RĪGA, 9. septembris – Sputnik. Latvijas valdība apgalvo, ka apstiprinātās izmaiņas nodokļu sistēmā ieviestas ar mērķi palielināt sociālo aizsardzību un ekonomikas konkurētspēju, taču patiesībā tās nozīmē tikai iedzīvotāju kārtējo "cirpšanu".
"Tas, ko valdība stāsta par sociālā maksājuma samazināšanu par 1% un summas izmaiņu, uz ko attiecināts neapliekamais diferencētais minimums, no 1200 eiro līdz 1800, - tās visas ir pasakas par balto vērsīti. Nekāda labuma nebūs, tikai kārtējie izdevumi uzņēmumiem grāmatvedības programmu regulēšanai," konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.
Viņa iepazīstināja Sputnik Latvija ar saviem aprēķiniem.
"Ja runāt par cilvēka algu trīs tūkstošu eiro apmērā, jaunajos apstākļos darba devējs ietaupīs 15 eiro, bet pats darbinieks saņems par 11,55 eiro vairāk. Tādu rezultātu nes piedāvātās manipulācijas ar algu un sociālo maksājumu," uzsvēra Zaiceva.
Viņa uzskata, ka valdības idejas jautājumā par sociālā maksājuma obligāto objektu nav īstenojamas praktiski un neko labu nedos.
"Prātīgi cilvēki saprot, ka tās ir muļķības – krīzes apstākļos pieprasīt, lai pašnodrošinātais ar 100 eiro ienākumu samaksātu par sevi sociālo nodokli 170 eiro apmērā. Piedāvāta shēma, kas paredz: ja cilvēks strādā pie vairākiem darba devējiem un kopā nesaņem minimālo algu, kādam (atkal jau nav skaidrs, kam) ir jāpiemaksā sociālais maksājums līdz maksājumam no minimālās algas," pastāstīja Zaiceva.
Tāpat ekonomiste norādīja, ka valdība sākusi kārtējo uzbrukumu mikrouzņēmumiem.
"Faktiski tas ir uzbrukums biznesam ar augstāko pievienoto vērtību. Bet valdība visu laiku uzsver, ka grib atbalstīt tādu biznesu. Bizness vienmēr vēlas minimizēt nodokļus, un mikrouzņēmuma statuss tā pašreizējā variantā, principā, ļauj cilvēkiem iznākt no ēkas. Viss, ko šodien piedāvā valdība, iedzīs cilvēkus atpakaļ ēnā. Tas ir ne tikai mans viedoklis vien – par to ir pārliecināti daudzi," viņa piezīmēja.
Latvijas valdība pastāvīgi jauc divas dažādas lietas, atzīmēja ekonomiste.
"Ir mikrouzņēmums, SIA. Ja tas vairs nevarēs strādāt ar tādu statusu, tā izdevumi darbinieku uzturēšanai pieaugs. Proporcija ir viens pret vienu: viens eiro cilvēkam, viens – valstij nodokļos. Ja cilvēks saņēma 500 eiro, darba devējam viņš izmaksās gandrīz tūkstoti. Gribas zināt, vai darba devējs varēs tērēt šo tūkstoti eiro par darbinieku? Lielākajā daļā gadījumu – ne. Tātad bizness tiks slēgts," secināja ekonomiste.
Eksperte norādīja, ka fiziskās personas ar mikrouzņēmuma statusu ir labāk aizsargātas sociāli nekā pašnodarbinātie. "Viņi maksā sociālo maksājumu regulāri no visas savu ienākumu summas un, slēdzot savu biznesu, viņiem ir tiesības uz bezdarba pabalstu. Ja pašnodarbinātais slēdz savu biznesu, bezdarbnieka pabalsts viņam nepienākas," paskaidroja Zaiceva.
Latvijas valdības ierosinājumā nav nekā reāla, tā ir īsta pasaka, secināja ekonomiste.