Fakts, ka par koronavīrusa izplatību Rietumos pieņemts apsūdzēt Ķīnu, nevis Krieviju, ir milzum rets izņēmums un milzīga veiksme. Taču Rietumi no tradīcijām atbrīvojas nelabprāt. Nu jau ārvalstu avotos parādās ziņas, ka Krievija ar savām darbībām grauj globālo pārtikas drošību, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Autoritatīvā ASV aģentūra Bloomberg savā nesenajā materiālā soļus, ko spēra Krievijas valdība, līdz ar Kazahstānas un Vjetnamas valdību pasākumiem, apraksta kā stratēģiju "nomērdē badā kaimiņu" un interpretē nepārprotami nelabvēlīgi.
Izrādās, šoreiz Krievija sagrēkojusies pasaules mediju un finanšu aprindu priekšā ar valdības lēmumu ierobežot labības eksportu koronavīrusa krīzes apstākļos, lai arī valdības motivācija ir skaidra: sabiedrībai tagad īpaši vajadzīgas stabilas cenas pārtikas tirgū. Nevar teikt, ka solis būtu unikāls – tie paši amerikāņu žurnālisti atzīmēja, ka tā saucamais partikas nacionālisms (tas ir prioritātes piešķiršana pašmāju patērētājiem nevis pircējiem ārvalstīs) ir populāra prakse valsīs, kas parasti eksportē pārtiku. Starp pirmajām pārtikas eksportu epidēmijas laikā ierobežoja Vjetnama.
Mediji gaužas: epidēmijas apstākļos pārtikas eksporta ierobežojumi pasaules tirgū novedīs pie bada, it īpaši nabadzīgās valstīs, kuru iedzīvotāji nevarēs atļauties nopirkt produktus par cenām, kas neizbēgami pieaugs ierobežojumu rezultātā. Lieta tāda, ka pārmetumi skan no tām pašām Savienotajām Valstīm un ES, kuru labības eksportētāji tagad cels savas produkcijas cenas, ņemot vērā to, ka piedāvājums no citām valstīm pagaidām ir pazudis.
Tātad amerikāņu eksportētāji (kuri diezin vai saskarsies ar līdzīgiem eksporta ierobežojumiem no ASV valdības puses) nopelnīs lielāku naudu uz savu patērētāju rēķina (tiem viņu vidū, kuri nenomirs badā tāpēc, ka viņiem nepietiek naudas), un pie tam amerikāņu medijiem vēl pietiek nekaunības klāstīt, ka Krievija, Kazahstāna un Vjetnama (nu, protams, Krievija būs priekšgalā) izturas bezatbildīgi un veicina pārtikas krīzi uz Zemes.
Amerikaņu nelokāmā vēlme gan naudiņu nopelnīt, gan citiem morāli lasīt rada divējādas jūtas: kaut ko vidēju starp pārsteigumu un riebumu par nekaunību.
Situācija kļūst vēl interesantāka, pavērojot to no vēsturiskās retrospekcijas viedokļa. Atsauksim atmiņā Eiropas un Amerikas mēģinājumus pārliecināt Krievijas pilsoņus par to, ka pārtikas drošības nodrošināšana un Krievijas pārvēršana par "pārtikas lielvalsti" ir ļaunums, turklāt tā ir arī velta naudas un spēku šķiešana.
Pēkšņi noskaidrojās, ka radīts eksporta potenciāls, kas ļauj Krievijai ieņemt pasaules tirgū tik ievērojamu vietu, ka pat īslaicīgi eksporta ierobežojumi rada nopietnas importētāju bažas. To mērogs kļūst skaidrs, ja palasīsiet loģisko ķēdīti, ko publicēja Kataras telekanāls "Al Jazeera" – tas stāsta, ka tieši Krievijas darbības esot netieši veicinājušas vairāku politisko režīmu gāšānu un asiņaino "krāsaino revolūciju" ērkas sākumu arābu pasaulē.
