāno preventīvus soļus.
Arī Persijas līča monarhijas cenšas bremzēt Irānas ietekmes pieaugumu Tuvajos Austrumos. Pēc Sadama Huseina režīma krišanas Irākā reģionālā līdera lomu centās pārņemt Irāna. Arābi sāka nervozēt. Ajatollu šiītu režīms ir nepieņemams viņu sunnītu tradīcijām.
Lai novērstu Irānas lomas nostiprināšanos reģiona, arābu monarhijas jau 2000. gadu vidū sāka neformālas pārrunas ar Izraēlu. Lai arī neatrisinātais Palestīnas jautājums neļāva apvienoties atklāti, puses vienojās apvienot soļus pret Teherānu.
Novērotāji uzskata, ka par slēpto mijiedarbību liecināja, piemēram, Jordānijas, Saūda Arābijas, Bahreinas un AAE gatavība atvērt gaisa telpu Izraēlas aviācijai.
Donalda Trampa prezidentūra un Irānai naidīgais noskaņojumus stiprināja arābu un Izraēlas saiknes. Nācis pie varas, 45. ASV prezidents paziņoja, ka ar "gadsimta darījuma" palīdzību atrisinās visas problēmas Tuvajos Austrumos. Tā paredzēja Palestīnas jautājuma risinājumu pēc principa "divas valstis divām tautām" – līdz ar Izraēlu pasaules kartē parādīsies Palestīna.
Arābu pasaule darījumu neatbalstīja. Tomēr tas veicinājis "Tuvo Austrumu atiestatīšanu", atzina Persijas līča monarhijas. Septembrī Izraēla, AAE un Bahreina ar amerikāņu starpniecību izveidoja oficiālas diplomātiskas attiecības. Neviens neslēpa, ka valstu sadarbībai raksturīgs taktisks Irānai naidīgs noskaņojums.
Saūda Arābija uzskata sevi par arābu pasaules līderi. Tā turējās nomaļus. Par valsts neformālajiem kontaktiem ar Izraēlu visi zināja, tomēr neviens nevarēja pieļaut dialogu augstākajā līmenī. Rijāda tradicionāli skaidroja: ne par kādām attiecībām ar Telavivu nevar būt ne runas, kamēr nav atrisināta Palestīnas problēma. Tomēr sabruka arī šis stereotips.
Nesen noskaidrojās, ka Netanjahu slepus apmeklējis Neomas pilsētu Saūda Arābijā, kur notikusi viņa saruna ar troņmantinieku Muhamedu bin Salmanu. Tā bija īsta sensācija. Nekas sīkāk nebija zināms. izskanēja versijas, ka pārsvarā puses pārrunāja Irānas ietekmi.
Vispirms Rijāda informāciju noliedza. Tomēr Telaviva, kas atteicās jebko komentēt, lielākajai daļai valstu pierādīja – tikšanās tomēr notikusi. Tika pievērsta uzmanība arī tam, ka pārrunas notika pēc ASV valsts sekretāra turnejas pa Tuvajiem Austrumiem. Maiks Pompeo kārtējo reizi mēģināja samierināt valstis reģionā un runāja par Irānas draudu nopietnību.
"Atstāt pēc sevis aliansi"
"Izraēla nevēlas iesaistīties tiešā militārā sadursmē ar Irānu. Tomēr slēpta konfrontācija turpinās visās frontēs. Islāma Republika pastiprina militāro klātbūtni Sīrijā – Izraēlas robežu perimetrā. Vēl viens kaimiņš – Libāna – faktiski ir Irānas vasalis. Teherāna nopietni ietekmē Gazas sektoru, finansē HAMAS. Pēc būtības, Irāna ir sastopama pie visām Izraēlas robežām," stāstīja Ksenija Svetlova, bijusī kneseta deputāte.
Viņa uzskata, ka Netanjahu slepenā vizīte Saūda Arābijā saistīta ar gaidāmo varas maiņu ASV. "Katra jauna amerikāņu administrācija koriģē attieksmi pret Tuvajiem Austrumiem. Iespējams, Netanjahu un bin Salmans apsprieda, kā saglabāt darbību koordināciju attiecībās ar Irānu Baidena prezidentūras laikā. Tomēr nedomāju, ka prezidents-demokrāts iebildīs pret tamlīdzīgiem sakariem. Kopš Baraka Obamas laikiem amerikāņi pamet reģionu.
ASV interesēs ir atstāt aiz sevis vismaz arābu un Izraēlas aliansi, kas stātos pretī Irānas draudiem," uzskata Svetlova.
Atzīt Trampa kļūdas
Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūta Starptautisko pētījumu institūta analītiķis Adlans Margojevs ir pārliecināts: Irāna ir informēta par arābu un izraēliešu mijiedarbību. Eksperts uzskata, ka arābu valstu attiecību uzlabošanos ar "sionistisko režīmu" Teherāna uztver par "Palestīnas nodevību". Kritizējot Saūda Arābijas, AAE un Bahreinas kontaktus ar Izraēlu, Irānas valdība tomēr nevēlas saasināt konfrontāciju.
Pēc Margojeva domām, Teherāna plāno vājināt pret to vērstos naidīgos izteikumus pēc administrācijas maiņas ASV. "Irānas valdība aicina Baidentu atzīt Trampa kļūdas un reanimēt Kopīgo visaptverošo rīcības plānu. Demokrāti to jau apspriež ekspertu līmenī, tomēr tas nav nemaz tik vienkārši. Grūti noteikt par darbību kārtību. Piemēram, Irāna pieprasa atcelt sankcijas. Taču tad ir jāapstiprina, ka Teherāna ievēro KVRP. Islāma Republika skaidro, ka šodien kodoldarījums netiek izpildīts pilnā apjomā tikai tādēļ, ka amerikāņi no tā izstājušies pirmie. Kā atgriezties pie KVRP, lai mehānisms strādātu paralēli, - tas nav zināms," uzskata Margojevs.
Viņš atzina, ka Baidenam nebūs vienkārši atcelt pret Irānu vērstos Trampa lēmumus. Aizejošā administrācija un tās sekotāji Irānas politiku vērtēja tikai negatīvi, ignorēja pārrunu un kodoldarījuma ievērošanas neilgā perioda pozitīvo pieredzi. Tomēr eksperts ir pārliecināts: no eskalācijas līdz militāra konflikta līmenim izdosies izvairīties.