Zaiceva: tas jums nav 2008. gads – varasiestādes joprojām neapzinās krīzes apmēru Latvijā

Četras nozares Latvijā pilnībā pārtrauc savu darbu un nespēs atjaunot to vismaz līdz šī gada beigām, tādēļ esošo krīzi nevar salīdzināt ar 2008. gada krīzi, paskaidroja ekonomiste Jevgēnija Zaiceva.
Sputnik

RĪGA, 27. marts – Sputnik. Latvijas valdība otrdienas sēdē apstiprināja ekonomiskā un sociālā atbalsta pasākumu paketi iedzīvotājiem koronavīrusa infekcijas izplatības apstākļos.

Nafta, gāze un pasaules ekonomika koronavīrusa turbulences apstākļos

Pasākumi, ko valdība it kā veikusi biznesa atbalstam, ir bezjēdzīgi, un galvenais – ir kaitīgi ekonomikai, paziņoja Sputnik Latvija neatkarīgā ekonomiste no Latvijas Jevgēnija Zaiceva.

"Valdība joprojām nesaprot, kas notiek valstī. Varasiestādes vērtē ekonomisko situāciju 2008. gada krīzes līmenī, taču tas tā nav. Principiāla atšķirība ir tajā, ka 2008. gadā zaudējumus cieta vien dažas tautsaimniecības nozares, savukārt pārējās turpināja strādāt normālā režīmā un nodrošināt budžeta ienākumus. Šobrīd situācija ir absolūti cita. Četras nozares pilnībā pārtrauc savu darbību un nespēs atjaunoties: tūrisma, viesnīcu, restorānu bizness un pasažieru pārvadājumi," paskaidroja Zaiceva.

Viņa uzsvēra, ka ārkārtējās situācijas apstākļos visām šīm nozarēm ir jāatlaiž darbinieki, jāiekonservē savs aprīkojums un faktiski jāpārstāj pastāvēt.

"Atlaistajiem darbiniekiem atliek viens vienīgs variants – iet uz biržu. Taču ārkārtējās situācijas režīma beigas Latvijā, iespējams, jūnijā nenozīmē šiem cilvēkiem iespēju atrast darbu. Visas četras nozares spēs strādāt tikai tad, kad tiks atcelti ierobežojumi uz robežām. Pēc manām aplēsēm, robežas varētu atvērt ne agrāk, kā neilgi pirms jaunā gada," paziņoja Zaiceva.

Viņa pievērsa uzmanību tam, ka virkne uzņēmumu Latvijā turpina strādāt karantīnas laikā, nodrošinot iedzīvotājiem pārtikas produktus, medikamentus, veicot komunāli saimnieciskās funkcijas.

Cietīs visi, bet ir bijis sliktāk: eirodeputāta "iedrošinošā" prognoze par Covid-19

"Labākajā gadījumā līdz jūnijam strādās tikai trešā daļa Latvijas uzņēmumu. Līdz ar to budžeta ienākumi ievērojami samazinās. Latvijas Republikas budžetam nav naudas – valdības rīcībā 1. martā pieejamie brīvie līdzekļi bija vien pusmiljards, taču tā ir sociālā budžeta nauda. Viss, ko viņi ir iecerējuši, kaitē valsts ekonomikai," nobeigumā sacīja Zaiceva.

Jaunās koronavīrusa infekcijas savaldīšanai Latvijas varasiestādes 13. martā ieviesa ārkārtējās situācijas režīmu, kas paredz virkni stingru karantīnas pasākumu. Apturēti visi starptautiskie pasažieru pārvadājumi, aizliegti masveida pasākumi, nestrādā skolas un augstskolas. Ārkārtas situācijas režīms būs spēkā līdz 14. aprīlim. Latvijā ik dienas tiek atklāti jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi – saskaņā ar aktuālākajiem Veselības ministrijas datiem, Latvijā ir 280 inficētie.