"Pārsteigums" var būt gan iepriekš sagatavots, gan stihisks – spilgta kandidāta rīcība, jauns atmaskojošs materiāls, ārpolitisks solis. Šobrīd šāds "pārsteigums" ir nepieciešams abiem kandidātiem – taču kompromitējošā materiāla jau ir izliets tik daudz, ka nekās jauns nepiebildīs neko principiālu "bīstami trakajam Trampam" vai "miegainajam Baidenam ar viņa korumpēto ģimeni".
Savukārt ārpolitika, lai gan izvēloties prezidentu, amerikāņi to ne īpaši ņem vērā, var paaugstināt reitingu. Prezidents var par kaut ko vienoties ar citu valstu vadītājiem – kļūt par miera nesēju, piemēram. Tramps pēdējā mēneša laikā jau divas reizes izspēlēja šādu kārti: sākumā ar arābu un izraēliešu izlīgumu, pēc tam ar Serbijas un Kosovas vienošanos. Taču tas viss nekādā veidā tieši neskar amerikāņu vēlētāju – kāda viņam ir daļa gar Balkāniem un Tuvajiem Austrumiem?
Taču Tramps steidzina arī karaspēka izvešanu no Afganistānas, solot izvest visus amerikāņus jau nevis līdz pavasara beigām, bet gan līdz Ziemassvētkiem. Taču ir viena lieta, kas skar visus amerikāņus, – ieroču sacīkstes, tai skaitā kodolieroču sacīkstes. Drošība un nauda – kodolkara (lai arī hipotētiskā) drauds un nepieciešamība tērēt ieročiem arvien lielākus līdzekļus. Te kā reiz var parādīt savas rūpes par mierīgajām debesīm virs galvas – to Tramps arī mīl.
Un, spriežot pēc visa, Tramps ir nolēmis, ka ir atradis risinājumu: viņš vēlas darījumu ar Putinu. Jā, ar to pašu Putinu, par saikni ar kuru viņu apsūdz jau četrus gadus – turklāt pēdējo nedēļu laikā parādās arvien vairāk apliecinājumu tam, ka viss šis stāsts ar "krievu pēdām" bija Baltā nama un Klintones štāba demokrātu specoperācija. Tādēļ tagad Tramps sit demokrātus un "Vašingtonas purvu" ar viņu pašu "krievu tematu" – tieši jūs esat īstie sazvērestības dalībnieki, nevis izdomātā sasaiste Tramps – Putins! Savukārt ar reālo Putinu Tramps noslēdz darījumu, jo viņš dižs un Putins viņu ciena – aptuveni šādi Tramps grasās "pārdot" amerikāņiem savu vienošanos ar krieviem.
Par ko ir runa? Par ilgi mocīto un jau mazāk nekā pēc četriem mēnešiem spēku zaudējošo New START līgumu – to, starp citu, jau ir praktiski apglabāja. Bet vai tas nebija Tramps, kas to apglabāja? Jā, Krievija vienmēr uzstājās par tā pagarināšanu – uz paredzētajiem 5 gadiem, savukārt Vašingtonā teica, ka tas tai neesot izdevīgs un tas ir jāpārraksta, jāpapildina un vispār jāpadara par trīspusēju. Tātad jāiekļauj tajā Ķīna, kas nav paudusi nekādu vēlmi pievienoties Līgumam par tālāku stratēģiskā uzbrukuma ieroču skaita samazināšanas un ierobežošanas pasākumiem, norādot uz to, ka tai šādu ieroču ir krietni mazāk, nekā Krievijai un ASV. Maskava pilnībā atbalstīja šādu Pekinas nostāju – un uz visām Savienoto Valstu piezīmēm attiecībā uz Ķīnu atbildēja, ka nenodarbosies ar Padebešu valsts piespiešanu piedalīties pārrunās.
Bija arī citas Amerikas, nu jau divpusēja rakstura prasības, kuru liela daļa Krievijai bija kategoriski nepieņemama. New START līgums lēni tuvojās savai nāvei, un tikai pirms dažiem mēnešiem amerikāņi it kā attapās un uzsāka konsultācijas ar Krieviju. Taču visu šo laiku viņi izlikās, ka līgums vairāk ir nepieciešams Krievijai, nekā viņiem, un vispār, ja Maskava nepasteigsies piekrist Amerikas prasībām līdz 3. novembrim, pēc tam pagarinājuma (proti jauna līguma noslēgšanas) nosacījumi kļūs vēl bargāki.
