Valsts pārvaldē daudz juristu: eksperts paskaidroja, kāpēc reformas paliek uz papīra

Ekonomists Arnis Sauka pastāstīja, kāpēc jāņem vērā lēmēju izglītība, un kādi nodokļi jāpazemina vispirms.
Sputnik

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Ja Latvijas vēlas uzveikt ēnu ekonomiku, valdībai ir jāpazemina darbaspēka nodokļi, turklāt krīze tam ir vispiemērotākais laiks, paziņoja intervijā Diena Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles Ilgtspējīga biznesa centra direktors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Latvijas "veiksmes stāsts" skaitļos: nodokļi, izmiršana un miljons dienā aiziet nekurienē

Kopumā viņš pozitīvi novērtēja valdības darbības ārkārtējās situācijas apstākļos un par nosauca tās par "veiksmes stāstu". Savukārt ar atbalsta sniegšanu biznesam saistītās grūtības viņš nosauca par likumsakarīgām.

"Problēma, kas gan ir likumsakarīga, ir tā, ka cilvēki pieņem lēmumus atbilstoši savai izglītībai. Ja valsts pārvaldē ir ļoti daudz juristu, tad nevajag būt pārsteigtiem, ka liela daļa reformu paliek "uz papīra". Juristi jau nav ieviesēji, viņi ir tie, kas izstrādā normatīvos aktos.

Te var vilkt paralēles ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tur strādā ļoti labi profesionāļi, bet viņi ir pieraduši līdzekļus iekasēt, nevis izmaksāt. Šī bija pirmā reize, kad VID naudu izmaksāja, un tā bija iestādei neierasta situācija. VID darbinieki skatījās datu bāzēs, kas un cik ir maksājuši nodokļus, un atbilstoši izmaksāja pabalstus.

Taču, kā to vēlāk saprata valdība, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nevar būt vienīgais atbalsta saņemšanas kritērijs, jo kaut kādus nodokļus, piemēram, PVN, taču maksā visi. Līdz ar to ir jābūt kādam garantētam atbalsta minimumam," paskaidroja Sauka.

Jebkurā gadījumā, viņš uzskata, ka esošie lēmumi ir daudz labāki par tiem, kas tika pieņemti ārkārtējās situācijas sākumā.

Attiecībā uz tālākajām darbībām, viņš uzskata, ka valdībai derētu samazināt nevis PVN, kā to piedāvā, piemēram, restorānu īpašnieki, bet gan darbaspēka nodokļus. Šāds pasākums palīdzētu samazināt ēnu ekonomiku, kura Latvijā ir milzīga.

"Krīze ir labs laiks, lai noteiktu darbaspēka nodokļu atvieglojumus. Jāatgādina, ka ēnu ekonomikas galvenā komponente ir tieši aplokšņu algas. Arī ēdināšanas nozarē samazinātam darbaspēka nodoklim būtu daudz lielāka pozitīvā ietekme nekā samazinātai PVN likmei," paziņoja ekonomists.

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

Viņš atzīmēja, ka nodokļiem ir liela ietekme uz ēnu ekonomikas apjomu, taču runa nav tikai par tās lielumu.

"Svarīgākais ir tas, kāda ir nodokļu sistēma kopumā, vai tā ir samērīga. Latvijā darbaspēka nodokļi ir nesamērīgi augsti," uzsvēra Sauka.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Stokholmas ekonomikas skolas Rīgas filiāles pētījums parādīja, ka pērn ēnu ekonomikas apjoms pērn gandrīz nesamazinājās (vien par 0,3%) un sastādīja 23,9% IKP.

Citās Baltijas valstīs šis rādītājs ir zemāks – Lietuvā – 22%, savukārt Igaunijā – 18,2% IKP.