"Pirmo reizi desmit gadu laikā pasaulei draud Krievijas kviešu deficīts laikā, kad daži svarīgākie pircēji steidzas to importēt." (..) Lai arī atzīmēts, ka ierobežojumi ļaus saglabāt normālas tirdzniecības plūsmas šajā gada laikā. Krievija jau ir izmantojusi visu kvotu. (..) Krievijai ir bagāta vēsture kviešu tirgus graušanas aspektā, pateicoties ierobežojumiem vai nodokļiem, taču pēdējo reizi eksports tika aizliegts visā pilnībā 2010.gadā pēc sausuma, kas iznīcināja sējumus. Šī soļa dēļ kviešu nākotnes darījumu cena strauji pieauga, un daži pētnieki minēto aizliegumu uzskata par "arābu pavasara" netiešo faktoru.
Globālo piegāžu apjoms joprojām ir pietiekams, atmiņas par produktu trūkumu pagātnē liek atsākt diskusiju par pārtikas nacionālismu. Savukārt ANO un ES paziņoja, ka sociālo un politisko nekārtību risks no jauna pieaug sakarā ar pandēmiju, kas raisa sociālo spriedzi, kā arī iebilda pret nepamatotiem pasākumiem, kuri var kaitēt pārtikas drošībai un likt pieaugt pārtikas cenām."
Tomēr cenas ceļ graudu eksportētāji Francijā – tā pati Bloomberg ziņo, ka viņi izpārdod savus krājumus, tomēr pie visa esot vainīgi "pārtikas nacionālisti". Lai tālākais scenārijs pieturētos pie ierastajiem šabloniem, atliek tikai sagaidīt, kad politiķi ASV un ES cīņā par planētas pārtikas drošību pieprasītu sankcijas pret Krieviju vai Vjetnamu par labības un rīsa cenu palielināšanu.
Jāpiebilst gan, ka līdztekus tradicionālajai (tā kļuvusi automātiska un iespiedusies zemapziņā) rusofobijai aprakstītajā mediju kampaņā, kas jau pakāpeniski pāriet politiskajā un diplomātiskajā plaknē, ir vēl viens aspekts.
Koronavīrusa dēļ pārtikas krīze var kļūt reāla jau tuvāko mēnešu laikā. Kad eksperti brīdina par "Bībeles mēroga badu", viņi nepārspīlē – kaut kas tāds patiešām ir iespējams, tomēr Krievijai un citām valstīm, kas aizstāv savus patērētājus, ar to nav nekāda sakara.
Piemēram, Eiropas Savienība pēdējos gados ir pārvērtusies par tādu kā "grāfu", kurš vairs neprot strādāt uz zemes, kam vajadzīgi kalpi: Lielbritānija, Itālija un citas ES valstis saskārušās ar smagu darbaspēka deficītu lauksaimniecībā un tā dēļ var zaudēt lielu daļu ražas, savukārt daļa, ko izdosies saglābt, būs daudz dārgāka nekā parasti.
Nesen žurnāls Forbes stāstīja, ka viesstrādniekus ražas vākšanai uz Lielbritāniju ved ar čarterreisiem.
ASV var sākties gaļas deficīts veikalos, jo lielākie gaļas pārstrādes uzņēmumi pārtrauc darbu daudzo koronavīrusa infekcijas gadījumu dēļ. ASV telekanāls NBC vēsta, ka "uzņēmumu slēgšanas fonā veikali var saskarties ar gaļas trūkumu jau nedēļas nogalē".
Tādos apstākļos dažam labam varētu ļoti iepatikties ideja sameklēt ārējo ienaidnieku, kurš noslēpis savos kambaros visu labību un izplatījis dezinformāciju par koronavīrusu. Iespējams, viņš pat apēdis (vai izvedis) visu gaļu. Tomēr vienalga, kāda būtu mediju histērija pret Ķīnu, Krieviju un pat Vjetnamu, pandēmijas problēma nekur nepazudīs, un diezin vai izdosies ieviest sankcijas pret koronavīrusu.