Viedoklis

Ukraina iestājas NATO? Vai ukraiņi kļūs par placdarmu iebrukumam Krievijā

Pakāpeniska atteikšanās no Kalašņikova automātiem, kopīgas mācības, izlūkinformācijas apmaiņa- Ukrainas politiķus un ģenerāļus ļoti iedvesmojis NATO īpašā partnera statuss.
Sputnik

Pēc viņu domām, tas pamatīgi tuvina iestāšanos aliansē. Par to, kādas perspektīvas patiesībā pavērušās Kijevai, portālā RIA Novosti stāsta Nikolajs Protopopovs.

Sapņi par spēcīgu aizbildni

Jau janvārī Ukraina lūdza NATO piešķirt īpašā partnera statusu ar paplašinātām iespējām. Jūnijā lūgums tika izpildīts. Kijeva gavilē. Kādas tad īsti ir tās "paplašinātās iespējas"?

NATO mācības Sea Breeze 2020 Melnajā jūrā – spēles ar pulvera mucu

Pirmkārt, tās nozīmē dalību Ziemeļatlantijas alianses mācībās, kas Ukrainas BS agrāk bija liegta. Bet tam – ātrāka un padziļināta izlūkošanas datu apmaiņa. Augstākā rada jau ķērusies pie tiesiskās bāzes, tostarp pie atbilstošiem grozījumiem likumā "Par izlūkošanu".

Ukrainas Aizsardzības ministrij pievērsusi uzmanību tam, ka partnerība "ļaus piekļūt mūsdienīgai pieredzei un spēku un līdzekļu prioritārai sertifikācijai". Kijeva varēs ieguldīt savu artavu NATO operāciju plānošanā, Ukrainas speciālistiem būs tiesības ieņemt amatus alianses štābā un citās struktūrās.

Paplašināsies sadarbība kiberdraudu, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā.

NATO īsteno Paplašināto iespēju programmu (Enhanced Opportunities Partner, EOP) no 2014. gada. Toreiz partneru statusu saņēma Zviedlrija, Somija, Austrālija, Gruzija un Jordānija. Galvenais mērķis – pastiprināt bruņoto spēku operatīvo savienojamību. Katrai valstij izvēlas konkrētus pasākumus, ņemot vērā nacionālās vajadzības.

Gatavs placdarms

Kijeva uzskata, ka partnera statuss liecina par "valsts lielo nozīmi visa bloka acīs". Sak, pilnvērtīga iestāšanās aliansē tagad ir garantēta.

Tomēr eksperti, kam RIA Novosti lūdza komentārus, atzīmē, ka tam nav nekāda sakara ar realitāti.

"Ukrainas "drīzā ieiešana" Ziemeļatlantijas blokā ilgst jau vairākus gadus, - konstatēja analītiskā kluba "Valdai" eksperts Artjoms Kurejevs. – NATO pastāvīgi izdomā Kijevai kaut kādus reklāmas gājienus. Spilgts piemērs - paplašināto iespēju partnera statuss. Patiesībā Ukraina vēl ilgi neatbildīs alianses kritērijiem. To ļoti labi saprot gan Briselē, gan Vašingtonā."

Nosaukta Krievijas domājamā atbilde pēc Ukrainas uzbrukuma Krimai

Ukrainas oficiālie dati liecina, ka valsts izdevumi aizsardzībai atbilst prasībām – 5,4% no IKP (2019. gadā). Tomēr UBS, pēc speciālistu domām, nekādi neiederas NATO.

"Tiesa, tā nav galvenā problēma. Daudz svarīgāk ir tas, ka NATO neuzņem valstis ar neatrisinātām teritoriālajām problēmām un gruzdošiem konfliktiem, - uzsvēra Kurejevs. – Kijeva aliansei nav vajadzīga. Briselei tāpat pietiek galvassāpju, piemēram, ar tiem pašiem grieķiem un turkiem. Arī Berlīnes un Vašingronas pretrunas neuzlabo situāciju."

Acīmredzamsa ir arī cita nianse: partnera statuss Ukrainai piešķirts savtīgiem nolūkiem. Militāro zinātņu doktors Konstantīns Sivkovs ir pārliecināts, ka tas automātiski paredz alianses militārā kontingenta dislokāciju valstī.

"Tagad viņi varēs sākt karadarbību no Ukrainas teritorijas, - paskaidroja eksperts. – Turklāt bez jebkādām saistībām no NATO puses. Tas ir, hipotētiskas agresijas gadījumā Kijevu neaizstāvēs. Tātad noteikumi ir visnotaļ ellišķīgi. UBS ļaus piedalīties mācībās, sniegt palīdzību. Kā Gruzijai. Taču viņus alianse neuzņēma. Mēs atceramies ar ko viss beidzās, kad Tbilisi uzbruka Dienvidosetijai – NATO pat pirkstu nepakustināja."

Nezaudē cerības

Un tomēr pēcmaidana Ukraina visiem spēkiem tiecas iestāties aliansē. Jau 2014. gada decembrī Augstākā rada apstiprināja divu likumu grozījumus, atsakoties no ārusbloku valsts statusu un apsolīja nodrošināt Bruņoto spēku atbilstību NATO. Krievijas Ārlietu ministrija uzskata, ka par NATO partneri Kijeva kļuvusi tikai politisku iemeslu dēļ.

"Lai ko NATO runātu par šo lēmumu, politiskais zemteksts ir nepārprotams – apstākļos, kad Kijeva atklāti sabotē Minskas protokolu izpildi, par ko pati alianse vairākkārti ieteikusies. Kijeva turpina karu Donbasā. To vienkārši nevar vērtēt citādi, kā vien Ukrainas valdības destruktīvā kursa mērķtiecīgu atbalstu," teica Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

NI paskaidroja, kāpēc Krievijai ir pamats raizēties par NATO iebrukumu

Viņa piebilda, ka Ukrainas jaunais statuss NATO nekādi neietekmēs bruņotā konflikta noregulēšanu valsts dienvidrietumos.

Pie tam Maskava pastāvīgi pievērš uzmanību Kijevai sniegto augošo militāro palīdzību no ASV. Piemēram, ASV aizsardzības budžeta 2021. gadam projekts paredz desmitiem miljonu dolāru bruņojuma piegādēm Ukrainai.

"Plānots pat uzstrādāt programmu UBS attīstības kompleksam atbalstam, - precizēja ĀM. – Acīmredzot, ASV ir noskaņotas izmantot NATO partnera ar paplašinātām iespējām statusa piešķiršanu Ukrainai, lai stiprinātu savu ietekmi valsts aizsardzības sektorā. Vašingtona vienmēr aktīvi mudināja Kijevu reformēt bruņotās struktūras un nodrošināt militārās rūpniecības kompleksa pāreju pie NATO standartiem."

Pēc būtības, ar tamlīdzīgiem soļiem Vašingtona atbalsta "kara partiju" Kijevā un atbalsta Ukrainas valdības soļus: Minskas protokolu sabotāža un karadarbības turpināšana Donbasā.