Jauno prezidentu amerikāņiem iecēluši Google un Facebook, Bila Geitsa raksti Džefam Bezosam piederošajā The Washington Post ieguva vispārēju "norādekļu" statusu, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
"Man te stāstīja, ka nevar uzvarēt vēlēšanās, ja tevi neatbalsta BigTech. Parādīsim viņiem, ka tas ir iespējams," Donalds Tramps aicināja savus piekritējus vēlēšanu priekšvakarā. Jau nākamajā dienā, kad informācijas tehnoloģijas ar nopietna administratīvā resursa atbalstu sāka darbu pret viņu, kļuva skaidrs, ka prezidentam nebija taisnība.
Šodien interneta platformas, apvienojušās ar vadošajiem medijiem, praktiski iecēla Savienoto Valstu prezidenta amatā Džo Baidenu – pretēji desmitiem miljonu amerikāņu viedoklim un nospļaujoties par bezgalīgiem skandāliem par iemestiem biļeteniem un "mirušo dvēseļu" balsīm. Ņirgāšanos par demokrātiskajām procedūrām vainagoja telekanālu solis – prezidenta Trampa uzrunu translācijas, kurās viņš apsūdzēja pretiniekus par krāpšanos, tika vienkārši atslēgtas.
Pēdējos mēnešus IT korporācijas vadītājus pastāvīgi staipa pa Kongresu un Senātu, nopratina un piespiež atskaitīties. Loģiskāk būtu, ja Zakerbergam (Facebook), Dorsijam (Twitter), Pičai (Google) uzbruktu republikāņi – galu gala, sociālie tīkli taču tīšām kaitēja Trampam un viņa piekritējiem. Patiesībā aina ir citāda.
Demokrāti uzbrūk interneta platformu un sociālo tīklu īpašniekiem tikpat nikni. Republikāņi pārmet BigTech cenzūru, demokrāti – tirgus monopolizāciju.
Republikāņi draud atcelt Telekomunikāciju likuma 230. nodaļu, tātad operatori būs atbildīgi par jebkuru viņu platformās publicēto saturu. Jebkurš lietotājs varēs iesūdzēt tiesā jebkuru IT korporāciju. Prasību lavīna tām nesīs drīzu bankrotu.
Demokrāti vēlas vērst pret IT korporācijām antimonopola likumdošanu. Lēnām un negribīgi, tomēr likums palīdz saskaldīt korporācijas, kas sagrābušas neproporcionāli lietu daļu tirgū. Savulaik antitrestu likumdošana uzlauza arī Rokfellera naftas biznesu un korporāciju IBM.
Iznāk, ka amerikāņu politiķi no dažādām partijām karo vēlēšanās, taču pēkšņi apvienojušies pret IT korporācijām. Kāpēc tā? Aizvadītais gads ir uzskatāmi parādījis, kā mainījusies varas sistēma ASV. Prezidents Tramps visas pasaules acīs zaudēja kontroli pār valsti. Šajā laikā visas valsts (lielā mērā – arī pasaules) dienaskārtību radīja IT gigantu īpašnieki. Sociālie tīkli demonizēja Trampu, terorizēja viņa piekritējus, uzpūta liesmās Black Lives Matter protestus.
Geitsa, Bezosa un Zakerberga "norādekļus" ar prieku pildīja pie Demokrātiskās partijas piederošie mēri un gubernatori. Prezidents bija izsvītrots no valsts pārvaldes procesa. Pretēji viņa tiešajam rīkojumam, Ņujorkas mērs provocēja un atbalstīja haosu savā pilsētā. Sietlas mērs pēc Trampa prasības ieviest kārtību uzrakstīja viņam Twitter: "Sēdi savā bunkurā!"
Vēlēšanas šajā ziņā neko nemainīja. Džo Baidens vēl labāk piedienas marionetes lomai, - dekoratīvs prezidents bez jebkādiem varas instrumentiem. Savās vietās, kā nu spēs un pratīs, rīkosies mēri un gubernatori. Viņus komandēs kaut kādi nesaprotami multimiljardieri, transnacionālo kompāniju īpašnieki. Vai vēl miglainākas personības, kas slēpjas aiz šo puišu mugurām.
ASV prezidentam, tāpat kā visai politiķu klasei šajā divstāvu pārvaldes shēmā vienkārši nav vietas. Tas biedē amerikāņu kongresmeņus un senatorus, neatkarīgi no viņu partejiskās piederības. Pēkšņi viņi ir sapratuši, ka ir lieki. Ne velti amerikāņi strauji izmetuši no prāta krievu hakerus. Izrādās, ka melīgie ļaundari nepavisam neraksta kodu kirilicā – tas bija vienkāršs un saprotams ļaunums. Nacionālo valstu specdienesti regulāri cenšas ieriebt viens otram. Taču IT korporāciju neiedomājamais ietekmes līmenis spēj aizslaucīt visas nacionālās valstis līdz ar to specdienestiem, politiķiem, ierēdņiem, lobētājiem un pat nemirstīgo Nensiju Pelosi.
Pirms pāris gadiem liberāļi Krievijā bija sašutuši par "suverēno internetu" un sacerēja smieklīgus memus. Tagad amerikāņi ir paši uz savas ādas izjutuši informācijas tehnoloģiju ārkārtējo brīvību un saņēmuši vienu prezidentu, lai arī balsoja pavisam par citu. Pēkšņi izrādījās, ka bez interneta kontroles nav arī suverenitātes.
Pretēji mantrām par to, ka privātajam biznesam nav ideoloģijas, interneta korporācijas uzspiež visai pasaulei absolūti noteiktu un skaidru politisko programmu. Tā pamatā ir baltā vairākuma tiesību apspiešana, radikāli zaļa programma, deindustrializācija, denacionalizācija, bezgalīgu "kultūras" karu kurināšana visā pasaulē. Vienkāršās idejas sen radījušas pašas savu jaunvalodu un sarežģītu politiskās cenzūras sistēmu.
Tāda dienaskārtība viegli iespiežama visās valstīs, visos kontinentos. Pat smiekli nāk: Japānas iedzīvotāji masveidā iet Black Lives Matter mītiņos – kāds tad viņiem sakars ar nēģeru apspiešanu? Tikpat labi var iefiltrēt arī divstāvu varas sistēmu, kuras testi tagad notiek ASV.
Visi, kam nepatīk interneta kontrole nacionālā līmenī, apelē pie IT impēriju privātā statusa. Sak, sociālo tīklu īpašniekiem pašu mājās ir tiesības ieviest jebkādus noteikumus. Tomēr viņu darba monopols ļauj interneta gigantu īpašniekiem cenzēt miljardiem cilvēku domas, izplatīt jebkādas idejas, pat kanibāliskākās. Paturiet prātā, ka arī "Völkischer Beobachter" reiz sāka darbu kā visnotaļ privāts izdevums.