RĪGA, 6. oktobris – Sputnik. Eiropas Savienība nosodīja prasību samazināt diplomātisko klātbūtni, ar kuru Baltkrievijas ĀM pagājušajā piektdienā vērsās pie Lietuvas un Polijas vēstniekiem sankciju pretestības fonā. Briselē paziņoja, ka Minskas piedāvājums "pastiprina valsts izolāciju un liek šķēršļus dialogam".
Baltkrievijas lēmumam ir absolūti likumsakarīgs raksturs, un tas ir saistīts ar destabilizējošo darbību, kas tiek īstenota no teritorijas ar Lietuvas un Polijas atbalstu, paziņoja Sputnik Latvija Sabiedriskās un informācijas sadarbības centra "Evropa" direktors Eduards Popovs.
"Oficiālā Minska uzvedas absolūti paredzami un pamatoti, jo vēlas pasargāt savas suverenās intereses no citu valstu iejaukšanās. Šādā situācijā gan Polija, gan Lietuva uzvestos analoģiski. Baltkrievija aizsargājas, aizstāvot savu suverenitāti atbilstoši starptautiskajām tiesībām. Un tas nebūt nav galējs pasākumus, uz kuru ir spējīga Minska," paziņoja Popovs.
Pēc politologa sacītā, Eiropas Savienībā ir aprakstītas visas lomas attiecībā pret Baltkrieviju.
"Ir sliktais policists – Polija, Lietuva, ir labais policists – pārējās ES valstis, kuras ne tik radikāli rīkojas attiecībā pret Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība, uzrīdot Poliju un Lietuvu Minskai, atstāj sev telpu manevram – aizkulišu kaulēšanām ar Baltkrievijas prezidentu," paskaidroja Popovs.
Eksperts norādīja, ka šī kaulēšanās vai nu jau notiek, vai arīdzan sāksies pavisam drīz.
"Polija un Lietuva uzstājas tādu iniciatoru lomā, daļēji pat provokatoru lomā, taču patieso ES politiku attiecībā uz oficiālo Minsku veic citas valstis un nepubliski. Viena maza savienības daļa – Polija un Lietuva – spiež, bet otra izmanto šo spiedienu, lai iztirgotu izdevīgākas pārrunu pozīcijas. Lūk, ko sevī ietver šī Eiropas Savienības spēle, kur visas lomas ir aprakstītas," konstatēja Popovs.
Politologs piebilda, ka galvenās saķeršanās par Baltkrieviju vēl ir gaidāmas, un plaša publika zinās par tām visnotaļ nedaudz.
Iepriekš ES valstu vadītāju samits apstiprināja sankciju sarakstu, kurā iekļauti aptuveni 40 Baltkrievijas pilsoņi, ieskaitot varasiestāžu darbiniekus un vēlēšanu struktūru pārstāvjus. Viņi apsūdzēti par vardarbību pret protesta akciju dalībniekiem un vēlēšanu rezultātu falsifikāciju.
Savukārt Minska informēja par "simetriskiem ierobežojumiem". Atbildes saraksts netika publicēts saskaņā ar "pašreizējo civilizēto diplomātisko praksi". Valsts ĀM secināja, ka "sankciju svērteņa" tālāka sašūpošana var novest pie vēl nopietnākām sekām, piemēram, valsts izstāšanās no kopīgajām programmām un projektiem, diplomātiskās klātbūtnes līmeņa pārvērtēšanas, "līdz pat lēmumam par diplomātisko attiecību saglabāšanas mērķtiecību". Vēlāk sankcijas tika noteiktas pret virkni Lielbritānijas un Kanādas amatpersonu.
Situācija Baltkrievijā
Jau vairāk nekā pusotru mēnesi Baltkrievijā turpinās protestu akcijas. Tās sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, sesto reizi uzvarējis Lukašenko. Opozīcija un ES neatzina balsošanas rezultātus.
Protestu pirmajās dienās demonstranti tika izkliedēti ar asaru gāzes, ūdensmetēju, gaismas un trokšņa granātu un gumijas ložu palīdzību. Vēlāk tika pieņemts lēmums atteikties no vardarbīgām metodēm, taču pēc inaugurācijas tika novērots jauns protestu uzliesmojums, akciju apspiešanas metodes atkal īslaicīgi pastiprinātas.
Brisele uzskata, ka Lukašenko stāšanās prezidenta amatā neatbilst daudzu valsts iedzīvotāju gribai – to apliecinot masveida demonstrācijas. Borels atgādināja, ka ES aicina organizēt jaunas vēlēšanas, atteikties no vardarbības un atbrīvot visus aizturētos.
Pie tam Minska vairākkārt uzsvēra, ka protesti tiek koordinēti no ārvalstīm. Lukašenko konstatēja, ka Rietumi iejaucas republikas iekšējās lietās: nekārtības stimulē ASV, bet eiropieši viņiem "piespēlē".