Saglabājušās tikai galvenās problēmas – Krievija un Ķīna. Par to, kā NATO plāno savaldīt "Krievijas draudus", portālā RIA Novosti stāsta Galija Ibragimova.
Pielāgot NATO krīzēm
Video apspriedei ar alianses valstu ārlietu ministriem Jenss Stoltenbergs gatavojās īpaši rūpīgi. Tikšanās ministru līmenī ir pēdējā pirms ikgadējā samita, kas ieplānots gada sākumā. Iepriekš izstrādāt dienas kārtību un apspriest aktuālākos jautājumus, - tas nozīmē nodrošināties pret neprognozējamiem dalībniekiem. Precedenti jau ir bijuši.
Piemēram, pirms pagājušā gada tikšanās Emanuels Makrons paziņoja, ka "NATO mirušas smadzenes". Tas noteica diskusijas toni un izjauca visus plānus. Alianses locekļi viens skaļāk par otru pierādīja Francijas līderim un viens otram, ka blokā viss ir kārtībā.
Izrādījās, ka transatlantijas solidaritātei vismazāk tic Donalds Tramps. Atbildot uz argumentiem par alianses lielo lomu Krievijas, Ķīnas un Irānas savaldīšanas darbā, ASV prezidents pieprasīja vispirms palielināt iemaksas par aizsardzību. Pēc viņa domām, cīņa ar ārējiem izaicinājumiem pārsvarā uz Amerikas militārā potenciāla rēķina nav racionāla.
Gaidāmajā samitā ASV pārstāvēs Džo Baidens, un alianses ģenerālsekretārs cer, ka izdosies atgriezties pie "vecajiem labajiem laikiem" – amerikāņi apstiprinās militāri politiskās savienības nozīmi.
Lai izklausītos pārliecinošāk, pirms samita ģenerālsekretārs lūdza analītiķiem izskatīt problēmas organizācijas iekšienē, norādīt to risināšanas metodes un nospraust uzdevumus tuvākajiem desmit gadiem. Pētnieku darbs apkopots pārskatā ar daiļrunīgu nosaukumu "NATO 2030".
Tā nu ārlietu ministri sāka pētīt un koriģēt ekspertu slēdzienus. Visi apspriedes dalībnieki, pat Francija atzina, ka "smadzeņu nāve" aliansei nedraud, tomēr reformas par ļaunu nenāks.
"Ir svarīgi adaptēt aizsardzības savienību jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes situācijās NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat ja tas draud ar pamatprincipu laušanu," teikts dokumentā.
Pats galvenais, ko pārskata autori iesaka mainīt, ir veto tiesības: tās patlaban līdztiesīgi izmanto visi NATO dalībnieki. "Ja ierobežot vienbalsīgo balsojumu, spriedze aliansē mazināsies," uzskata pētnieki.
Viņu slēdzieniem vairāki ministri nepiekrita, tomēr atzina, ka idejas ir novatoriskas.
Jau atkal "Maskavas roka"
Toties visi dalībnieki bija vienisprātis par viedokli par ārējiem draudiem: nopietnu izaicinājumu transatlantiskajai drošībai joprojām met Krievija un Ķina.
"Maskava modernizē kodolarsenālu un dislocē jaunās raķetes no Galējiem Ziemeļiem līdz Sīrijai un Lībijai. Krievijas klātbūtne pastiprinājusies arī krīzes rezultātā Baltkrievijā un Kalnu Karabahā," teica Stoltenbergs.
"Krievijas draudu neitralizācijas" darbs jau rit. Stoltenbergs minēja tādus piemērus, kā NATO sadarbība ar Gruziju un Ukrainu. Tagad abas valstis ir alianses partneri ar paplašinātām iespējām, kas paredz piekļuvi Rietumu tehnoloģijām un izlūkošanas informācijai, tomēr netuvina pilnvērtīgai dalībai blokā.
Krievijas savaldīšanai alianse plāno paplašināt klātbūtni Melnajā jūrā – tā ir atbilde uz "Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšanos Krimā". Nianses pagaidām netiek atklātas.
