17. septembrī Latvijas Saeima pirmajā lasījumā skatīs divus krieviem naidīgus likumprojektus. Izskanējuši plāni aizliegt Georga lentīšu lietošanu gan politiskajos (sapulces, gājieni, piketi), gan svētku un izklaides pasākumos.
Kur glabājas vēsturiskā atmiņa?
Grozījumu autori, Nacionālās apvienības pārstāvji apgalvo, ka pēc notikumiem Krimā un Donbasā Georga lentīte kļuvusi par Krievijas imperiālisma simbolu un Latvijas teritorijā tā ir jāaizliedz.
Tomēr tas ir retorisks skaidrojums. Konkrēts politiskais mērķis, ko nosprauduši radikālie nacionālisti: atņemt krievu tautības iedzīvotājiem vēsturisko atmiņu un tādējādi atvieglot krievu bērnu asimilācijas procesu.
Krievu vidē šie draudi nav novērtēti pilnībā. Cilvēki sevi mierina: varasvīri var aizliegt mums nēsāt padomju simboliku un Georga lentītes, tomēr nevar izravēt mūsu sirdsīs atmiņu par Lielo Uzvaru. Izklausās patētiski, tomēr tā ir ilūzija.
Vēsturiskā atmiņa neglabājas sirdīs. Tā glabājas materiālajos objektos un informācijas nesējos, rituālos, kas simbolizē mums dārgos vēsturiskos notikumus, kas apvieno mūs, atsevišķus cilvēkus sabiedrībā, tautā.
Materiālais iemiesojums ir svarīgs. Iedomāsimies, ka "Nemirstīgā pulka" gājiens notiek bez kara dalībnieku portretiem. Sak, kāpēc tas vajadzīgs – mūsu tuvinieki taču vienmēr ir mūsu sirdīs... Tādā gājienā neviens nepiedalīsies. Bez šī vienkāršā vēsturiskās atmiņas nesēja – kartona gabala ar uzlīmētu fotogrāfiju rāmītī – akcija zaudēs jēgu.
Tāds pats ir stāsts par pieminekļiem. Nojaukts ir padomju jūrniekiem veltītais piemineklis Bolderājā, un tagad vairs nav šajā rajonā vietas, kur 9. maijā atnest ziedus un atvest bērnus. Tātad negadās arī piemērots brīdis pastāstīt viņiem par notikumiem un cilvēkiem, kam veltīts piemineklis. Tā pārtrūkst atmiņas ķēdīte.
Ja radikālajiem nacionālistiem izdosies īstenot savus plānus un pēkšņi vairs nebūs Uzvaras piemekļa, zudīs tās vietas sakrālā nozīme. Cilvēki šurp vairs nenāks. Pazudīs pats svarīgākais rituāls, Latvijas krievu galvenais "pulcēšanās punkts".
To pašu lomu pilda karogs armijas daļās. Ja nav karoga, ja tas ir zaudēts, nav arī alrmijas daļas.
Nedrīkst piekāpties
Arī Georga lentīte ir Uzvaras materiālais simbols. Protams, var jau ilgi un neauglīgi strīdēties par to, vai tas ir taisnīgi, ka par tādu simbolu kļuvusi Georga lentīte, nevis Reihstāga jumtā plīvojošais sarkanais karogs ar sirpi un āmuru. Es pats dotu priekšroku sarkanajam karogam, tomēr ir apstākļi, ko mēs pašlaik nevaram grozīt.
Jautājumā par padomju simbolikas aizliegumu visas latviešu partijas ir vienisprātis, toties par Georga lentīti tādas vienprātības nav.
Maijā un jūnijā, kad jautājums tika apspriests Saeimas komisijā, lēmums tika pieņemts ar vienas vienīgas balss pārsvaru. Pie tam aizliegumu neatbalstīja Valsts policija, pašvaldības policija, Ārlietu ministrija un lielākā daļa ekspertu. Skaidrs, ka viņiem ir formāli un juridiski, ne idejiski motīvi, taču pats fakts mums ir labvēlīgs.
Pats svarīgākais – nekādā gadījumā neatteikties no lentītes pasākumos, kuros tā ir absolūti piemērota. Tuvākais notikums – Rīgas atbrīvošanas diena no nacistu iebrucējiem 13. oktobrī. Galvenais pasākums, kā jau ierasts, notiks Ķīšezera krastā. Turp jāierodas ar Georga lentītēm.
Lai kāds būtu balsojuma rezultāts Saeimā, pagaidām tas ir tikai pirmais lasījums. Ja mēs stingri parādīsim, ka nepiekāpsimies, ka neatteiksimies no saviem simboliem, tas ietekmēs svārstīgos deputātus, un aizlieguma piekritēji paliks mazākumā.