RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Latvijas valdība izpildīja mājasdarbu un valsti neiekļāva pelēkajā valstu sarakstā, kurām ir problēmas ar naudas atmazgāšanu. Tagad bankām ir jāizpilda savs darbs – jāiemācās apkalpot augsta riska klienti tā, lai no tā necieš ekonomika, paziņoja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa, vēsta tvnet.lv.
"Latvijas valdība ir izdarījusi savu mājasdarbu un neesam nokļuvuši "pelēkajā sarakstā". Tagad pienācis laiks savu mājasdarbu izdarīt bankām - jāsāk darboties tā, lai neciestu valsts ekonomika un konkurētspēja," sacīja Znotiņa.
Viņa atzīmēja, ka saņem arvien vairāk sūdzību no uzņēmējiem, nozaru organizācijām un politiķiem par to, ka viņas dienests "ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu". Pēc Znotiņas domām, bankām ir jāuzņemas pieļaujamo daļu riska un jāiemācās strādāt ar šādiem klientiem. Saskaņā ar viņas novēroto, banku nemācēšana strādāt ar paaugstināta riska klientiem mudina uzņēmējus un privātpersonas meklēt patvērumu mazāk regulētos finanšu sektoros.
Znotiņa piebilda, ka tikai dažas Latvijas bankas ir devušas signālus, ar kādiem riskiem tās ir gatavas strādāt.
Atgādināsim, ka Latvijā sākās banku tīrīšana pēc skandāla ar ABLV Bank, kuru 2018. gadā ASV Finanšu ministrija apsūdzēja naudas atmazgāšanā, saiknē ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo gan ECB, gan Latvijas Banka nolēma to neglābt.
Pēc tam Latvijas banku sistēma tika pakļauta plašām izmaiņām, galvenā no kurām bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajām čaulas kompānijām. "Netīrās" naudas apkarošana izvērtās ar tik lielu spēku, ka "kampaņas" varā nonāca arī firmas, kuras veic visnotaļ caurspīdīgu uzņēmējdarbību, maksā nodokļus un neizmanto ofšoru jurisdikcijas. Uz tā pamata vien, ka viņi ir nerezidenti, un tādēļ uzskatāmi par "aizdomīgiem", viņiem sāka slēgt kontus un atteikt jaunu atvēršanā, pieprasīt kaudzi dokumentu, kuri apliecina līdzekļu izcelsmi, iesaldēt aktīvus līdz apstākļu noskaidrošanas beigām.
Latvijas bizness, publicisti un atsevišķi politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu iestādēm un kredītiestādēm, lai gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem nodokļu veidā piepildīja arī valsts budžetu.