Krievijas amatpersonas reaģēja. "NATO darbības, tostarp arī Melnās jūras reģionā, kaitē EDSO "burtam un garam". Tiek noraidīts drošības nedalāmības princips," konstatēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs.
Melnās jūras prioritātes
"NATO galvenais uzdevums ir sagatavoties ASV prezidenta maiņai. Bloks cer, ka Baidens veicinās konsolidāciju un Trampa laikā radušās problēmas pazudīs. Tomēr diezin vai Amerikas jaunais līderis atteiksies no priekšgājēja mantojuma visā pilnībā. Noteikti uzstās, ka visiem alianses dalībniekiem jāiemaksā bloka aizsardzības krājkasītē 2% no IKP," uzskata Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.
Politologs uzskata, ka Baidena nākšana pie varas nemainīs NATO un Krievijas spriedzes pilnās attiecības. Tomēr, ņemot vērā Maskavas darbu vairākās starptautiskās problēmās, alianse nevarēs ignorēt dialogu, vismaz militārpersonu līmenī.
Melnās jūras problemātiku starp NATO apspriestajiem jautājumiem Kortunovs skaidroja ar Krievijas augošo ietekmi Aizkaukāzā: "Alianse pievērsusi uzmanību karam Kalnu Karabahā un Krievijas miernešu ievešanai. Šīs teritorijas ir netālu no Melnās jūras, ko NATO uzskata arī par savu interešu zonu. Maskavas nostiprināšanos reģionā viņi uzskata par potenciālu izaicinājumu. No šejienes izriet arī paziņojumi par Melnās jūras reģiona prioritāti."
Tomēr Krievija nav vienīgais riska faktors NATO Melnās jūras akvatorijā, ir pārliecināts eksperts. "Viņu plāni nostiprināties Melnās jūras reģionā nav tik lielā mērā vērsti pret Maskavu, cik pret Ankaru, - viņš uzskata. – Neskatoties uz dalību blokā, Turcijas viedoklis vairākos jautājumos neatbilst kopējam viedoklim. Redžepam Tajipam Erdoganam ir pretrunas ar Grieķiju, Franciju, pat Vāciju un ASV. Taču NATO vēlas atgūt Turciju. Vēl viens mērķis – novērst Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos."
NATO darbības Melnās jūras reģionā turpinās aktivizēt arī Ukraina. Pie tam par galveno jautājumu attiecībās ar aliansi kļūs Krievijas militārās klātbūtnes paplašināšana Krimā, uzskata eksperts. "Jaunu objektu būvdarbus pussalā Kijeva pozicionē kā kārtējos draudus transatlantijas drošībai. Ukrainas vadība joprojām uzstājīgi apgalvos, ka Krievijas militāro sistēmu dislokācija Krimā prasa īpašu uzmanību," pieļāva Kortunovs.
Atvadas no ilūzijām
NATO uzmanību Melnās jūras reģionam atbalsta arī Tbilisi, ir pārliecināts Gruzijas Sabiedrisko lietu universitātes profesors Tornike Šarašanidze. Viņš uzskata, ka tas saistīts ar Krievijas karavīru klātbūtni Dienvidosetijā.
"Gruzija jau sen nelolo ilūzijas, ka vidēja termiņa perspektīvā iestāsies NATO. Tomēr cenšas paplašināt sadarbību ar bloku," atzīmēja Šarašenidze.
Viņš atzina, ka karš Kalnu Karabahā pastiprinājusi Krievijas pozīcijas Aizkaukāzā, un piebilda: "Armēnijai ir sabiedrotais – Krievija. Azerbaidžānai – Turcija. Faktiski starp abām valstīm izveidojusies militāra alianse. Gruzijai tāda sabiedrotā nav, atliek paļauties uz NATO."
Neskatoties uz izskanējušajiem apgalvojumiem, ne Gruzija, ne viss Melnās jūras reģions nav prioritāras problēmas, uzskata eksperts. Tagad aliansei pats galvenais ir sakārtot dialogu ar Baidenu. Samits nākamā gada sākumā būs pirmais pārbaudījums.