RĪGA, 28. jūlijs – Sputnik. Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas Dzelzceļš" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs prezentēja uzņēmuma jauno biznesa modeli, kurš paredz pakalpojumu klāsta paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus, raksta Diena.
Taču veicot jaunā biznesa modeļa izstrādi, kompānijas vadība, acīmredzot, nav ņēmusi vērā likuma normas, kuras uzliek virkni ierobežojumu valsts kapitālsabiedrību biznesa plāniem, kad to darbība var tieši vai netieši ietekmēt privātā sektora konkurētspējīgumu.
Runājot tiešāk, LDz plāno uzsākt biznesu nozarēs, kur, kā secināja izdevums Diena, ir pietiekami plaši pārstāvēts privātais sektors, pastāv plašs pakalpojumu klāsts un, attiecīgi, konkurence. Tādējādi LDz nodoms uzsākt biznesu šajās nozarēs, spriežot pēc visa, ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem. To, būtībā, apstiprināja arī Konkurences padomes pārstāvji.
Izpētot publiski pieejamo informāciju par LDz plāniem, Konkurences padome konstatēja, ka valsts kompānijas nolūki sākt sniegt jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus ir kompānijas darbības paplašināšana, jo agrāk tā nesniedza šādus pakalpojumus.
Turklāt publiskās personas – valsts vai pašvaldības – dalību kapitālsabiedrībā regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants. Tajā teikts, ka publiskā persona efektīvai savu funkciju veikšanai var nodibināt kapitālsabiedrību vai piedalīties kapitālsabiedrībā, ja tiek izpildīts viens no nosacījumiem:
1) tiek novērsta tirgus nepilnība — situācija, kad tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;
2) publiskas personas kapitālsabiedrības vai publisku personu kontrolētas kapitālsabiedrības darbības rezultātā tiek radītas preces vai pakalpojumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai;
3) tiek pārvaldīti tādi īpašumi, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.
Saskaņā ar likumu, publiskajai personai pirms kapitālsabiedrības nodibināšanas vai tās daļas iegādes jāveic savas dalības uzņēmumā novērtējums un jāsniedz šī lēmuma pamatojums – ir jāpierāda, ka citos veidos nav iespējams sasniegt augstāk uzskaitītos mērķus. Veicot novērtējumu, publiskajai personai jākonsultējas ar kompetentajām struktūrām konkurences brīvības aizsardzības jautājumos un biedrībām un iestādēm, kuras pārstāv komersantus.
Tādējādi, ņemot vērā to, ka 88. panta mērķis ir ierobežot nepamatotu publiskās personas dalību kapitālsabiedrībā, Konkurences padome uzskata, ka LDz pirms sava biznesa modeļa maiņas jāveic jaunās stratēģijas novērtējums saistībā ar ietekmi uz konkurenci un jāpamato, ka ieplānotās izmaiņas ir nepieciešamas tam, lai publiskā persona (LDz gadījumā – valsts – red.) nodrošina viena no likumā uzskaitīto nosacījumu izpildi.
Kā uzskata Konkurences padomē, līdz brīdim, kamēr LDz neveiks attiecīgo novērtējumu ar ekspertu un komersantu iesaistīšanu, izmaiņas kompānijas biznesa stratēģijā nav iespējams atbalstīt.
"Savukārt secināt, vai darbības paplašināšana pārkāps konkurences neitralitātes principu, kas no šī gada 1. janvāra ir nostiprināts Konkurences likumā (KL) un uzliek par pienākumu publiskai personai neradīt sev un savām kapitālsabiedrībām kādas priekšrocības, kas nav pieejamas privātajiem komersantiem, ir apgrūtinoši, kamēr LDz nav veicis minēto izvērtējumu," uzsvēra Konkurences padomes pārstāvji.
Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits, komentējot pretenzijas par LDz jaunā biznesa modeļa izstrādi, paziņoja, ka kompānijas uzdevums ir izstrādāt plānu, kurš atbilstu visiem likumiem.
Ministrs uzsvēra, ka "Latvijas Dzelzceļam" ir svarīga katra tonna kravas. "Protam, visiem noteikumiem godīgas konkurences ievērošanas jautājumā ir jābūt ievērotiem, taču tai pat laikā mums ir svarīgi piesaistīt dzelzceļam kravu. Faktiski katra tonna ir svarīga, tāpēc mums ir svarīgi, lai LDz pagriež seju pret klientu un saprot viņa vēlmes," teic Linkaits.