Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā – vieni no zemākajiem ES

Eiropas Savienībā aprēķināts, kādu daļu iekšzemes kopprodukta sastāda sociālie izdevumi. Līdera vietu ieņēmusi Somija.
Sputnik

RĪGA, 2. marts - Sputnik. Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā izrādījušies vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā, vēsta Eurostat.

Baltijas valstu pensionāri ES ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam

Eiropas statistikas iestāde noteikusi šos rādītājus atbilstoši daļai iekšzemes kopproduktā (IKP). Eiropā šis rādītājs negrozāmi krītas kopš 2012. gada. 2018. gadā vidējais rādītājs ES sastādīja 19,2% IKP.

Latvijā šis rādītājs sastādījis 11,6% no IKP. Mazāka IKP daļa sociālajai aizsardzībai piešķirti tikai Maltā – 10,9% un Īrijā – 9%. Latviju nav īpaši tālu apsteikusi Rumānija (11,6%), Čehija un Bulgādija (12%), kā arī Lietuva, kur sociālās aizsardzības izdevumi sastāda 12,1% IKP.

Lielāko daļu iekšzemes kopprodukta sociālajai aizsardzībai atvēl Somija (24,1%), Francija (23,9%) un Dānija (21,9%).

Baltijas valstu pensionāri vairāk, nekā pārējo Eiropas Savienības valstu pensionāri, ir pakļauti nabadzības riskam, liecina statistikas aģentūras Eurostat dati par 2018. gadu.

Vidēji Eiropas Savienībā šis rādītājs sasniedz 15%. Tikmēr Igaunijā ar nabadzības risku veco ļaužu vidū vecumā virs 65 gadiem var saskarties 54% pilsoņu, Latvijā – 50%, savukārt Lietuvā – 41%.

Eurostat konstatēja, ka laika posmā starp 2010. un 2018. gadu sieviešu-pensionāru, kuras bija pakļautas nabadzības riskam, bija par aptuveni 3-4% vairāk, nekā vīriešu. Pirms diviem gadiem lielākā dzimumu starpība bija Lietuvā (18%), Igaunijā (17%), Bulgārijā (15%), Čehijā (13%), Latvijā un Rumānijā (11%).

Baltijas valstis regulāri figurē ES antilīderu sarakstos dzīves līmeņa ziņā. Pērnā gada februārī Eurostat iekļāva Lietuvu valstu pieciniekā ar visaugstāko iedzīvotāju nabadzības risku.  

Reirs: sociālais nodoklis Latvijā jāliek maksāt visiem

Arī tiesībsargs Juris Jansons pērn pauda, ka Latvija ir nepamatoti pieņemta starp OECD bagātajām valstīm – pensiju, pabalstu un garantētā minimālā līmeņa ienākumi liecina, ka valstī valda totāla nabadzība.

Piemēram, minimālā garantētā ienākuma apjoms patlaban 64 eiro. Pie tam pērn Latvijā minimālo garantēto ienākumu saņēma 20 888 cilvēki, viņu vidū 4316 bērni. Aptuveni 60% pensionāru Latvijā saņem 300 eiro, apmēram par 100 eiro zem nabadzības sliekšņa. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem, ģimenes mēneša budžetam pārtikas produktiem jāsastāda 153 eiro uz cilvēku, jeb 574 eiro ģimenei ar diviem bērniem. Latvijā par tādiem tēriņiem daudzi var tikai sapņot, akcentēja tiesībsargs.