Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība pandēmijas dēļ, un virkne analītisko aģentūru strauji samazina savas prognozes gada periodam un publicē apokaliptiskus scenārijus tuvākajai nākotnei. Toties daži eksperti ir pārliecināti: panikai nav iemesla, epidēmija tikai atveseļos ekonomiku un veicinās perspektīvāko nozaru attīstību. RIA Novosti korespondents Aleksandrs Ļesnihs par to sarunājās ar Ekonomikas Augstskolas Konjunktūras pētījumu centra direktoru Georgu Ostapkoviču un Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognožu institūta direktoru Borisu Porfirjevu.
Ideālā vētra
Abi zinātnieki atzīmēja, ka patlaban tirgu ietekmē divi "melnie gulbji": koronavīrusa izplatīšanās un naftas cenu krišanās. Taču tagadējai krīzei ir arī pretējā puse: Georgs Ostapkovičs to salīdzināja ar "meža sanitāru", bet Boriss Porfirjevs atgādināja, ka ķīniešu valodā vārdu "krīze" apzīmē ar diviem hieroglifiem: viens no tiem ir "bīstamība", bet otrs – "iespēja" vai "izredzes".
Porfirjevs pastāstīja, ka strauji pieaug ražošanas un pārdošanas apjomi vairāku preču grupās un tie nebūt nav bēdīgi slavenie griķi vai gaļas konservi. Vispirms runa ir par Covid-19 testa sistēmām, medicīnas tehniku (tie paši mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti), sanitārās aizsardzības un higiēnas līdzekļiem gan iedzīvotājiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem. Sarakstā var iekļaut arī iekārtas pārtikas produktu un medikamentu ilgstošai glabāšanai, tehniku attālinātajam darbam (datori, planšetdatori un programmatūra), kā arī videonovērošanas un pārvietošanās kontroles sistēmas. Tas pats attiecas arī uz loģistikas pakalpojumiem, jo visas šīs preces tomēr vajag nogādāt patērētājiem. Porfirjevs precizēja, ka pēc pandēmijas lielākajā daļā preču grupu pieprasījums saglabāsies, bet cenas kritīsies – tirgū ienāks jauni ražotāji, un palielināsies konkurence.
Georgs Ostapkovičs ir pārliecināts, ka epidēmija atbrīvos tirgu no tiem, kas, pēc būtības, nenes nekādu labumu ekonomikai, tikai apgūst vērtīgos finanšu resursus. Šis faktors raksturīgs jebkurai krīzei.
"Krievijā, pat pēc statistikas pārvaldes datiem mēs redzam, ka mums ir apmēram 30% kompāniju, kas nes zaudējumus. Principā, tās vajadzētu izvest no tirgus, mainīt darbības veidu vai menedžmentu. Tomēr tas nenozīmē, ka niša iztukšosies: ienāks jaunas firmas ar labāku pārvaldi," uzskata profesors.
Viņa teiktajam ir lieliska ilustrācija: aprīļa sākumā ASV bankrotēja viens no lielākajiem naftas ražotājiem – "Whiting Petroleum". Eksperti jau sen prognozēja krahu slānekļa kompānijām ASV to pārliekās kreditēšanas dēļ. Daudzi to novērtēja kā naftas un gāzes industrijas plašas atveseļošanās sākumu. Tas pats sagaida "zombiju firmas", kas nerada peļņu un dzīvo uz parāda. Tikai pirms diviem gadiem ESAO valstīs tādu bija apmēram 12%. Ostapkovičs uzskata, ka tagadējos apstākļos tām garantēts bankrots.
"Uzņēmums, kam nav peļņas, depozītu, bet kontā – pienācīgas summas, neizdzīvos. Nezinu, vai investori sāks izsūknēt savu naudu no tādām kompānijām, jo tas nav tik vienkārši. Taču tālāku ieguldījumu noteikti nebūs," ir pārliecināts eksperts.
Vispārējais kritums ekonomikā lielā mērā radies ražošanas ķēdīšu sarāvuma dēļ, jo mēs nekādi nevaram ignorēt faktu, ka datoru čipus ražo Taivāna, darbgaldus – Vācija, bet civilās lidmašīnas – ASV un ES.
Koronavīruss atgādināja pasaulei, ka mēs esam savstarpēji saistīti un neviens nevar pāriet pie pilnīgas pašnodrošināšanas. Pilnīgi iespējams, ka tirdzniecības kari tagad atkāpsies pagātnē, cer eksperti.