Krievija mierīgi reaģēja uz šiem lētajiem paņēmieniem – galu galā, līgums ir nepieciešams abām pusēm. Mudināt Trampu parakstīt Kremlis negrasījās, taču pagājušajā nedēļā Vladimirs Putins atgādināja, ka Džo Baidens jau apsolīja pagarināt New START vai noslēgt jaunu līgumu – un "tas jau ir ļoti nopietns iespējamās nākotnes mijiedarbības elements".
Pēc tam vairākos Amerikas izdevumos parādījās informācijas noplūdes no Baltā nama un Kongresa: "ASV prezidents Donalds Tramps cer līdz vēlēšanām saņemt Krievijas piekrišanu START līguma noslēgšanai".
Lai gan Kremlī, protams, reaģēja atturīgi: "Uz informācijas avotiem nereaģēsim, pārāk daudz viltus ziņu. Šī tēma ir karsta, tā mums ir prioritāra kontaktos ar amerikāņiem. Ekspertu līmenī kontakti turpinās." Tramps acīmredzami gatavo pārsteigumu: vienošanos ar Putinu – turklāt viņam nenāksies lidot uz Maskavu, savukārt Krievijas prezidentam – doties uz Vašingtonu. Nē, viss iztiks ar savstarpējiem abu prezidentu paziņojumiem – vai ar to, ko pārrunu dalībnieks no Amerikas puses Maršals Bilingslijs nosauca par prezidentu memoranda parakstīšanu, kas paredz New START pagarināšanu. Tātad tā būs vispusīga vienošanās, kurā tika nospraustas jaunā līguma aprises un paziņots par New START pagarināšanu uz kaut kādu laiku (mazāku, nekā 5 gadiem, – iespējams, diviem vai trim gadiem).
Vai tiešām Vašingtona ir gatava spert šādu soli? Jo, kad Bilingslijs paziņoja, ka 5. oktobra pārrunās ar ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu Helsinkos tika panākts "svarīgs progress" un puses pietuvinājās vienošanai, Rjabkovu izbrīnīja amerikāņu optimisms.
Tiesa, Bilingslija un Rjabkova tikšanās kļuva par sava veida citas tikšanās turpinājumu – 2. oktobrī Ženēvā notikušo Krievijas Drošības padomes sekretāra Nikolaja Patruševa un ASV prezidenta padomnieka nacionālās drošības jautājumos Roberta Obraiena pārrunu turpinājumu. Tā bija viņu pirmā tikšanās klātienē (iepriekš Trampa padomnieks bija Džons Boltons) – un tieši tās rezultāti arī izraisīja amerikāņu optimismu. Var droši pieņemt, ka tas ir saistīts nevis ar kaut kādu Krievijas piekāpšanos, bet gar ar to, ka tika panākta politiska, principiāla vienošanās par vispārīga dokumenta par New START pagarināšanu, par to pašu abu prezidentu savstarpējo paziņojumu. Pēc kā jau Bilingslija un Rjabkova pārrunās Helsinkos amerikāņi (ieraduma pēc) turpināja spiediena taktiku: bet ja nu izdosies panākt no krieviem kaut kādas piekāpšanās? Neizdosies – politiskā piekrišana no mūsu puses jau ir, taču tā ir dota ar stingriem nosacījumiem: nekādas Ķīnas, līguma pagarināšana uz laiku, kas ir nepieciešams jauna līguma izstrādei. Ja Tramps piekrīt, tad mēs esam gatavi palīdzēt viņam ar "oktobra pārsteigumu".
Tuvākajās dienās mēs uzzināsim Trampa domas – un kaut kas saka priekšā, ka viņš nepalaidīs garām iespēju parakstīt savstarpēju dokumentu ar Putinu, kurš palīdz viņam tikt pārvēlētam, – tātad, ne pēdējo viņa karjerā.