RĪGA, 21. marts – Sputnik. Tūrisma nozare Latvijā atrodas kritiskā stāvoklī, pastāstīja tūrisma kompāniju pārstāvji LTV7 Krievu apraides diskusijas raidījumā "Punkti virs i".
Iepriekš ANO Pasaules Tūrisma organizācija (UNWTO) paziņoja, ka koronavīrusa pandēmijas ietekme pasaules valstu ekonomikās padarījusi tūrismu par īpaši ievainojamu sektoru. Turklāt, tā kā 80% tūrisma nozares – tie ir mazie un vidējie uzņēmumi, nestabilā stāvoklī nokļūst miljoniem iztikas avotu.
Aizvakar Latvijas valdība publicēja ekonomiskā atbalsta programmu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, tostarp dīkstāves pabalsta izmaksas uzņēmumu darbiniekiem, kas cietuši no šīs krīzes, 75% apmērā no darba algas, taču ne vairāk par 700 eiro mēnesī, kas netiek aplikti ar nodokli. Tāpat uzņēmumiem ir solītas kredītu garantijas un nodokļu brīvdienas. Prognozējamā šo pasākumu vērtība valsts budžetam ir 2 miljardi eiro.
"Tie, kas skatījās seriālu "Staigājošie miroņi", var iedomāties, kā mums klājas. Mēs bijām pirmie, kas uztvēra triecienu. Sākot no marta, nozare noasiņo," saka kompānijas "Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins.
"Tūrisma bizness Latvijā līdzinās saldējuma pārdošanas biznesam – gan pirmais, gan otrais ir sezonāli. Ja otrajā gadījumā pārdošanas augstākai punkts ir jūlijā-augustā, jo ziemā un rudenī saldējumu pērk maz, tad tūrisma bizness pelna no maija līdz septembrim. Pārējos mēnešus tas pārtiek no vasaras laikā nopelnītā. Tādējādi jaunajā sezonā mēs ienākam novājināti, iztērējuši iepriekš uzkrātos "tauciņus". Un vairumam ir negatīva bilance.
Šogad vasaras sezonas nebūs.
Un, ja situācija ar koronavīrusu nebeigsies tuvāko pāris mēnešu laikā, tūristi atgriezīsies vien nākamgad," prognozē Korjagins.
Tūrisma aģentūras "Tez Tour" vadītājs Latvijā Konstantīns Paļgovs atzīmēja, ka tūrisma nozarē ir nodarbināti aptuveni 10% Latvijas darbaspēka, un pagaidām viņa kompānija nav atlaidusi nevienu darbinieku.
"Ja cilvēki zaudēs darbu, tas notiks praktiski vienā acu mirklī un kļūs par spēcīgu triecienu arī valsts budžetam, jo visi šie cilvēki dosies uz darba biržu un viņiem pienākas pabalsts. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai visi šie pasākumi, kurus apstiprinājusi valdība, būtu apstiprināti pēc iespējas drīzāk. Mēs savu darbu izpildījām ātri. Organizējām čarterreisus un spējām atvest mājās aptuveni 99% tūristu. Tas maksāja lielu naudu. Un tagad mums ir jāsaprot, kā mēs strādājam tālāk – vai nu par savu naudu, vai arī valsts saprot situāciju un pieņem lēmumu, lai šos 10% darbavietu saglabātu," atzīmēja Paļgovs.
Komentējot piedāvājumu par pabalstu izmaksu darbiniekiem līdz 700 eiro, abi tūrisma firmu vadītāji paziņoja, ka viņu darbinieku algas ir augstākas.
Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis pastāstīja par to, kā krīzi pārdzīvo viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas nozare.
"Tā kā šobrīd ir spēkā ārkārtas situācijas režīms, pie mums neviens nebrauc, savukārt viesnīcām nav darba. Tur ir divi varianti – vai nu visus atlaist, vai arī vienkārši vajag pabalstu. Runājot par restorāniem, nozare jau ir piedzīvojusi kritumu par aptuveni 70-80%. Un daudzas iestādes arī ir spiestas slēgties. Un tām ir jāizlemj, ko darīt ar darbiniekiem," pateica Pinnis.
Viņš atzīmēja, ka viesnīcu un restorānu nozarē pabalsts tiek vērtēts kā labs atbalsts. Jo pavāriem, viesmīļiem, istabenēm un administratoriem noteiktais pabalsta apmērs attiecīgi sedz viņu algu.
"Tālāk daudz būs atkarīgs no tā, kas būs ar aizsardzību no kreditoriem un nodokļu brīvdienām. Un ne mazāk svarīgs ir tas, kas notiks, kad tas viss beigsies un nozare sāks attīstīties. Šobrīd tiek darīts viss, lai glābtu nozari, lai tā nenomirtu. Taču var runāt arī par tādiem pasākumiem, kā PVN samazināšana, piemēram, sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu pakalpojumiem," uzskata Pinnis.