RĪGA, 29. aprīlis – Sputnik. Bijušajam "Latvijas Krājbankas" valdes priekšsēdētājam un esošajam Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram nākas piedzīvot kārtējo kritikas vilni.
Par iemeslu kalpo jaunākais tiesas lēmums – Augstākās tiesas Senāts atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Rīgas apgabaltiesas spriedumu bijušajiem Latvijas Krājbankas valdes locekļiem. Tādējādi Saeimas deputātam Mārtiņam Bondaram un vēl sešiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem ir jāsamaksā 15 366 981 eiro, ko no viņiem pieprasa bankas maksātnespējas administrators "KPMG Baltics".
Sociālo tīklu lietotāji aktīvi reaģēja uz jaunāko tiesas lēmumu, kārtējo reizi rosinot jautājumu par to, ka cilvēkam ar šādu pagātni nav vietas politikā.
"Budžeta komisijas vadītājam būtu tā kā pieklājīgi aiziet no turienes," aicina politiķi Twitter vietnē Oger Vulgaris.
"Kustība "Par!", gribu redzēt to jauno politiku darbībā - vai tagad nebūtu laiks prasīt, lai Mārtiņš Bondars atkāpjas kā minimums no Budžeta komisijas vadības?" pauž sašutumu Krišjānis Bušs.
Asajai diskusijai pievienojās pat pats Mārtiņš Bondars, kurš, acīmredzot, nolēma aizstāvēt savu godu vismaz sociālajos tīklos. Sākumā viņš painteresējās autoram, kādēļ viņam būtu jādemisionē.
"Primāri, ka nemākat apieties ar finansēm "valdes locekļi nav rīkojušies kā krietni un rūpīgi saimnieki" Otrkārt, neētiski sanāk, ka šo sodu būtībā apmaksā iedzīvotāji, maksājot jums algu," paskaidroja politiķim Krišjānis Bušs.
Taču konstruktīvs dialogs ar politiķi, izskatās, tomēr neizdevās.
"Tas vēl ir jāpierāda!" atbildēja Mārtiņš Bondars, neraugoties uz visiem tiesas lēmumiem.
"Ar šo Augstākās tiesas lēmumu ēna pār jums ir nepārprotama. Rietumu politiķis rīkotos atbildīgi un šo tiesvedību turpinātu pats uz sava rēķina," centās izskaidrot savu domu Krišjānis Bušs.
Taču par kolēģi no apvienības "Attīstībai/Par!" pēkšņi iestājās pat Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
"Tā kā Šrēders un citi? Mītiskajos Rietumos, bieži, tikumi un likumi ir zemākā līmenī nekā pie mums," paskaidroja ietiepīgajiem vēlētājiem Artis Pabriks.
Taču, izskatās, ka Latvijas iedzīvotājus bijušā "Latvijas Krājbankas" vadītāja un viņa partijas biedru argumenti īsti nepārliecināja.
"Cik daudz Latgales iedzīvotāji pakāsa Krājbankā?" atgādina politiķim Jānis Vinters.
"Cik "godīga" ir esošā koalīcija, cik zemu ir kritusi tās morāles latiņa, var secināt pēc tā, ka Bondars ir Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs. Pamatīga smaka nāk no tā visa. Bet laikam cilvēkiem Latvijā ir problēmas ar ožu, ja ievēl šādus Saeimā," pauž neizpratni lietotājs ar segvārdu cilveks444.
"Nav tā, ka Bondars arī šobrīd var prasīt pabalstu no valsts 15 miljonu apmērā?" sarkastiski norāda lietotājs Sencis.
Atgadināsīm, ka atbildētie Krājbankas lietā ir septiņi bijušie likvidējamās Latvijas Krājbankas valdes locekļi: Ivars Priedītis, Saeimā ievēlētais Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova. Bijušais bankas īpašnieks Priedītis savu vainu neatzīst. Viņš atzīmēja, ka šāds tiesas lēmums rada precedentu, lai jebkuru bijušo vai esošo jebkuras bankas valdes locekli varētu padarīt par maksātnespējīgu.
2017. gada jūnijā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsprieda piedzīt no atbildētājiem, kuri bez pietiekama pamatojuma izsniedza vairākus aizdevumus Seišeļu salās un Kiprā reģistrētiem uzņēmumiem un pārņēma to nodrošinājumu, kopumā vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā. Taču lēmums tika apstrīdēts pirmās instances tiesā, un lieta tika nodota Rīgas Apgabaltiesai.
Pirmās instances tiesas lēmums tika apstrīdēts Rīgas Apgabaltiesā, kura atstāja spriedumu spēkā esošu. 2011. gada beigās "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts iztrūkums aptuveni 100 miljonu latu apmērā (gandrīz 142 miljoni eiro), un 2011. gada 23. decembrī banka tika atzīta par maksātnespējīgu.
2018. gada janvārī tiesa arestēja M.Bondara kontus un īpašumu, lai iekasētu no viņa 15 miljonus eiro Latvijas krājbankas lietā. Politiķis pastāstīja, ka ik mēnesi tiesu izpildītāji atskaita naudu viņa kontā, atstājot tikai minimālo algu – 430 eiro. Pie tam politiķa pamatalga ir 2749 eiro, piemaksa par Budžeta komisijas vadību – vēl 1194 eiro. Kopā 3 943 eiro.