Nafta dāvā brīvību
Vēl viens svarīgs aspekts, kam uzmanību pievērsa Georgs Ostapkovičs: lētā nafta ļaus jaunattīstības ekonomikām ātrāk un vairāk atvēlēt investīcijas patiešām svarīgām sfērām: inovācijām, medicīnai, sociālajai sfērai un citiem cilvēku kapitāla elementiem.
No otras puses, lētā nafta samazinās investīcijas bezogļūdeņražu enerģētikā. Ostapkovičs atzīmēja, ka valsts un kompānijas ar to nodarbojas tikai tad, ja enerģijas tradicionālie avoti ilgtermiņa perspektīvā izmaksā dārgāk nekā alternatīvie.
Pie tam nevajag cerēt, ka zemas degvielas cenas saglabāsies ilgi. "Naftas bilance rāda, ka krājumu vēl ir papilnam, pietiks gan 50, gan 100 gadiem. Problēmu drīzāk rada tas, ka viegli iegūstamas naftas gandrīz vairs nav, un lielākie apjomi koncentrēti vietās, no kurienes to iegūt ir daudz grūtāk, - uzskata zinātnieks. – Paskatieties uz to pašu Venecuēlu – tās atradnēm vajadzīgas lielas investīcijas. Bez tām neviens tāpat vien šelfā neizies."
Vienlaikus pašreizējā naftas pieprasījuma samazināšanās atkailina vēl vienu jaunās ekonomiskās realitātes pusi. Fosila degviela pārsvarā vajadzīga jaunattīstības ekonomikām, bet attīstītajās izaugsme palēninās.
"Pagājušajā gadā ekonomika nobremzējās gandrīz visās valstīs. Energoresursu augstais pieprasījums raksturīgs tikai ātri augošām valstīm – tai pašai Ķīnai ar tās IKP pieaugumu 6-8% apmērā. Pārējās maksimālais rādītājs ir 2,5-3%, jo ekonomiskajā aspektā cilvēki aizvien vairāk pievēršas savas dzīves kvalitātei, izglītībai un citām investīcijām cilvēku kapitālā," paskaidroja eksperts.
Tas skar arī patēriņa standartus. Ilgstošas lietošanas preces aizvien biežāk iznomā, nevis iegādājas – aug augumā tā saucamā koplietošanas ekonomika (autonoma, mājokļu, sadzīves un mobilās tehnikas noma utt.). Pie tam šī tendence visspilgtāk vērojama jaunās paaudzes vidū, kas labprātāk maksā par iespaidiem un izjūtām, nevis dārgām precēm.
Protams, tas ietekmēs arī ražotājus. Konkurence pieaugs, aizvien svarīgāka būs kvalitāte, nevis kvantitāte. No tā labumu jebkurā gadījumā gūs patērētāji.
Masveida attālinātais darbs nav gaidāms
Acīmredzot, mainīsies arī darba tirgus. Tagad kompānijas ievieš attālināto darbu. Taču eksperts iesaka neaizrauties ar teoriju par to, ka pēc pandēmijas visi atteiksies no ofisu nomas.
"Protams, no kompānijas budžeta viedokļa tas varētu būt izdevīgi, tomēr te mēs saskarsimies ar savdabīgu darba disciplīnas pārkāpumu, jo daudziem darbiniekiem vienkārši kritīsies darba atdeve," atgādināja Ostapkovičs.
Iespējami varianti: vai nu tādi darbinieki zaudēs darbu, viņu vietā stāsies disciplinētāki cilvēki, vai tiks ieviests gabaldarbs, kā "brīvmāksliniekiem". Lai nu kā, no obligātās 8 stundu darba dienas mēs noteikti varam atvadīties. Pie tam bāzes nozares, kas veido ekonomiku, attālināti nestrādā: ne metalurģijas rūpnīca, ne makaronu fabrika, kur nu vēl naftas rūpniecības uzņēmumi, lauksaimnieki vai loģistikā strādājošas firmas. Lai kā gribētos, attālināti nevar strādāt ne celtnieki, ne mediķi.
Tiesa, jau pirms pandēmijas pasaulē sākās ceturtā rūpniecības revolūcija, un daudzās nozarēs aizvien biežāk tiek izmantoti dažādi darbgaldi ar tālvadību, autoražotāji aktīvi izstrādā bezpilota mašīnas kravu transportēšanai. Epidēmija vēl vairāk pamudinās cilvēki aktīvi izstrādāt un ieviest jaunas tehnoloģijas.